Relasiona ho dokumentu relatóriu kazu Topu Honis nian ne’e maka iha lolon 6 fulan-Outburu 2020, Arsebispu Arkidioseze Metropolitana Díli, Mgr. Virgílio do Carmo da Silva, SDB, ezonera ona Padre Hermínio Fátima Gonçalves, hosi nia kargu nu’udar Diretór CJP Dioseze Díli.
Tuir akuzasaun Ministériu Públiku, katak iha loron 19 fulan-Agostu 2020, arguidu simu labarik feto menoridade na’in-tolu ne’ebé arguidu la lembra naran no ema adultu na’in-rua; Liliana Tarung no Rano Karno maka akompaña fundasaun Honis iha Kutete no Mahata, Oé-Cusse no ema sira ne’e informa ba arguidu katak durante sira atravesa problema ne’ebé ligasaun ho labarik na’in-tolu ne’e maibé uma kreda Dioseze Díli la tau matan ba sira tamba ne’e sira mai husu protesaun ba Amu sira iha Dioseze Díli, tamba atividade saserdotál iha Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) sei pertense ba Dioseze Dili.
Simu tiha ema sira-ne’e arguidu Hermínio informa kedas ba Amu Bispu, nune’e Amu Bispu mós fó autorizasaun verbal ba arguidu hamutuk ho arguidu sira seluk dezloka ba Oé-Cusse hodi halo enkontru ho vítima sira husi prosesu NUC 0022/19.PGGCC ho nia krime abuzu sexual ba menór.
Advertisement
Enkontru sira ne’ebé arguidu halo ho vítima ho inan-aman sira-nia rezulta maka arguidu relata ona iha eskrita ne’ebé tau títulu Relatóriu Peskiza ho logotipu CJP Dioseze Díli.
Iha relatóriu ne’ebé asina husi arguidu Hermínio iha loron 07 fulan-Setembru 2020, arguidu revela informasaun ne’ebé ligasaun ho investigasaun, liu-liu iha faze ezame genital ba vítima iha prosesu investigasaun iha faze Polísia nian no iha Ministériu Públiku ka Prokuradoria Distritál Oé-Cusse, inklui naran husi vítima ba kazu abuzu sexual ba menór no pornografia infantíl.
Arguidu Hermínio distribui nia relatóriu ne’e ba Amu Bispu, Kayrala Xanana Gusmão no Amu sira iha kongregasaun SVD nian iha Kuluhun para atu halo tradusaun ba lian Ingles no ikus mai relatóriu ne’e sai konsumu públiku no Komisaun Direitu ba Labarik ne’ebé halo knar hodi halo protesaun ba vítima sira hato’o partisipasaun ba Prokuradór Jerál Repúblika (PGR, sigla portugés) hodi loke inkéritu kontra arguidu Hermínio ho arguidu seluk hanesan Jose Cardoso, Andre Gonçalves no Libania Martins.
Iha loron 07 fulan-Setembru 2020, prosesu NUC 0022/19.PGGCC ho nia krime abuzu sexual ba menór no pornografia infantíl ne’ebé ninia vítima maka labarik sira ne’ebé nia naran balu iha lista ne’ebé arguidu publika iha nia relatóriu sei iha prosesu investigasaun nia laran nune’e faktu sira ba kazu ne’e sei iha vinkulasaun segredu justisa nia laran.
Nune’e kazu ne’e, labele publika sai maibé arguidu Hermínio publika ona husi peskiza relatóriu ne’ebé nia prodús ho nia konsekuénsia katak públiku hatene uluk prosesu investigasaun ne’ebé lao no sem kauza justu fó sai aktu prosesuál ne’ebé tama iha segredu justisa.
Hanesan hakat dahuluk hodi asegura responsabilidade ba violasaun direitu labarik, arguidu iha kazu kriminál iha Tribunál Distritál Oé-Cusse hetan demisaun hosi klériku bazeia ba Kongregasaun Doutrina Fé nian prosesu administrativu-penál. Prosesu refere hala’o bazeia ba regra sira aplika iha Igreja Katólika nia leet hodi halakon abuzu seksuál ne’ebé komete husi membru kleru nian.
Prosesu judisiál ba iha Timor-Leste, ne’ebé hahú iha finál tinan 2018, hasoru dezafiu oioin, ne’ebé hatudu rezisténsia atu promove responsabilizasaun ba alegadu krime ho natureza seksuál hosi ema sira-ne’ebé iha pozisaun influénsia. Estadu Direitu no igualdade iha lei nia oin sai sujeitu ba teste iha prosesu ida-ne’e.
Hanesan reprezentante legál hosi vítima sira iha kazu krime ne’e, JU,S Jurídiku Sosiál hasoru dezafiu oioin. Dezafiu hirak ne’e inklui sai alvu ba mensajen nakonu ho ódiu no xenofobia, insitamentu violénsia iha mídia sosiál no komunidade lokál no hetan ameasa oho hosi arguidu rasik hasoru sósiu JU,S. Aleinde sira-ne’e, iha mós akuzasaun falsu hasoru JU,S no publikasaun informasaun enganoza ba leitór sira kona-ba kazu krime ida-ne’e, hodi uza plataforma irresponsavel ne’ebé oferese hosi média online balun. Ameasa no intimidasaun sira sai sériu liu depois julgamentu hahú tiha ona iha fulan Fevereiru 2021.
Advertisement
Intervensaun JU,S nian iha kazu ida-ne’e sempre tuir dalan no enkuadramentu legál ne’ebé iha no hodi fó-hatán ba interese JU,S nia kliente sira no sira-nia família. JU,S foti asaun no submete petisaun oioin ba Tribunál rasik no mós autoridade sira seluk, no uza mekanizmu legál ne’ebé iha hodi buka satisfasaun ba violasaun hasoru JU,S nia kliente sira-nia direitu.
Dalan ne’ebé lori to’o konkluzaun audiénsia julgamentu iha kazu krime ida-ne’e mós hatudu parte-sorin balun hosi sosiedade sei prontu atu apoiu ezijénsia igualdade iha lei nia oin. Iha luta hasoru igualdade jéneru, direitu labarik, igualdade iha lei nia oin no asesu ba justisa, importante duni atu sosiedade labele nonook.
Prosesu krime ida-ne’e sai hanesan testamentu hodi hatudu sai katak estereótipu jéneru sei buras iha sosiedade Timor-Leste nian. Estereótipu jéneru bazeia ba norma diskriminatóriu hakanek feto no labarik feto no lori impaktu negativu ba dezenvolvimentu Estadu nian. Estereótipu balun ne’ebé fó-sai iha kazu ida-ne’e mak inklui persesaun katak valór hosi feto nian sei sukat liuhosi ninia virjindade no bainhira iha suspeita katak feto ida sai vítima krime seksuál ne’e hatún feto-nia dignidade, ideia katak bainhira vítima abuzu seksuál la informa kedas kona-ba abuzu ne’e signifika alegasaun ne’e falsu, atu bele prova katak krime seksuál akontese duni tenke iha testemuña direta tanba liafuan hosi feto ida nunka bele nato’on hodi hatudu mane ida komete krime, no ikus katak atu sosiedade bele fiar duni deklarasaun vítima violénsia bazeia ba jéneru laiha dalan seluk duké tenke fó-sai ninia identidade.
Hosi vizaun luan liu, ezisténsia estereótipu sira-ne’e sei kontinua reprezenta dezafiu hodi promove direitu hanesan entre feto no mane iha setór hothotu sosiedade Timor nian. Esforsu adisionál tenke halo hosi ema hothotu hodi halakon norma jéneru diskriminatóriu nian ne’ebé impede implementasaun tomak ba direitu feto.
Prosesu iha Tribunál la’o ho limitasaun oioin, maibé konsidera nu’udar susesu boot katak akuzasaun ne’ebé forte submete hosi Ministériu Públiku ba Tribunál no julgamentu la’o iha situasaun ho orden no permite ba parte rua – prokuradór no defeza – aprezenta evidénsia ba iha Tribunál.
Advertisement
JU,S rekoñese no apresia ba kooperasaun pozitivu ne’ebé hetan hosi Ministériu Públiku. Partisipasaun autoridade públiku no fornesedór servisu hosi rede referral violénsia bazeia ba jéneru mós sai nu’udar fatór-xave hodi asegura asesu efetivu ba Tribunál.
La haree ba desizaun finál ba kazu krime ida-ne’e hosi Tribunál, prosesu ne’e rasik lori ona rezultadu pozitivu: agora klaru liu kompara ho uluk katak laiha ema ida iha Timor-Leste mak boot liu lei. Hanesan akontese ho krime ekonómiku, inklui krime korrupsaun, sistema judisiál Timor-Leste nian prontu hodi ezije responsabilizasaun hosi ema hothotu, la haree ba ninia pozisaun sosiál.
Importante mós atu rekoñese katak vítima no ninia família sira, no mós sosiedade tomak, aguenta ho terus no hetan sofrimentu hosi asaun sira ne’ebé dirije ba iha kazu ne’e. JU,S husu ba públiku hodi sukat liafuan iha deklarasaun públiku no la fó-sai liafuan ho objetivu atu hatún, intimida ka hata’uk ita-nia alin sira tanba de’it sira hili dalan legál ne’ebé iha hodi ezije sira-nia direitu.
JU,S Jurídiku Sosiál hakarak repete filafali katak JU,S iha konfiansa tomak katak autoridade judisiáriu sira sei aplika lei tuir dalan ne’ebé loos, no sei tetu evidénsia hothotu bazeia ba regra sira ne’ebé hatuur iha lei.
JU,S Jurídiku Sosiál nu’udar empreza sosiál (social enterprise) nasionál (Timor-Leste nian) ne’ebé ho misaun atu kontribui ba hametin implementasaun direitu umanu, igualdade jéneru no inkluzaun iha Timor-Leste.
JU,S Jurídiku Sosiál harii iha tinan 2017, no hahú funsiona iha Fevereiru 2018. JU,S iha sósiu na’in-tolu (3); Maria Agnes Bere, Maria Rosa Xavier no Bárbara Nazareh Oliveira – ne’ebé hamutuk nu’udar ko-responsavél iha lideransa empreza sosiál ne’é.
JU,S mós iha funsionáriu profisionál lubuk ida iha área direitu no área sosiál no iha Unidade Jurídika ida ne’ebé kompostu husi advogadu privadu na’in-rua; Olivio Barros ho Hildegardis Wondeng.
JU,S halo atividade multidixiplinár iha área asesoria jurídika, redasaun lejizlativu, formasaun, peskiza, publikasaun no mós reprezentasaun legál. Informasaun kompletu kona-ba atividade sira-ne’e bele haree JU,S-nia website www.jus.tl.
Empreza sosiál katak JU,S hamriik nu’udar kompañia, maibé nia Estatutu prevé katak sósiu sira sei la hetan lukru hosi kompañia nia servisu, no kompañia nia lukru sei uza ba halo serbisu sosiál, liuliu apoiu gratuitu ba indivíduu vulnerável no mós ba ONG nasionál sira.
Apoiu sosiál ne’ebé JU,S halo ona inklui ajuda rejistu asosiasaun, halo formasaun ba grupu juventude, halo atividade advokasia, kontribui ba rede ONG balun, no mós halo reprezentasaun jurídika iha Tribunál no fo apoiu jurídiku extrajudisiál.
Liuhosi prosesu konkursu públiku hosi organizasaun internasionál, entidade públika no ONG nasionál, JU,S halo serbisu ho natureza konsultoria. JU,S la iha doadór no la’ós ONG ida. JU,S nia natureza mak empreza sosiál, no ida-ne’e signifika liu hosi serbisu konsultoria (husu fee ka pagamentu) mak JU,S investe filafali atu hala’o serbisu sosiál.