Figura

Fraternidade Umana Sai Nafatin Imperativu Morál ba Povu iha Nasaun Hotu

Published

on

Hatutan.com, (04 Fevereiru 2025), Díli- Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta hateten fraternidade umana tenke sai nafatin hanesan imperativu morál ba povu iha nasaun hotu-hotu no Timor-Leste iha kompromisu ba valór demokrátiku sira no koezisténsia pasifika iha sosiedade.

Lee Mós: Ramos-Horta husu Movimentu Timor Avante Konsolida Pás no Fraternidade

Prezidente Repúblika José Ramos-Horta, hato’o diskursu prinsipál iha abertura Simeira Prémiu Zayed ba Fraternidade Umanu iha Abu Dhabi, Emiradu Arabes Unidus. Foto/Média G-PR

Iha komunikadu ba imprensa ne’ebé Hatutan.com asesu husi Gabinete Média Palásiu Prezidensiál, Tersa (04/02/2025), relata Prezidente Repúblika José Ramos-Horta, hato’o diskursu prinsipál iha abertura Simeira Prémiu Zayed ba Fraternidade Umanu iha Abu Dhabi, Emiradu Arabes Unidus.

Eventu ne’ebé organiza hosi Juis Mohamed Abdelsalam, Sekretáriu-Jerál hosi Komité Superiór ba Fraternidade Umanu, halibur líder globál sira no defensór sira ba dame.

Advertisement

Iha diskursu, Ramos-Horta subliña signifikadu hosi Dokumentu kona-ba Fraternidade Umanu, ne’ebé asina iha tinan 2019 hosi Papa Francisco no Grande Imam hosi Al-Azhar, Ahmed Al-Tayeb. Nia destaka inisiativa globál tolu ne’ebé inspira hosi dokumentu: Loron Internasionál Fraternidade Umanu nian, Prémiu Zayed, no ninia integrasaun iha programa edukasionál sira iha mundu tomak.

Simeira ne’e rekoñese laureadu distintu na’in tolu ba Prémiu Zayed 2025: Primeira-Ministra Barbados Mia Amor Mottley ba nia advokasia ba klima, World Central Kitchen (WCK) ba ajuda umanitária, no inovadór ho tinan 15 Heman Bekele ba nia kontribuisaun sira ba inovasaun kuidadu saúde nian.

“Timor-Leste iha Kompromisu ba valór demokrátiku sira no koezisténsia pasífika enkuantu rekoñese dezafiu globál sira ne’ebé la’o daudaun no nesesidade ba governasaun globál ne’ebé reformadu. Nia konklui hodi husu atu hametin esforsu dame nian no diálogu, hodi subliña katak fraternidade umana sai nafatin hanesan imperativu morál ba povu no nasaun hotu-hotu,” José Ramos-Horta  hateten iha nia diskursu.

Laureadu Nobel ba Pás Sira Diskute Simeira Potensial 2026 iha Abu Dhabi

Prezidente Repúblika José Ramos-Horta hasoru malu ho Ekaterina Zagladina, Prezidente Sekretariadu Permanente Simeira Mundiál Laureadu Nobel ba Pás nian. Iha Enkontru ne’ebé partisipa mós husi Embaixadora Sónia Neto, hala’o iha marjen Simeira Prémiu Zayed ba Fraternidade Umanu.

Advertisement

Laureadu na’in rua hosi Prémiu Nobel ba Pás nian diskute kona-ba posibilidade atu organiza enkontru ida hosi laureadu sira hosi Prémiu Nobel ba Pás nian iha tinan 2026. Simeira ne’ebé propoin sei foka ba tema sira hanesan “Progresu iha Dezenvolvimentu Umanu” ka “Étika iha Sivilizasaun Moderna”. Zagladina kompromete atu dezenvolve proposta formál ida bazeia ba sira-nia diskusaun ba konsiderasaun iha futuru.

Enkontru informál ne’e reflete esforsu sira ne’ebé la’o daudaun hodi halibur laureadu sira Nobel Pás nian hodi rezolve dezafiu globál sira. Prezidente Ramos-Horta, ne’ebé hetan prémiu Nobel ba Pás iha tinan 1996, kontinua envolve ativu iha inisiativa internasionál sira ba pás no dezenvolvimentu.

Ramos-Horta hasoru Sekretáriu-Jerál Komisaun Superior ba Fraternidade Umana

Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, hala’o enkontru informál badak ida ho Juiz Mohamed Abdelsalam, Sekretáriu-Jerál Komité Superiór ba Fraternidade Umana, iha Abu Dhabi.

Enkontru ne’e hala’o iha marjen hosi Simeira Prémiu Zayed ba Fraternidade Umanu, ne’ebé maka hala’o iha kapitál Emiradu Arabes Unidus nian hosi loron 3 to’o loron 4 fulan-Fevereiru tinan 2025.

Advertisement

Juiz Mohamed Abdelsalam, ne’ebé halo diskursu iha serimónia abertura simeira nian hodi Komité Superiór ba Fraternidade Umanu nia naran, troka hanoin ho Prezidente Ramos-Horta durante sira-nia enkontru. Diskusaun ne’e destaka importánsia hosi kolaborasaun globál hodi promove fraternidade umana no rezolve dezafiu sira ne’ebé hanesan, reflete kompromisu kontínua hosi lider rua ne’e hodi haburas dame no unidade iha mundu tomak.

Jornalista: Vito Salvadór

 

Advertisement

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Trending

Exit mobile version