Polítika

FRETILIN Konsidera Jogu Online Eskandalu Boot no Grave, Sosiedade Sivíl Ezije PCIC Halo Investigasaun

Published

on

Hatutan.com, (29 Setembru 2025), Díli- Bankada Parlamentár FRETILIN, Segunda (29/09/2025), aprezenta sira-nia deklarasaun polítika iha prrenaria Parlamentu Nasionál hodi koloka sira-nia proekupasaun ba atividade jogu online no online scamming ne’ebé sai eskandalu boot no grave.

Lee Mós: PM Xanana: “Sé iha Membru Governu Envolve Jogu Online Fó Naran Mai Ha’u”

Empreza KAPSTAAD Unipessoal Lda ho nia parseiru TogoEuro Exim Gaming, ofisialmente lansa jogu online, Sábadu 24 fulan-Maiu 2025. Foto/Dok

Membru  Bankada FRETILIN, Florenstino Ximenes Sinarai ne’ebé aprezenta deklarasaun polítika FRETILIN nian ne’e haktuir relatóriu Nasoins Unidas nia eskritóriu  ba droga no krime (UNODC) katak Timor-Leste, espesialmente Rejiaun Administrativu Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) sai tiha ona fatin ba operasaun rede kriminál,  rede ba jogu ilegál, rede sira ne’ebe halo operasaun hodi fase-osan (money laundry), redes tráfiku umanu  no halo Timor-Leste sai sentru ba  krime cyber-fraude ne’ebe lao ho protesaun estadu Timor-Leste.

Rede mafia hirak ne’e tama mai Timor-Leste ho naran investimentu estrangeiru direitu liuhosi harii empresa de fachada hodi halao nia atividade ilisitu  sira.

Advertisement

Relatóriu ONU hateten katak  kompañia sira ne’ebé hetan buska iha Oé-cusse hosi autoridade polisial Timor-Leste nian ne’e iha ligasaun direita ho rede mafia 14K (Fourteen Key) ne’ebe lideradu hosi Wan Kuok-Koi, lidér mafia ida hosi Macau ne’ebe nia ho nia grupu kompañia hetan ona blacklisted no sansaun hosi Departamento Tesouro Estadus Unidus nian desde  fulan-Desembru 2020.

Rede Mafia 14K (Fourteen Key) ne’e koñesidu nu’udár sindikatu kriminál ida ne’ebé nia rede operasaun ida-ne’e tama iha rai lubuk hanesana Macau, Xina, Cambodia, Laos PDR, Myanmar, no Malázia.

Deputadu Sinarai dehan FRETILIN  hakfodak no preokupa tebes kona-bá oinsa rede mafia ida-ne’e bele hetan lisensa legál hosi IX Governu hodi halo nia atividade ilisitu no krime sira iha rai doben ida-ne’e.

Nia afirma FRETILIN  hakarak hatene sé mak lori mafia sira ne’e bele tama mai? keta Governante ruma hosi Governu sentral ka keta autoridade RAEOA balu mak sai tiha mata dalan ba sira hodi mai iha ita nia rai? Sé ukun na’in ruma mak fasilita sira hodi tama iha Timor-Leste, maka ne’e nu’udár traisaun ba prinsipiu lulik libertasaun nasional Timor-Leste nian ne’ebé liu ema rihun atus rua mak sakrifika sira nia vida atu satan.

“Dalaruma ita-boot sira ne’ebé kaer hela ukun daudauk ne’e sente katak buat mafia ne’e bai-bain de’it, dalaruma tanba ita-boot sira la hatene ka dalaruma ita-boot sira balu mós goja nia osan foer sira balu, maibé ba FRETILIN, ne’e eskandalu boot no gravé  ne’ebé komete hosi ema ka instituisaun estadu sira,” Deputadu Sinarai hateten.

Advertisement

Governante ka instituisaun sira ne’ebé sai kolaboradór ba mafia aziatiku sira ne’e mak traidores loloos ba povu Maubere ida-e’e. Tanba hahalok ida-nee sei lori konsekuénsia boot hodi hatuun estadu Timor-Leste nia imagen.

FRETILIN hateten, hahalok ida-ne’e bele fó  riskú ba asset finanseiru sira, no taka dalan ba oportunidade ekonomikú sira seluk.  Ema sei konta Timor-Leste nu’udár estadu mafiosu ida, protetór ba mafiosu sira nia negósiu nomós sai nasaun ida ne’ebe la seguru ba investimentu sira. Ema laran at sira ne’e sei muda istoria hosi rai ida ne’ebe hakarak ukun aan tanba valores direitu umanu nian ba fali nasaun ida ne’ebe sai protetór ba sindikatu mafia kriminosu sira.

FRETILIN Preokupa Mós Deklarasaun Manifestu Ministru Agio Perreira

FRETILIN mós preokupa katak semana rua liuba, Ministru Presidénsia Konsellu Ministru (PCM) Agio Pereira, Ministru Senior ida iha IX Governu publika sai nia manifestu ida ne’ebé lekar sai oinsá mafia sira sosa kotu ona instituisaun estadu sira ho sira nia osan foer.

“Ministru Agio Perreira hateten katak, mafia sira infiltra ona ita nia órgaun reguladór sira, fasil hetan lisensa ho dalan fraudelentes atu halo operasaun ba sira nia empreza kriminozu iha ita nia rai doben ida-ne’e,” tenik Deputadu Florentino Ximenes Sinarai.

Advertisement

FRETILIN  hakarak husu seriedade hosi IX Governu kona-bÁ sa dalan politiku no legál sira ne’ebé estadu ida-ne’e sei foti hodi hasoru mafia sira ne’e, espesialmente oinsa hamoos Mafiosu sira hosi instituisaun estadu sira nia laran. Nune’e, iha oportunidade ida ne’e Bankada FRETILIN hakarak husu ba Primeiru Ministru no Presidente da Republika atu kontavel no responsabiliza ba infiltrasaun mafia asiatiku iha Timor-Leste.

Primeiru Ministru tenke autoriza autoridade judisiariu sira atu halo investigasaun ida ne’ebe kle’an no transparente kona-bá oinsa mafia asiatiku sira fasil tama mai  iha Timor-Leste, autoridade sira tenke buka hatene no kondena autor intelektual sira ne’ebe iha mafia sira nia kotuk, biar ema sira ne’e iha forsa finanseiru no podér politiku ne’ebé metin iha rai ida-ne’e.

FRETILIN  hateten ida-ne’e tanba desde tinan rua ba kotuk Timor-Leste enfrenta hela problema sira kona-bá osan mosu iha Maubisse, osan transferénsia miliaun $42 ne’ebe tama mai ita nia rai, nomós buska autoridade sira ba osan miliaun dolar balu ne’ebe to’o ohin loron nia informasaun sira sei taka ba publiku, inklui informasaun sira konaba aviaun privadu sira ne’ebe tula osan mai iha ita nia rai ho livre hanesan Ministro Agio Pereira manifesta sai.

FRETILIN  hakarak enkoraja autoridade judiciariu sira hanesan polisia no tribunal atu halo servisu ho sériu, iha onestidade, no iha integridade bainhira hala’o knaar sira em relasaun ho sevisu hamoos dominasaun mafia asiatiku iha Timor-Leste.

FRETILIN mós hakarak bolu antensaun ba Povu Timor-Leste, liu-liu estudante sira, akademista sira, ativista no Organizasaun Naun Governmentais sira tomak hodi matan mos, neon nain ba ema laran aat sira ne’ebé daudauk ne’e uza hela podér estadu hodi serve de’it bá interese kriminozu sira nia negosiu sira duke povu Maubere nia interese.

Advertisement

Iha fatin hanesan Deputadu Bankada CNRT Natalino dos Santos  hateten IX Governu agora daudaun halo hela intervensaun,  halo duni kapturasaun bá asuntu jogu online scamar  sira ne’ebé maka akontese iha Oé-Cusse.

“IX Governu iha komprimitidu tiha ona hakarak atu hadi’a sasan sira ne’e,  ha’u fiar ho kazu ida-ne’e Governu komprimitidu sei taka hotu jogu online sira ne’e   agora daudaun prosesu iha Oe-cusse la’o hela, agora daudaun ema na’in neen iha hela prizaun preventiva iha prosesu judisiál, ita hakarak interfere deklarasaun politika oin-oin, ha’u komprende tanba materia laiha ne’ebé laiha problema,” Natalino dos Santos hateten.

Iha fatin hanesan Vise-Ministru Asuntu Parlamentár Adérito Hugo da Costa  hatán bá deklarasaun politika Bankada FRETILIN, ne’ebé kaer bá manifestu Ministru Agio Perreira ho Embaixador  Deonisio Babo ninian bá pontu situsaun ezisténsia atividade kontra bandu sira.

“Ne’ebé mak ita nian intelejénsia sira antisipadamente deskobre atividade kontra bandu iha RAEOA fulan ida antes manifestu Ministru Agio Perreira no dokumentu suporta Deonisio Babo, ninian deklrarasaun. Tanba dokementu sira ne’ebé sai iha manifestu ne’e podia iha ajenda konsellu ministru para halo diskusaun haree bá situasaun konkreta iha terrenu no haree serrvisu intelejénsia ne’ebé halo tiha ona antes,”dehan Adérito Hugo

Sosiedade  Sivíl Ezije Governu Apoiu PCIC  Bá Investigasaun Jogu Online

Advertisement

Sosiédade sivil liu husi Asia Justice And Rights (AJAR) ho Asosiasaun Hak ezije  governu   hodi fó apoiu ba Polísia Sientífiku Investigasaun Kirminaliza (PCIC)  hodi halo Investigasaun  bá jogu Online, no Online Scam atu  nune’e bele kombate krime organizadu ne’ebé oras daudau  iha ameisa  bá  Timor-Leste.

Peskizadór AJAR, Inocencio de Jesus Xavier hatete bá Jornalista  sira iha nia   knaar fatin Seguna (29/09/2025) , prespetiva AJAR nian ne’e estadu nia aparelu hanesan PSIK tenke iha meius ne’ebé sufisiente nune’e kombate no prevene krime organizadu sira ne’ebé oras ne’e tenta la’o livre iha territóriu.

“Bá ami hanoin Governu, Estadu ita iha aparelu estadu hanesan PCIC ne’ebé nia iha meius rasik prevensaun no kombate ne’e iha, entaun ita espera governu bele apoiu ba ita ninia autoridade polisiais atu bele halo servisu di’ak liu tan no bainhira iha kapturasaun detensaun iha dentru fragante de leitu ka buska aprensaun orgaun Tribunál ne’e tenke funsióna di’ak depois fó duni sansaun ida forte ba ema sira ne’e,” Inocencio hateten.

Nia hatete, sé polísia halo servisu, depois bá Tribunál halo deklarasaun oin seluk mós  bele problema.

Nia fó hanion ba PCIC ho PNSIK atu nafatin garante prosesual, nune’e ikus labele imputa aviaskorpus, Ministériu Públiku ka Tribunál labele simu pareser ka keixa sira ne’ebé husi investigadór sira, entaun ne’e nu’udar dezafiu ba prevensaun ba kombate krime organizadu iha rain.

Advertisement

“Tenke loke prosesu, se deskonfia tenke loke prosesu hasoru sira, tanba ne’e ha’u agradese ba Ministru Prezidensia Konsellu Ministru Agio Pereira bele brani hakerek nia manifesta públika katak envolvimentu sira hanesan ne’e”.

Sosiedade Sivil hein katak Primeiru Ministru, Prezidente Repúblika bele atensaun bá prosesu ida ne’e, se membru governu ruma mak envolve iha ne’e di’ak liu hasai no lori bá prosesu, maibé ne’e deskonfia de’it,  la hatene sé.

Nia argumenta, se nia Xefe  Governu halo ida ne’e nia salva duni ninia integridade no nia la hamonu nia governasaun, nia kondena aktu individu ne’ebé atu estraga ninia governasaun.

Vise Direitór Dahuluk Asosiasaun Hak, Antonino de Limas hatete, krime organizadu ne’e instituisaun ne’ebé atu responde estadu, governu.

Nia haktuir, tanba governu mak iha sistema, governu mak kria lei, governu iha instrumentu hotu, atu halo prevensaun oinsá kontra kona-ba krime organizadu.

Advertisement

Hanesan sosiédade sivil nafatin observa, nafatin ko’alia atu hatete ba estadu, governu katak, krime organizadu ne’e afeta ba ema barak, halo ema barak sofre, ema barak lakon.

“Ita hatene krime organizadu ne’e, ida tráfiku umanu, asuntu seksual mós iha laran, droga iha laran,” nia hateten.

Nia hatutan, jogu  Online scam  ida  sidadaun  husi rai li’ur mai ho kartu kreditu ne’e mai Timor lori kartaun de’it, depois  bele hasai osan iha ne’e. Entaun sira sobu númeru konta bankária ema sira nian, entaun nia bele foti osan iha Timor ha’u hanoin ida ne’e akontese. Krime organizadu balun seluk jogu online, jogu ilegál sira iha, ha’u hanoin balun Oé-cusse depois konsege deteta, konsege sobu, kaer entaun ne’e krime organizadu ne’ebé akontese

“Ita preokupa, ita hanoin loloos ne’e ita nia governu iha instrumentu bele atua ida ne’e. Se nia mai husi li’ur ne’e reforsa sistema servisu iha imigrasaun. Portu sira ne’e tenke tau duni ema ne’ebé servisu ho laran ho loloos ba rai ida ne’e,” nia hatutan.

“Mai ita kona-ba krime organizadu ne’e ha’u hanoin Ministru Prezidensia Konsellu Ministru Agio Pereira nia publikasaun, nia manifesta ne’e, nia hatete momos, ita ha’u PCIC  ka Ministériu Públiku atu ko’alia ho Ministru Agio Pereira,” nia argumenta.

Advertisement

Jornalista : Zita Menezes/ Marcelino Tomae

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Trending

Exit mobile version