Munisípiu

Governu Tau Millaun $13 Dezenvolve Atauro

Published

on

Hatutan.com, (22 Novembru 2022), Atauro- Governu liuhosi programa Fundu Espesiál Dezenvolvimentu Atauro (FEDA) tau millaun $13 bá Munisípiu Atauro atu mellora di’ak liután kondisaun infraestrutura hanesan estrada, bee-moos no eletrisidade.

Lee Mós : Festivál Múzika-Kultura Lori Ksolok bá Komunidade Ataúro

Ministru Administrasaun Estatal (MAE), Miguel Pereira de Carvalho. Foto/Vito Salvadór

Ministru Administrasaun Estatal (MAE), Miguel Pereira de Carvalho,  informa fundu espesiál dezenvolvimentu Atauro, Ministériu Obras Públikas servisu besik ho ajénsia sira hanesan Embaixada Koreia, tanba halo negosiasaun ho Embaixada Koreia sira-nia apoiu garante atu fó enerjia purvolta 6 ka 7 megavolt ne’ebé atu mai Timor ne’e se bele 2 megavolt mai instala illa Atauro. Maibé, fundus espesiál dezenvolvimentu Atauro mós sei utiliza rasik nia fundu ida-ne’e atu halo investimentu enerjia renovável.

Agora daudauk Bee Timor Leste Empreza Publika  (BTL, E.P) hahú ona atu troka kanu sira bee iha área Maker, Berau nian atu bele kanaliza bee ne’e bele to’o Bikeli no Pala.

Advertisement

Esforsu ne’ebé Governu halo liuhosi FEDA atu fó solusaun bá populasaun sira, tanba illa ida-ne’e tuir konstituisaun RDTL tenke goza tratamentu ekonómiku apropriadu, tratamentu Administrativu Espesiál, tanba ida ne’e duni mak transforma illa ida-ne’e agora sai hanesan Munisípiu Atauro.

“Ha’u hanoin Atauro iha dezafiu barak ne’ebé sira enfrenta durante tinan barak nia laran, durante tempu Indonézia no mós aposta restaurasaun independénsia, maibé ho dezafiu sira-ne’e mak estadu, governu foti medida sira atu bele fó solusaun,” Ministru Administrasaun Estatal Miguel Pereira de Carvalho ba jornalista sira iha Munisípiu Atauro, Tersa (22/11/2022).

Governu sei halo estrada husi Villa Mameta bá to’o iha Bikeli, mós halo reabilitasaun bá estrada sira tuir planu ordenamentu territóriu iha Atauro ne’e preparadu 2016 maibé to’o ohin loron sei halo fali revizaun atu Konsellu Ministru aprova.

“Sekretariadu Tékniku ba fundus espesiál dezenvolvimentu Atauro mós governu estabelese ona, agora iha ona baze atu halo estudu sira bá konstrusaun infraestrutura sira,” Nia informa.

Halerik bá Estrada, Bee-Moos no Eletrisidade

Advertisement

Xefe Suku Makadadi, Leonito Maria Nunes, hateten estrada, bee-moos no eletrisidade nafatin sai preokupasaun komunidade sira nian iha Munisípiu Atauro no situasaun ne’e afeita bá folin sasán nesesidade baziku as’e makas liuliu foos, tanba foos ho kilograma 30 nia foin iha Atauro $20.

Subsisténsia agrikultura iha Suku Makadadi komunidade maioria moris hanesan halo toos, tanba ne’e difisil mós rai fatuk uitoan entaun komunidade sira kuda ai-fariña, tunis, batar, hudi, nu’u, talas, fehuk sira lori bá fa’an iha Suku Makili no  fa’an iha Villa no Beloi. Maibé, problema mak transporte, agora daudauk komunidade sira hulan de’it mak lori ba fa’an iha merkadu sira.

Alende ne’e mós, kona-bá eletrisidade iha Suku Makadadi rasik seidauk asesu, maibé EDTL-E.P sira halo ona levantamentu no iha prosesu nia laran.

“Kona-ba estrada hato’o ona proposta ba Autoridade Munisípiu Atauro nune’e iha ona planu bá estrada, maibé tinan ida ne’e harii munisípiu entaun buat hotu-hotu labele halo,” Leonito Maria Nunes hateten.

Totál populasaun Suku Makadadi rihun 3 resin, mai husi aldeia haat Ilitimur, Anartuto, Biti ho Berahu.

Advertisement

Xefe Suku Beloi, Adão da Costa Nunes. Foto/Vito Salvadór

Iha fatin hanesan, Xefe Suku Beloi, Adão da Costa Nunes hateten, atividade ekonomia maioria iha Suku Beloi barak liu mak peska.

Nia haktuir, uluk mane de’it mak peska maibé agora feto mós suporta sira-nia katuas-oan bá buka budu tasi, atividade ne’ebé boot liu mak área mariña protejida.

Kona-bá budu tasi komunidade sira fa’an no balun sira habai maran depois kompañia balun mai husi Makasar-Indonézia sosa tonelada  190.

Kona-ba infrastrutura bázika liuliu ba estrada Suku Beloi asesu estrada to’o de’it Arlo, agora programa PNDS loke estrada rural oras ne’e hein katak atu kontinua to’o aldeia Adara.

Hanesan mós eletrisidade parte Arlo seidauk asesu, nune’e mós bee moos husi Maker mai to’o de’it Arlo.

“Ami sempre hato’o preokupasaun hotu-hotu ne’ebé komunidade enfrenta, liu-liu bá komunidade ne’ebé dook iha área rural, baibain bainaka sira mai ne’e rekomenda nafatin katak oinsá tau atensaun ba komunidade,” Adão da Costa Nunes hateten.

Advertisement

totál populasaun iha Suku Beloi 839. Área Suku Beloi nia luan 56 kilómetru kuadradu iha aldeia haat, aldeia Bemasu, Makere, Arlo, ho aldeia Adara husi kosta súl hasoru Illa  Wetar to’o norte hasoru Illa Alor. Weste hasoru Suku Makadadi no Suku Makili, Villa Maumeta no leste hasoru Suku Bikeli.

Jornalista: Vito Salvadór

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Trending

Exit mobile version