Hatutan.com, (20 Juñu 2023), Díli– Sentrál The International Criminal Police Organization (INTERPOL) iha Fransa halo ona alerta ida bá autoridade polisial sira hotu iha mundu, inklui Timor-Leste rasik atu atensaun ho tipu modu krime foun droga ho esplozaun (bomba) ne’ebé kriminozu sira hatama liu hosi material USB (Universal Serial Bus).
Portavós PCIC, Octávio da Costa Araújo. Foto/Rogéreio Pereira Cárceres
Autoridade polisiál sira Timor-Leste nian, hanesan Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC), Servisu Migrasaun (SM), ho Autoridade Aduaneira ka Alfándega, simu ona alerta INTERPOL nian ne’e no parte PCIC rasik toma atensaun ona bá maneira krime foun hodi utiliza USB hatama droga no bele mós sai material bomba ka esplozaun nian.
Portavós PCIC, Octávio da Costa Araújo, hateten sira-nia parte simu tiha informasaun hosi INTERPOL nia Sentrál, Leão, iha Fransa no PCIC hatutan informasaun hirak ne’e forsa legál sira seguransa nian mak eziste iha Timor-Leste hodi hahú ona kuidadu ho modu operandi foun bá krime droga, inklui modus operandi foun ida ne’ebé maka kriminózu sira hahú halo ona espluzaun, espluzivu ne’e iha USB.
“Informasaun sira ne’e INTERPOL fó bá ita, entaun, ita fahe tutan bá malu atu ita hahú kuidadu. Kriminózu sira, bele hahú halo ona bomba, espluzaun liuhosi USB,” portavós PCIC, Octávio da Costa Araújo informa bá jornalista sira, liuhosi konferénsia imprénsa iha kna’ar fatin, Caicoli, Tersa (20/06/2023).
Advertisement
Relatóriu Servisu Fulan-Lima
Iha biban ne’e, Portavós PCIC, Octávio da Costa Araújo informa mós kona-bá rezultadu servisu sira ne’ebé mak PCIC hala’o durante fulan-lima nia laran, hosi fulan-Janeiru to’o fulan-Maiu 2023.
Iha PCIC eziste servisu pikéte, ne’ebé mak halo atendimentu bá públiku, durante oras 24. Ho nune’e, iha fulan-Janeiru to’o fulan-Maiu, tinan ne’e, PCIC simu keixa ka denúnsia hosi populasaun ka públiku sira, ho totál kazu 235. Kazu hirak ne’e, barak kona-bá krime falsifikasaun dokumentu no krime burla.
Mandadu 4 ne’e, PCIC konsege ezekuta ona tolu (3), no falta ida (1). Hosi mandadu sira ne’e, liu-liu kona-bá kazu Tráfiku Umanu, Tráfiku Ilísito de Droga, Falsifiksaun Dokumentus, no Burla. Kazu haat, 3 ezekuta ona, no sei hela mandadu ida (1).
Tribunál mós imite Mandadu Buska no Apreensaun bá PCIC, hamutuk 6, liu-liu kona-bá kazu Tráfiku Umanu Burla Agravadu, ho Arma Proibida no PCIC ezekuta hotu.
“Tribunál mós husu bá PCIC, atu loklaiza paradeiru ema ninian, hamutuk na’in-lima (5). PCIC ezekuta ona haat (4), ida (1), ita seidauk hetan. Suspeitu sei subar lakon hela, PCIC sei buka hela. Ida ne’e mak servisu investigasaun nian,” Octávio informa.
Servisu Laboratóriu
Advertisement
Relasiona ho servisu laboratóriu nian, iha fulan-Janeiru to’o fulan-Maiu 2023, espesiálista sira PCIC nian iha laboratórium bá iha Cena do Crime, lokál krime nian, konsege halo ezame bá iha lokál, ligadu ho kazu Krime bá Violasaun Seksual, Arma Branka, Arma Proibidu, Burla Informátika, no mós Dano com Violénsia.
Durante fulan 5 nia laran mós, espesiálista sira, halo identifikasaun bá autór sira, hamutuk na’in-63, ne’ebé mak komete krime. Uainhira, PCIC halo ona identifikasaun, signifika PCIC konstitui ona sira hanesan arguidu.
Hosi kazu 63 ne’e, kazu ne’ebé sira komete barak liu kona-bá krime falsifikasaun dokumentu, abuzu seksual bá menór, burla informátika, vioalsaun seksual, burla agravadu, brankeamentu kapitál, no tráfiku bá ema ida (tráfico de pessoas).
PCIC mós halo ezame balístika, bá kilat-musan ida, ne’ebé mak hetan pedidu hosi Gabinéte Central da Combate Corrupção e Criminalidade Organizada, Ministériu Públiku, no iha hela prosesu halo ezame bá balistiku.