Ospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV, sigla portugés). Foto/Tome da Silva
Informasaun hirak ne’e mós sai ona baze bá partidu polítiku sira balu, ema balun no organizasaun la’ós governu nian balu akuza no kondena kapasidade Governativa IX Governu Konstitusionál nian, liuliu kondena Ministra Saúde (MS), Élia A.A dos Reis Amaral laiha kapasidade.
Diretór Servisu Apoiu Diagnóstiku no Terapéutiku iha HNGV, Vidal de Jesus Lopez, bá jornalista sira iha nia servisu fatin iha HNGV, Kinta (20/06/2024), hateten, iha duni pasiente balun mate, mas la’ós barak hanesan informasaun espekulativu ne’ebé espalla iha plataforma media sosiál no la’ós mate tanba ai-moruk laiha. Nune’e, HNGV konsidera informasaun sira-ne’e la refleta bá faktu ka hoax.
Advertisement
Dadus husi HNGV nian katak pasiente balun mai HNGV halo tratamentu no baixa la konsege salva sira-nia vida tanba kondisaun moras tama ona iha kategoria grave, balun moras tanba fatór idade, no balun hetan moras iha de’it uma tau ai-moruk tradisionál no labele ona mak foin lori mai HNGV mas tarde loos ona.
Seluk fali, pasiente balun hetan asidente karreta no motór ho pankada maka’as iha ulun ka iha isin-lolon (balun tohar maka’as no balun ulun nakfera). Nune’e, bainhira evakua mai halo tratamentu iha HNGV la konsege salva nia vida.
Diretór Servisu Apoiu Diagnóstiku no Terapéutiku iha HNGV, Vidal de Jesus Lopez. Foto/Tome da Silva
“Moras besik 10 ne’e mak sai top 10, hanesan kauza ba pasiente mate, mate ne’e, iha top 10, dala ruma balun mai mós mate ona iha dalan bainhira trnasporta ka evakua mai HNGV,” portavós Ekipa Integradu Saúde (EIS), Vidal de Jesus Lopez hateten.
Karaterístika husi moras hirak ne’ebé kauza ba ema maten ho idade husi idade zero (0) to’o tinan 75. Ezemplu moras IUFD (Intrauterine fetal death ) labele define labarik sira ne’ebé mate iha nian kabun-laran, dala ruma mós kauza tanba bebé ne’ebé afeta ona fo’er ka konsumu ona foer iha inan nia kabun bele provoka mate.
Ezemplu seluk mós ba pasiente sofre moras multi órgaun failure ( MOF) husi órgaun ne’ebé iha isin-lolon, hanesan kakutak, aten, pulmaun kuandu órgaun hirak ne’e falla, mak sei la responde bainhira konsumu ai-moruk no bainhira kategoria ona grave mak bele kauza ba mate.
Advertisement
Bainhira pasiente baixa ona iha sala intensivu ka ICU, tuir Vidal de Jesus Lopez, iha ona kategoria grave, signifika bele salva ka lae, entre mate no moris, maske iha espesialista barak halo esforsu hotu nune’e bele salva ema nia vida, maibé depende mós ba resposta husi isin bainhira konsumu ai-moruk.
Kona-bá moras tensaun alta, Vidal Lopez esplika 95% sidauk bele identifika kauza ne’e husi saida maibé 5% bele hateten katak literlmente mai husi problema rins, no mós fatór genetik bainhira iha família ruma ne’e sofre ona moras tensaun alta to’o kauza bá mate, posibilidade ba oan sira atu hetan moras ne’e no mós moras refere bele sai fatór ba moras seluk hanesan stroke, serangan jantung.
Dadus husi HNGV iha trimestre dahuluk hahú husi fulan-Janeiru to’o fulan-Marsu 2024, rejista pasiente mate hamutuk 456 no númeru mortalidade iha HNGV sei tuir iha padraun global tuir sasukat barak hanesan rekursu material no umanu,.
Atu sukat nnúmeru ema mate iha mundu tuir rekizitu medisina tenei uza base of evidance, dadus ne’ebe sai tenke uja indikadór, ne’ebe tenke tuir (gross death rate (GDR) ho Net death Rate (NDR), ne’ebe hanesan indikadór ida hodi sai sasukat bá servisu ospitalidade, ekipamentu, rekursu umanu no seluk ne’ebe iha.