Ministra Saúde, Elía A.A dos Reis Amaral. Foto/Dok.Hatutan
“Ha’u hanoin ida ne’ebe mak publika iha Media sosiál, dehan loron ida ema mate to’o nain-ualu (8) ne’e mós laloos. Mate ne’e, ita haree ba nia fatór, idade ne’e halo nusa, médiku ninia istóriku halo nusa depois fó buat ne’eée mak iha tiha ona,” Ministra Saúde Élia A.A. dos Reis Amaral hateten ba jornalista sira iha Pálasiu Governu, Kuarta (26/06/2024).
“Ita boot sira hatene katak kada semana Ministériu Saúde liu hosi parte Ekipa Integradu Saúde (EIS) fó sai informasaun ne’ebe mak adekuadu liuliu bá iha situasaun real ne’ebe iha MS,” nia tenik.
Advertisement
Iha loron Kinta, 20 fulan-Juñu 2024, Diretór Servisu Apoiu Diagnóstiku no Terapéutiku iha HNGV, Vidal de Jesus Lopez, informa bá jornalista sira katak iha duni pasiente balun mate, mas la’ós barak hanesan informasaun espekulativu ne’ebé espalla iha plataforma media sosiál no la’ós mate tanba ai-moruk laiha. Nune’e, HNGV konsidera informasaun sira-ne’e la refleta bá faktu ka hoax.
“Moras besik 10 ne’e mak sai top 10, hanesan kauza ba pasiente mate, mate ne’e, iha top 10, dala ruma balun mai mós mate ona iha dalan bainhira trnasporta ka evakua mai HNGV,” portavós Ekipa Integradu Saúde (EIS), Vidal de Jesus Lopez hateten.
Karaterístika husi moras hirak ne’ebé kauza ba ema maten ho idade husi idade zero (0) to’o tinan 75. Ezemplu moras IUFD (Intrauterine fetal death ) labele define labarik sira ne’ebé mate iha nian kabun-laran, dala ruma mós kauza tanba bebé ne’ebé afeta ona fo’er ka konsumu ona foer iha inan nia kabun bele provoka mate.
Ezemplu seluk mós ba pasiente sofre moras multi órgaun failure ( MOF) husi órgaun ne’ebé iha isin-lolon, hanesan kakutak, aten, pulmaun kuandu órgaun hirak ne’e falla, mak sei la responde bainhira konsumu ai-moruk no bainhira kategoria ona grave mak bele kauza ba mate.
Dadus husi HNGV iha trimestre dahuluk hahú husi fulan-Janeiru to’o fulan-Marsu 2024, rejista pasiente mate hamutuk 456 no númeru mortalidade iha HNGV sei tuir iha padraun global tuir sasukat barak hanesan rekursu material no umanu,.
Atu sukat númeru ema mate iha mundu tuir rekizitu medisina tenke uza base of evidance, dadus ne’ebe sai tenke uja indikadór, ne’ebe tenke tuir (gross death rate (GDR) ho Net death Rate (NDR), ne’ebe hanesan indikadór ida hodi sai sasukat bá servisu ospitalidade, ekipamentu, rekursu umanu no seluk ne’ebe iha.