Nasionál

Jornalista Tenke Hatene Investiga no Análize Informasaun Molok Públika

Published

on

Hatutan.com, (05 Outubru 2024), Díli- Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão hateten imprensa liu-liu Jornalista sira tenke iha kapasidade atu investiga no halo análize ba informasaun sira ne’ebé iha molok públika tamba mundu hasoru hela problema boot ho informasaun falsu ne’ebé harahun no hamosu divizionizmu iha sosiedade.

Lee Mós: SEKOMS Kongratula Xefe Redasaun Hatutan.com Francisco Simões Ne’ebé Manán Prémiu Anti Korrupsaun Mundiál 2023 Iha EUA

Hatutan.com simu sertifikadu apresiasaun husi PM Xanana Gusmão, Sábadu (05/10/2024).

Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão hato’o deklarasaun ne’e ba jornalista no na’in ba mídia sira hamutuk ho partisipante sira husi setór privadu no instituisaun governu nian iha salaun Laline Larigutu, CNE, Caicoli, Sabadu (05/10/2024), iha ámbitu serimónia agradesimentu no entrega sertifikadu rekoñesimentu ba instituisaun órgaun komunikasaun sosiál nasionál no internasionál sira hamutuk ho instituisaun Estadu sira seluk ne’ebé halo kolaborasaun mútua ba kobertura durante vizita Papa Francisco mai Timor-Leste.

Sua Santidade Papa Francisco halo vizita Estadu no vizita Apostólika mai  Timor-Leste  durante loron tolu, husi loron 09 to’o loron 11 fulan-Setembru liubá.

Advertisement

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão apresia ba jornalista hotu  nia kobertura ida ne’ebé boot tebe-tebes ba iha vizita Papa Francisco mai Timor-Leste.

Problema boot ida iha mundu mak ida-ne’e notísia falsu, iha mídia balun iha mundu defende ida-ne’e no ida ne’ebá hodi kria tiha divizionizmu iha sosiedade nia laran, la hanorin ema atu hanoin hamutuk, hanoin ida de’it, hanoin ba rai no  hanoin ba dezenvolvimentu.

Nia afirma liután katak imprensa la’ós atu fahe informasaun falsu, maibé hametin hanoin, kria hanoin ida ne’ebé moos, ko’alia kona-bá situasaun hodi influensia sosiedade, liu-liu joven sira para bele hadi’a sira-nia komportamentu nu’udár sidadaun ida.

Hatutan.com partisipa iha serimonia atribuisaun sertifikadu apresiasaun husi Governu. Foto/Elio dos Santos da Costa

“Imprensa buka akompaña mundu hodi informa ba povu Timor, sosiedade Timor kona-bá saida mak akontese iha mundu, atu nune’e, Timoroan nu’udár sidadaun di’ak ida haree katak sira iha ne’ebá hanesan ne’e no nu’udár Timoroan tenke halo di’ak liu, bele sai sidadaun mundu nian ne’ebé d’iak, bele fó ezemplu. Agora Timor-Leste iha ona dijitalizasaun, buka atu informa ba públiku informasaun sira ne’ebé util ba sosiedade no povu iha país ne’e.  Jornalizmu la’ós de’it ita haree ba lokal liu, nia hatais saida, ko’alia saída, mais loke hanoin ba mundu hodi foti  uitoan husi mundu mai iha Timor-Leste.” Xanana hateten

Imprensa mós presiza ko’alia uitoan kona-bá situasaun funu iha mundu, situasaun ekonomia, ko’alia mós kona-bá pás no situasaun mundiál sira seluk ne’ebé atualizadu, selae informasaun sira hanesan iha de’it uma laran.

Xefe Governu hatutan imi komesa la’o di’ak ona, no kakutak mak tenke funsiona liu, sai matenek liután, la’ós atu lori notísia di’ak husi Timor ba mundu, maibé hodi notísia husi mundu mai Timor hodi bele eduka joven sira hodi halo komparasaun tamba bainhira ita la hatene halo komparasaun iha aspetu ida ka asuntu ida ka iha área seluk ita hela de’it iha uma laran.

Advertisement

Povu no Timoroan sira mos presiza imi lori mundu mai iha ne’e, para hotu-hotu bele sente katak halo buat ruma ka lae, no bele mos sente katak bele halo no halo dunik ka lae.

“Ha’u dehan katak tenke eduka imi iha hanoin, reflesaun, impresaun no informasaun, tamba imprensa la’ós fó deit informasaun, maibé halo análize mós, tamba ne’e tenke hadi’a an nafatin,” Xanana afirma.

Xanana Gusmão subliña liután katak Governu fó sertifikadu ida ne’e atu apresia jornalista no mídia nia esforsu an maka’as teb-tebes. Iha konstrusaun nasaun, imprensa mós sai hanesan elementu importante ida hodi fó informasaun ba povu tomak, korresaun ba joven sira no ba hotu-hotu.

Esforsu an nafatin, aumenta kbiit análize ho krítiku, kuandu atu hasai informasaun ida tenke investiga uluk, pois foti ba halo análize fila fali mak foin buka nia verasidade no informa ba públiku.

“Imi ho kbiit ne’ebé boot, investiga no análize, haree ba mundu no haree ba ita-rain halo komparasaun, imi bele prodús informasaun ne’ebé loos, edukativu no informasaun ne’ebé bele hadi’a liután espíritu sidadania iha Timoroan ida-idak nia moris,” Xanana hateten.

Advertisement

Jornalista: Vito Salvadór

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Trending

Exit mobile version