Ekonomia

CLN Reserva Hela Foos Tonelada 5.600

Published

on

Hatutan.com, (19 Novembru 2024), Díli– Vise -Primeiru  Ministru, Ministru Koordenadór Asuntu Ekonomia no Ministru Turizmu no Ambiente, Fransisco Kalbuady Lay, Tersa (19/11/2024),  Sentru Nasionál Logistiku (CLN, sigla portugés)  daudaun ne’e rezerva hela foos importadu tonelada 3.800 no foos lokál  tonelada 1.800 iha armajen CLN.

Lee Mós: Bankada FRETILIN Husu TCC ho CAC Investiga Prosesu Kontratuál Subsídiu Foos

Primeiru Vise- PM ne’e hateten, kona-bá CLN nia parte antes ne’e espliká tiha ona kona-bá  foos karik, maibé atu hato’o deit katák momentu ida-ne’e  produtu lokál sira ne’ebé mak hola maximu ne’ebé mak Governu bele hola.

Advertisement

OJE 2025 ne’ebé aloka ba CLN ho totál $6,501,624 aprova iha diskusaun espesialidade iha PN, Tersa (19/11/2024). Foto/Tome da Silva

“Ho orsamentu ne’ebé mak ita-boot sira hatene 2024 CLN hetan alokasaun osan millaun $7 antes Sr. Antonio tama bá osan ne’ebé mak iha mós prezidenti Sr. Jervaso iha ne’ebá  uza tiha millaun $1.800.000 hela de’it millaun $5.200.000,” Vise-Primeiru Ministru Francisco Kalbuadi Lay haktuir iha plenária diskusaun OJE 2025 iha faze espesialidade iha PN.

Nia hatutan ne’ebé agora daudaun CLN jere hela mais menus $900,000 bá haree sira nia kapitál menor liuliu atu hola buat sasan sira seluk, hela de’it $1,800,000 mak hola produtu lokál agora iha hela  $1,500,000 mak prepara hela atu hola tán foos husi li’ur para atu hanesan rezerva hela bá CLN.

“Foos maismenus iha tonelada 3.800 ne’e foos importa hosi rai-li’ur nian  no foos lokál iha  tonelada 1.800,” Nia afirma hodi responde preokupasaun .membru PN hosi Bankada FRETILIN Antoninho Bianco ne’ebé  husu dadus  kona-bá CLN nian servisu aliende mós kona-bá sosa sasan sira ne’ebé mak mai husi rai-li’ur atu bele asegura seguransa alimentár ne’ebé durante ne’e  Governu depende sosa sasan sira iha li’ur.

“Agora ita la prodús mais menus anuálmente CLN iha previsaun bá konsumu iha ita nian rai laran ne’e tinan ida hira mak ita halo importasaun husi li’ur, tanba ita tenke hatene para Ministériu hirak ne’ebé mak atu  prodús ne’e hatene. Oinsá mak CLN bele garante no fó dadus ne’ebé mak di’ak para Ministériu sira halo  prodús ne’e dehan to’o tempu ida imi mós tenke halo prodús ida para importasaun sira ne’e labele barak liu duke exportasaun,” Deputadu Antoninho Bianco hateten.

Orsamentu Jerál Estadu (OJ) 2025 ne’ebe Governu aloká bá CLN  ho totál $6,501,624 ne’ebé fahe bá kategoria lima mak hanesan Saláriu Vensimentu m $1,024,768,  Bens Servisu $4,802,436 Transférensia Públika $464,000,  Kapitál Menor $210,420 no ba Kapitál Dezenvolvimentu zero.

Liuhosi votasaun OJE 2025 ne’ebé aloka ba CLN pasá ho  votu a-favor 42, kontra 6 abstensaun 16.

Advertisement

Jornalista Estajiária: Zita Menezes

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Trending

Exit mobile version