Polítika

PR Horta Halo Ona Viajen Estránjeiru Dala-39 Durante Loron-265 no Aloka Orsamentu $43.969,727

Published

on

Hatutan.com, (04 Setembru 2025), Díli-Opozisaun sira iha Parlamentu Nasionál ho sosiedade sivíl sira kritika Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, tanba dezde asume kargu Xefe Estadu RDTL iha loron 20 fulan-Maiu 2022 to’o mai ohin loron 2025, halo viajen estranjériu dala-36 durante  loron 265 nia laran ho total alokasaun orsamentu  ne’ebé Parlamentu Nasionál aprova US$ 43.969,727.

PR José Ramos-Horta akompaña husi MNEK Bendito Freitas realiza konférensia imprensa iha sala VIP Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato, Sábadu (02/08/2025). Foto/Juvinal Cabral dos Santos

Bankada Opozisaun PLP ho FRETILIN hamutuk ho orgaunizasuan la’ós governu nian ka ONG nasionál dúvida ho viajen estránjeiru Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta nian ne’ebé kauze semana-rua kada fulan iha estránjeiru.

Xefe Bankada PLP, Maria Angelina Sarmento hateten, kona-bá viajen Prezidente Repúblika José Ramos-Horta tenke hetan aprovasaun husi Parlamentu Nasionál, maibé la signfiká katak konvite sira hanesan ema fó bá inaugurasaun  edifisiu ruma ka partisipa konferénsia internasionál ruma, Prezidente Repúblika mak tenke bá, ne’e la nesesariamente tenke halo ida-ne’e.

“Ami hanesan lejizladór no  fiskalizadór, ami preokupa tebes ho viajen Prezidente Repúblika. Iha rezolusaun PN aprová hodi autoriza viajen PR nian, mas viajen balun la nesesariu bá Prezidente Repúblika atu bá. Ezemplu partisipasuan iha semináriu sira ne’ebé la nesesáriu no partisipasaun iha expo internasionál sira ne’ebé la nesesariu no gasta povu nia osan de’it,” Deputada Maria Angelina Sarmento bá jornalista sira iha PN, Kinta (04/09/2025).

Advertisement

Nia afirma asuntu balu presiza duni Prezidente Repúblika nia prezensa hanesan Xefe Estadu   ne’ebé protokulármente xefe estadu ho xefe estadu sira mak kombina malu no konvida malu, mas la’ós halo viajen ne’ebé la reprezenta sobolu estadu.

Xefe Bankada PLP ne’e hateten, Xefe Estadu José Ramos-Horta la buka la’o bá baze para hatene nia povu nian sofrimentu ne’e oinsá, povu nian halerik povu nian nesesidade, ne’ebé xefe estadu bele halo advokasia ba Governu tau orsamentu boot, maibé barka liu hal oviajen estránjeiru hodi gasta de’it povu nia osan ne’ebé povu la sente benefisiu direta ho indireta husi viajen PR Ramos-Horta nian durante ne’e.

“Prezidente Repúblika dalaruma lahatene karik, laiha koñesimentu katak povu ne’e presiza saida. Ha’u sente PR hatene liu nasaun ne’ebé nia bá vizita ne’e nia interese no hakarak, duké povu ne’ebé eleze nia,” Deputada Maria Angelina Sarmento afirma.

Orsamentu Jerál Estadu ne’ebé aloka ba  Prezidente Repúblika  kada tinan kuaze 50% aloka de’it ba viajen estránjeiru Prezidente Repúblika nian.

“Kuandu PR Ramos-Horta hetan eleitu, ita-boot sira haree totál viajen kuaze iha tinan ida tomak ita bele dehan 50% nia viajen iha rai li’ur, 50% maka nian tempu fó bá povu ida-ne’e, agora povu maka tetu justu ka lae viajen sira ne’e uza hela povu nian osan, povu nia direitu atu hetan bee-moos, eskola di’ak, tramentu saúde di’ak no ai-han adekuadu, maibé povu nian osan ida-ne’e lori fali bá selu viajen estranjeiru,” Deputada ne’e lamenta.

Advertisement

Iha fatin hanesan membru PN husi Bankada FRETILIN, David Dias “Mandati” Ximenes hateten, kuandu benefisu iha ka laiha avaliasaun ne’e tenke husi Governu, tanba Prezidente Repúblika Jose Ramos-Horta envolve iha kestaun diplomata sira iha rai Timor-Leste.

“Nia buka amigu mai Timor, depende bá nia tanba nian servisu uluk iha funu laran mós ninian maka ida-ne’e, agora funu hotu ita nu’udár país ki’ik ita labele konfia de’it ita nia seguransa no defeza iha rai laran. Ita tenke buka aliansa barak husi li’ur, amigu barak husi li’ur keta ida-ne’e maka nu’udár preokupasaun ita nian Prezidente Repúblika nian karik,” Deputadu David Mandati hateten.

Tuir Deputadu David Mandati nia haree katak membru Governu liuhosi Ministériu Negosiu Estranjeiru no Koopersaun (MNEK) maka bele avaliasaun bá Prezidente Repúblika nian viajen durante ne’e.

“Ha’u labele dehan katak buat ne’e ladi’ak, tanba jeralmente Prezidente Repúblika sempre enkontru ho Primeiru-Ministru no mós dalaruma ho Ministériu Negosiu Estranjeiru, mas sira hatene evolusaun ruma positivu, ne’ebé ita nia Prezidente Repúblika lori mai, mai sira seidauk mai informa iha Parlamentu Nasionál,” nia tenik.

Jornalista sira tenta atu entrevista asuntu ne’e bá Bankada Governu CNRT-PD, maibé lakoi fó komentáriu.

Advertisement

Tuir dadus Bankada oposizaun PLP  nian kona-bá viajen  estránjeiru  Prezidente Repúblika Jose Ramos-Horta dézde simu  tomada  posse iha 20 fulan-Maiu 2022 to’o mai tinan 2025 mak hanesan;

Viajen Estránjeiru sira iha tinan 2022

                        DATA VIAJEN

         NASAUN

Advertisement

1

18 – 24  Jullu 2022  (loron 7)

Indonézia

2

3 – 11 Agostu  2022 ( loron 9)

Advertisement

Aústralia

3

21 – 30 Agostu  2022

Estadu Unidus Amérika

4

Advertisement

16 – 23  Outubru  2022  (loron 8)      

Kambodia

5

27 Outubru  – 08 Setembru 2022 ( loron 13)

Suisa ho Portugál

Advertisement

6

11 Dezembru 2022 ( loron 6)

Singapura

7

Total viajen estránjeiru 53

Advertisement

Ba nasaun 7

Viajen  Estránjeiru  sira iha tinan 2023-2024

 DATA VIAJEN

NASAUN

Advertisement

1

22 Dezembru 2022 – 5 Janeiru 2023 ( loron 15)       

 

Brazil

2

Advertisement

13 – 21 Janeiru 2023 ( loron 9)         

Davos, Suisa

3

3 – 14 Marsu 2023 ( loron 12)           

Doha-Qatar

Advertisement

4

9 – 12 Marsu  2023 (loron 4) 

Azerbaijaun

 

5

Advertisement

30 Maiu  2023 – 5 Juñu 2023 ( loron 7)        

Koreia ho Singapura

 

6

8 – 12 Juñu  2023 (loron 5)   

Advertisement

Santa Sé

 

7

20 – 28 Juñu 2023 ( loron 9) 

Fransa no Alemaña

Advertisement

8

12 – 16 Setembru 2023 ( loron 5)      

Havana-Kuba

9

17 – 24 Setembru 2023 ( loron 8)      

Advertisement

Nova Iorke

 

10

5 – 6 Outubru 2023 ( loron 2)

Roma-Itália

Advertisement

11

13 – 18 Outburu 2023 (loron 6)         

Emiradu Árabe Unidu

12

5 – 8 Novembru 2023 ( loron 4)        

Advertisement

Brunei Darussalam

 

13

9 – 12 Novembru 2023 ( loron 4)      

Filipina

Advertisement

 

14

1 -2 Dezembru 2023 ( loron 2)          

Dubai

15

Advertisement

9 – 12 Janeiru 2024 ( loron 4)

Índia

 

16

21-22 Janeiru 2024 ( loron 2)

Advertisement

 

Vatikanu – Roma

17

23 – 26 Feverieru 2024 ( loron 4)      

 

Advertisement

Paris-Fransa

18

28  Fevereiru – 2 Marsu 2024 (loron 6)        

Reinu Unidu

19

Advertisement

24 Feverieru  – 5 Marsu 2024 (loron 10)      

Laos

20

20 – 28  Abríl 2024 ( loron 9)

Portugál

Advertisement

21

30 Maiu – 3 Juñu 2024 ( loron 5)      

Singapura

 

22

Advertisement

2 – 13 Jullu 2024 ( loron 12)

Moçambique  no Angola

23

27 Jullu – 4  Agostu 2024  (loron 9)  

 

Advertisement

Xina ho Vietname

24

14 – 20 Dezembru 2024 ( loron 7)    

Bangladesh

25

Advertisement

Total loron viajen 166

 Ba Nasaun hamutuk 28

Viajen Estrájeiru sira Tinan 2025

NÚ.

DATA VIAJEN

Advertisement

NASAUN

1

11 – 13 Fevereiru 2025  (loron 3)      

Emiradu Árabe Unidus

 

Advertisement

2

24 – 27 Fevereiru 2025 ( loron 4)      

Vietname

 

3

Advertisement

9 – 14 Abrí 2025 (loron 6)     

Turqia

 

4

19 – 28 Abríl 2025 ( loron 10)           

Advertisement

Bulgária

 

5

29 Maiu  – 2 Juñu 2025 ( loron 5)     

Singapura

Advertisement

 

6

21 – 26 Juñu 2025 ( loron 6) 

Mónaco

7

Advertisement

16 – 20 Jullu 2025 ( loron 5) 

Guine-Bissau

 

8

5 – 13 Agostu 2025 ( loron 9)

Advertisement

 

Indonésia no Ukrania

 

9

Total Viajen Estránjeiru 46

Advertisement

Ba Nasaun 11

 

Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ne’ebé aloká bá viajen Prezidente Repúblika nian 2022-2025

 

Advertisement

Orsamentu Jerál Estadu

Alokasaun Orsamentu (USS$)

1

 2022

 

Advertisement

US$ 10.088,413

2

 2023

 

US$ 12.088,413

Advertisement

3

2024

 

US$ 10.948,750

4

Advertisement

OJE 2025

US$ 10.844,151

5

Total alokasaun orsamentu bá viajen estránjeiru

US$ 43.969,727

Advertisement

 

Aumenta  Tarefa Servisu Embaixadór Sira La’ós PR mak Viajen Kada Semana

FONGTIL  hanesan organizasaun sosiedade sivíl mós kritika viajem Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta ne’ebé kuaze kada semana halo viajen mas kuaze laiha rezultadu hodi konvensa investidór sira mai investe iha Timor-Leste.

Diretór Ezekutivu  FONGTIL, Valentim da Costa Pinto, ba Hatutan.com  hateten viajen Prezidente Repúblika nia iha duni nesesidade para vizita hodi hametin lasu ba relasaun bilateral sira, ba nasaun sira ne’ebé Timor-Leste presiza halo ninia relasaun ba. Maibé, mós kada vizita sira ne’e la’ós de’it haree kona-baáoinsa mak estabelese relasaun mas tenke hanoin katak saida mak  presiza atrai nasaun sira seluk atu motiva planu investimentu iha Timor-Leste.

Sosiedade sivíl dehan PR kuaze vizita rai barak liu iha mundu kuaze nasaun hotu-hotu mais ida ne’e prense bá numeru de’it, tanba depois haree ida ne’e la iha investidór ruma ne’ebé hatudu kompromisu bele mai halo investimentu iha Timor-Leste.

Advertisement

“Kona-bá prinsipiu boa governsaun efisensia no efikasia ne’e ita hetan afeitasaun duni katak  iha tempu ne’ebé ita presiza maksimiza ita nia rekursu sira, mais rekursu sira maibé vizita sira ne’e kontinua la’o. Iha parte seluk mak atu reprezenta estadu ita-nia embaixador sira kuaze iha nasaun bilateral ne’e iha hotu ona, ha’u hanoin ita presiza maksimal knar embaixadór halo servisu balun la’ós ba  tenke kada semana ita halo vizita hela de’it,” Valentim da Costa Pinto afirma.

Diretór Ezekutivu FONGTIL hateten la’ós kada semana la’o mais tempu hanesan komunidade iha kraik ne’e presiza atu hetan vizita husi Prezidente Repúblika hanesan simbolu Estadu.

Estimasaun husi FONGTIL kada viajen estranjeiru Prezidente Repúblika  nian gastu tun liu mak US$20,000, ba ekipa boot balun bá funsaun la iha,  prezidente bá halo nia servisu maibe sira seluk ne’e ba hanesan pasiar vizita rai sira ne’e.

FONGTIL hateten Prezidente Repúblika nia vizita hanesan bá konferensia sira ne’e embaixador Timor-Leste iha nasaun sira ne’e bele reprezenta, atu nune’e, Prezidente halo vizita barak liu ba nia povu sira iha rai-laran atu bele enkoraza governu halo mudansa ruma tuir povu nia preokupasaun.

Hatudu Imajen  Timor Iha Mundu

Advertisement

Asosiasaun HAK konsidera  durante mandatu Prezidente Repúblika, José Ramos Horta nian halo viajen bá estránjeiru hodi  lori imajen Timor-Leste bá Mundu.

Tuir Asosiasaun HAK  katak viajen sira durante halo iha inisiu mandatu to’o agora ne’e nia impaktu pozitivu mak hametin relasaun diplomátiku Timor-Leste nian iha mundu internasionál.

“Bainhira ita ko’alia kona-bá importánsia,   importante duni tanba nasaun ki’ik hanesan Timor presiza halo relasaun di’ak  atu asegura soberania  ita-nia rain  hametin relasaun esterna, ha’u hanoin  ita ko’alia importánsia iha nivel  relasaun internasionál ida-ne’e  importante tebetebes hanesan nasaun ki’ik, maibé ho  lideransa Ramos Horta bele hatudu imajen Timor  bá  mundu,” Vise-Diretór Asosiasaun HAK Anicto de Lima hateten bá Hatutan.com   iha nia knaar fatin.

Tuir HAK nia análize hatudu katak viajen sira ne’e tenke haree liu tan husi perspetiva rezultadu polítiku no diplomátiku mak lori valór bá Timor-Leste iha mundu.

“Baibain ema preokupa, importante ne’e saída maka Prezidente halo ninia rezultadu fó duni  bá Timor-Leste, bá hothotu saída maka  Prezidente nia viajen sira ne’e bá rai-li’ur  iha enkontru bilateral sira, karik mós simu konvite  sai hanesan oradór iha  organizasaun mundiál nian  iha universidade sira iha estranjeiru ne’e lori mós mensajen bá  interese Timor nian  to’o rai seluk, no mós ema  bele haree Timor maske rai kiik, maibé  haree Timor nia papél iha mundu ne’e mós hatudu imajen  iha ema seluk nia oin,” nia hateten.

Advertisement

To’o notísia ne’e públika seidauk hetán konfirmasaun husi Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta tanba Xefe Estadu  okupadu hela ho servisu Estadu nian. 

Ekipa Hatutan.com

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Trending

Exit mobile version