Hatutan.com, (14 Abríl 2026), Díli– Programa Monitorizasaun Sistema Judisiariu (JSMP-sigla Ingles) ezije bá Komisáriu Komisaun Anti Korrupsaun (CAC), Rui do Santos Pereira ho Prokuradór Jerál Repúblika (PGR), Nelson de Carvalho atu labele prátika aktu dezintedimentu pesoál hodi sakrifika Estadu bá prevensaun no kombate korrupsaun Timor-Leste.
Despaixu PGR Nelson de Carvalho hodi avoka prosesu inkéritu sira ne’ebé Ministériu Públiku delega ba CAC. Foto/dok.
Iha loron 03 Fevereiru 2026, Prokuradór-Jerál Repúblika, Nelson de Carvalho, hasai despaixu ida hodi oriente ba Prokuradór Repúblika Koordenadór hotu-hotu atu avoka (foti fila-fali) prosesu inkéritu sira kazu korupsaun ne’ebé antes delega ona bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC).
Peskizadór Legál JSMP, Luís de Oliveira Sampaio, hatete kestaun ne’e sériu uitoan no bele dehan grave, iha kontestu esforsu Governu nian atu prevene no kombate korupsaun tanba entidade Polísial hanesan CAC ne’ebé simu mandatu tuir lei númeru 08/2029 kona-bá ezisténsia Komisaun Anti Korupsaun ne’ebé altera tiha ona ho lei númeru 01/2023, ho mandatu espesifiku ida maka atu luta apoiu estadu, no hamriik lori Estadu nia naran hodi luta prevene no kombate korupsaun.
Advertisement
“Embora ita rekoñese katak ita iha difisiensia barak ka iha frákeza barak ne’ebé presiza hadi’a, maibé durante seidauk iha mudansa ruma bá lei Komisaun Anti Korrupsaun maka tutela, atu haree no investiga bá kazu sira ne’ebé ho natureza korupsaun. La bele tanba dezintedimentu pesoál sakrifika Estadu nian bá luta atu prevene no kombate korupsaun,” Peskizadór Legál JSMP Luís de Oliveira Sampaio informa ba jornalista sira iha Díli, Tersa (14/04/2026).
Tuir informasaun derepente Ministériu Públiku liu-husi Prokuradór ne’ebé tuir lei nu’udar titulár bá asaun penál hotu-hotu avoka tiha kazu korupsaun sira ne’ebé Komissaun Anti Korrupsaun investiga no submete bá Ministériu Públiku. JSMP haree katak Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho iha razaun, maibé razaun ne’e tenke fundamenta ho lei, labele tanba de’it dez-etendimentu ka mis-komunikasaun no iregularidade prosesuál sira mak implika halo desizaun atu dada kazu hotu-hotu.
“Tanba ita hotu hatene katak seidauk iha mudansa ruma bá lei , no Parlamentu Nasionál aprova orsamentu bá Komisáriu ho bá espesialista sira ka dirijente sira, no kada fulan estadu selu osan hodi halo servisu,” tenik nia.
Nia fundamenta tan katak Estadu selu investigadór sira iha CAC hodi halo servisu investigasaun bá krime korupsaun sira ne’ebé akontese iha territóriu laran tomak.
Antigu Adjuntu CAC ne’e afirma, polémika entre Komisaun Anti Korrupsaun (CAC) ho Prokuradór Jerál Repúblika (PGR) kona-bá evokasaun kazu korrupsaun kontinua sai preokupasaun, tanba bele fó impaktu ba esforsu Estadu nian atu prevene no kombate korrupsaun.
Advertisement
Peskizador Legál JSMP, Luís de Oliveira Sampaio
“Iha aspetu legál, nomeasaun Komisáriu CAC sira desde inísiu ona iha defeitu legál tanba la priense rekezitu independénsia tuir lei. Lei ezije katak Komisáriu CAC tenke ema independente, maibé realidade hatudu katak sira mai husi polítika,” nia hateten.
Nia esplika, Ministériu Públiku iha kompeténsia atu dirije prosesu investigasaun, maibé la iha razaun klaru atu Prokuradór Jerál evoka fila fali kazu korrupsaun sira ne’ebé delega ona ba CAC.
“Laiha justifikasaun atu hasai despaixu evokasaun bá kazu sira ne’ebé entrega ona ba CAC atu investiga,” nia dehan.
Tuir nia, problema ne’e bele mosu tanba falta komunikasaun entre Prokuradór tutelar no investigadór CAC sira. Maski nune’e,Prokuradór mak iha kompeténsia atu avalia sé iha indísiu krime ka lae, inklui desizaun atu arkiva kazu parsiál ka total.
Nia esplika, arkivamentu totál signifika laiha evidénsia, enkuantu arkivamentu parsiál hatudu evidénsia seidauk sufisiente no bele loke fila fali iha futuru.
Nia ezije katak, iha tendénsia autoridade judisiária hanesan Ministériu Públiku ho CAC atu evita haree kazu sira husi perspetiva polítika, liu-liu bainhira envolve membru Governu no dirijente institusaun Estadu sira.
Advertisement
JSMP husu bá PGR Nelson de Carvalho atu fó esplikasaun klaru kona-bá fundamentu evokasaun kazu sira ne’e, atu evita suspeita públika. Tanba desizaun ida-ne’e bele fó impaktu ba Estadu nia esforsu atu kombate korrupsaun.
Maski nune’e, nia subliña katak tekniku no investigadór CAC sira mak profisionál, no prosesu investigasaun tenke la’o tuir lei. Komisáriu CAC ho PGR buka malu ko’alia atu buka solusaun liu husi diálogu.
Nia haktuir, sé Ministériu Públiku impede CAC atu labele halo investigasaun, kazu sira bele la la’o ba oin, tanba atividade rekolla dadus no prova iha terenu depende ba servisu investigasaun.
“Ezemplu hanesan CAC la konsege Proteje segredu Justisa, Ministériu Públiku ne’ebé maka dirije prosesu ne’e, aviza kedas tanba lei mós fó fatin atu krimaniliza entidade Polísial sira ne’ebé la kumpri Prinsípiu kona-bá segredu Justisa, durante investigasaun, Maibé la’ós tanba razaun ida-ne’e dada hotu kazu sira ne’e sein,” dehan nia.
Husi sorin seluk Jornalista sira husi média oi-oin ne’ebé hein Prokuradór Jerál Repúblika, Nelson de Carvalho bainhira halo enkontru ho Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta iha Palásiu Prezidénsial, Tersa (14/04/2026), atu halo konfirmasaun bá polémika ida-ne’e, maibé Prokuradór Jerál Nelson de Carvalho tam aba Palásiu Prezidensiál husi odamatan boot, maibé bianhira sai husi odamatan kotuk, nu’udár aktu ida dezvia husi jornalista.
Advertisement
Tuir dokumentu ne’ebé Hatutan.com asesa katak iha loron 03 Fevereru 2026 Prokuradór-Jerál Repúblika, Nelson de Carvalho, hasai despaixu ida hodi oriente Prokuradór Repúblika hotu-hotu atu avoka fali prosesu inkéritu sira ne’ebé antes delega ona bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC).
Despaixu ho númeru 14/PGR/II/2026, Prokuradór Repúblika sira hetan orientasaun atu halo avokasaun prosesu sira iha prazu máximu loron lima (5), hodi garante katak prosesu investigasaun hotu fila-fali ba kontrolu Ministériu Públiku.