Provadu katak arguidu Padre Hermínio Fátima Gonçalves, halo relatóriu ne’e no hakerek momoos vítima nia naran identidade (naran kompletu) ne’ebé tuir loloos sei segredu, no entrega relatóriu ne’e ba Xanana Gusmão.
Advertisement
Provadu katak maske arguidu Padre Hermínio Fátima Gonçalves halo servisu ne’e bazeia ba orientasaun verbal husi Bispu Dili, maibé tuir lolos labele halo tanba intervein servisu MP ne’ebé sei iha ligasaun ho kazu eis padre Ricard Dasbach iha Oé-Cusse.
Husi parte Advogadu Privadu Madre Tomázia Maria de Deus husu ba TDD hodi absolve arguidu na’in-haat husi krime ne’ebé imputa ba arguidu tanba faktu la provadu katak arguidu sira maka hasai relatóriu ne’e ba públiku.
Advogadu Madre Tomázia Maria de Deus, konsidera faktu la provadu tanba asaun no faktu ne’ebé konsta iha akuzasaun la tuir realidade ne’ebé iha, tanba MP kahur knar saserdote ho pesoál ida no arguidu rasik la halo enkontru ho vítima sira.
La provadu mós katak arguidu maka distribui relatóriu ne’e, maibé bazeia ba deklarasaun sasin Barbara Nazareth katak Barbara maka halo tradusaun no fó kopia relatóriu ne’e ida ba padre sira iha SVD, maske arguidu rekoñese entrega relatóriu ne’e ida ba Xanana tanba Xanana maka husu, maibé arguidu entrega ho konfidensiál.
Hafoin alegasaun, juiz prezide Evangelino Bello marka hikas audiénsia ba loron seluk hodi rona desizaun.
Relasiona ho dokumentu relatóriu kazu Topu Honis nian ne’e maka iha lolon 6 fulan-Outubru 2020, Arsebispu Arkidioseze Metropolitana Díli, Mgr. Virgílio do Carmo da Silva, SDB, ezonera ona Padre Hermínio Fátima Gonçalves, hosi nia kargu nu’udar Diretór CJP Dioseze Díli.
Tuir akuzasaun Ministériu Públiku, katak iha loron 19 fulan-Agostu 2020, arguidu simu labarik feto menoridade na’in-tolu ne’ebé arguidu la lembra naran no ema adultu na’in-rua; Liliana Tarung no Rano Karno maka akompaña fundasaun Honis iha Kutete no Mahata, Oé-Cusse no ema sira ne’e informa ba arguidu katak durante sira atravesa problema ne’ebé ligasaun ho labarik na’in-tolu ne’e maibé uma kreda Dioseze Díli la tau matan ba sira tamba ne’e sira mai husu protesaun ba Amu sira iha Dioseze Díli, tamba atividade saserdotál iha Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) sei pertense ba Dioseze Dili.
Simu tiha ema sira-ne’e arguidu Hermínio informa kedas ba Amu Bispu, nune’e Amu Bispu mós fó autorizasaun verbal ba arguidu hamutuk ho arguidu sira seluk dezloka ba Oé-Cusse hodi halo enkontru ho vítima sira husi prosesu NUC 0022/19.PGGCC ho nia krime abuzu sexual ba menór.
Enkontru sira ne’ebé arguidu halo ho vítima ho inan-aman sira-nia rezulta maka arguidu relata ona iha eskrita ne’ebé tau títulu Relatóriu Peskiza ho logotipu CJP Dioseze Díli.
Advertisement
Iha relatóriu ne’ebé asina husi arguidu Hermínio iha loron 07 fulan-Setembru 2020, arguidu revela informasaun ne’ebé ligasaun ho investigasaun, liu-liu iha faze ezame genital ba vítima iha prosesu investigasaun iha faze Polísia nian no iha Ministériu Públiku ka Prokuradoria Distritál Oé-Cusse, inklui naran husi vítima ba kazu abuzu sexual ba menór no pornografia infantíl.
Arguidu Hermínio distribui nia relatóriu ne’e ba Amu Bispu, Kay Rala Xanana Gusmão no Amu sira iha kongregasaun SVD nian iha Kuluhun para atu halo tradusaun ba lian Ingles no ikus mai relatóriu ne’e sai konsumu públiku no Komisaun Direitu ba Labarik ne’ebé halo knar hodi halo protesaun ba vítima sira hato’o partisipasaun ba Prokuradór Jerál Repúblika (PGR, sigla portugés) hodi loke inkéritu kontra arguidu Hermínio ho arguidu seluk hanesan Jose Cardoso, Andre Gonçalves no Libania Martins.
Iha loron 07 fulan-Setembru 2020, prosesu NUC 0022/19.PGGCC ho nia krime abuzu sexual ba menór no pornografia infantíl ne’ebé ninia vítima maka labarik sira ne’ebé nia naran balu iha lista ne’ebé arguidu publika iha nia relatóriu sei iha prosesu investigasaun nia laran nune’e faktu sira ba kazu ne’e sei iha vinkulasaun segredu justisa nia laran.
Nune’e kazu ne’e, labele publika sai maibé arguidu Hermínio publika ona husi peskiza relatóriu ne’ebé nia prodús ho nia konsekuénsia katak públiku hatene uluk prosesu investigasaun ne’ebé lao no sem kauza justu fó sai aktu prosesuál ne’ebé tama iha segredu justisa.