Reflesaun ida ba Jornalista no Jestaun Kanál Mídia Sira iha Kontestu Kobertura iha situasaun baibain no situasaun espesífiku ruma
Husi Alberico da Costa Junior
Artigu ne’e la reprezenta vizaun Institusaun ne’ebé hakerek-na’in haknaar-an
Iha ekontru ida, inísiu Fevereiru 2022, Conselho de Imprensa (CI) organiza Forum Editoriál atu diskute hamutuk ho jornalista sira kona-ba preparasaun kobertura ba eleisaun prezidensiál 2022, liuliu asuntu etika jornalizmu iha kontestu kobertura no publikasaun sira. Nu’udar tradisaun diskusaun nian, editór no xefe redasaun sira hotu-hotu ko’alia, hato’o sira ninia idea ka hanoin sira kona-ba tópiku ne’ebé foti iha forum editoriál ne’e. La hanesan baibain, jornalista, Cipriano Colo nu’udar mós editór Hatutan.com soe piadas (sindiran) hodi dehan, “agora ita besik tama ona ba iha tempu ne’ebé ema dehan jornalista balu derepente moris di’ak no iha kareta foun. Oinsa atu kontrola ida-ne’e?. Piadas ne’e, halo partisipante sira iha forum editoriál ne’e hamnasa no hateke ba malu. Finalmente, ema hotu-hotu iha forum ne’e rekoñese katak situasaun ka realidade ne’e la’o hela durante ne’e. Jornalista Cipriano Colo husi Hatutan.com ninia komentáriu iha forum ne’e refere ba mal prátika sira ne’ebé mosu iha kontestu kobertura nian. Editór balu iha forum ne’e mós ko’alia kona-ba jornalista balu ne’ebé hetan perdiem husi instituisaun balu Estadu nian banhira hetan pedidu kobertura nian, maske tuir loloos fornesimentu perdiem ne’e mai husi jestaun kanál mídia idak-idak.
Advertisement
Termu ka liafuan perdiem sai koiñesidu iha públiku Timor-Leste banhira país foun ne’e hahú tama iha prosesu tranzitóriu ba ukun-rasik an nian. Misaun ONU iha Timor-Leste, hanesan UNTAET (United Nations Transitional Administration in East Timor) no UNMIT (United Nations Integrated Mission in Timor-Leste) nomós ajénsia internasionál sira seluk hanesan GIZ, JICA, Ausaid, USAId, Care International, PLAN International World Vision no seluk-tan fornese osan transporte no osan alojamentu hanaran perdiem ba ninia ofisiál no pesoál sira bainhira halo viajen sai husi Kapitál Dili ba munisípiu ka railiur. Iha kestaun ne’e, Misaun ONU uza termu MOP (Movement of Personnel) refere ba perdiem, maibé ajénsia internasionál sira seluk prefere uza liafuan perdiem.
Bainhira Timor-Leste gaina ninia independénsia totál hafoin hetan podér tomak husi ONU iha 2002, Estadu mós trata ninia funsionáriu públiku, ajente administrasaun públika no governante sira ho perdiem kuandu vizita fatin ruma sai husi kapitál Dili (munisípiu) ka ka sai husi nasaun. Ida-ne’e, Governu halo bazeia ba Dekretu Lei, Númeru 20/2010 1 Dezembru kona-ba REGIME DOS SUPLEMENTOS REMUNETATÓRIOS DA ADMINISTRACÃO PÚBLIKA.
Bazeia ba dekretu ida-ne’e mós, instituisaun Estadu sira mós fornese perdiem ba indivíduu ka pesoál sira ne’ebé partisipa iha atividade ne’ebé mak instituisaun Estadu hirak ne’e organiza. Maibé la espesfikamente mensiona invíduu ka pesoál sira ne’ebé la’ós funsionáriu públiku no ajente administrasaun públika. Até, to’o ohin loron Governu no ajénsia sira seluk kontinua aplika perdiem refere. Laiha disionáriu ida mak define loloos liafuan perdiem ne’e, maibé tuir kompriensaun jerál, perdiem nu’udar montante osan ne’ebé instituisaun ruma Estadu nian ka ajénsia ka ONG ruma fó ba ninia pesoál ka ofisiál hodi bele fasilita ninia viajen ba iha fatin seluk atu hakonu ninia nesesidade iha fatin ne’ebé nia hala’o atividade. Liuliu atu ajuda fasilita pesoál ka ofisiál ne’e atu sosa hahan no no selu alojamentu.
Governu mós aplika polítika fornesimentu perdiem ida-ne’e ba jornalista sira, kuaze la’o tinan barak ona. Ida-ne’e akontese iha kontestu kobertura nian, Governu dala-balu konvida kanál mídia sira atu haruka ninia jornalista sira hodi halo kobertura ba ninia atividade iha munisípiu, postu administrativa no suku sira, nune’e bele publika hafoin kobertura. Aplikasaun ka fornesimentu perdiem ba jornalista, la’ós deit akontese ba atividade sira iha railaran, maibé aplika mós ba atividade sira ne’ebé akontese iha railiur. Montante komun ne’ebé baibain aplika iha railaran mak $ 40,00. Montante $ 40,00 ne’e aplika ba pesoál baibain no ba jornalista no la’ós ba ema ne’ebé ho kargu ka pozisaun.
Fornesimentu perdiem ba ema ne’ebé ho kargu ne’e entre $ 60 – $ 100. Perdiem ba pesoál ka ofisiál ne’ebé halo viajen estranjeiru depende ba kustu vida país idaidak nian. Pur ezemplu, Indonézia $ 150, 00 kada loron ne’e ba pesoál hotu-hotu, tantu funsionáriu baibain ka ofisiál. Signifika montante ida-ne’e mós aplika ba jornalista sira bainhira sira hetan konvite husi instituisaun Governu nian atu halo kobertura iha Indonézia no ne’e aplikasaun ida-ne’ebé justu ba pesoál hotu-hotu bazeia ba sistema tabela ne’ebé iha. Faktu impíriku hatudu katak kanál mídia sira iha railaran ladun fasilita sira nia jornalista bainhira halo kobertura iha railiur tamba limitasaun fundu, tan-ne’e kobertura iha railiur dalabarak instituisaun ne’ebé fó konvite mak fasilita. Ho durasaun independénsia ne’ebé sei nurak loos, ekonomikamente kanál mídia sira país foun ne’e seidauk forte atu ajuda fasilita ninia jornalista sira atu independentemente halo kobertura iha fatin hotu-hotu. Atu haree asuntu hetan pardiem husi instituisaun ka ajénsia seluk ne’e bele ka lae. Ida-ne’e tenke haree husi konsiderasaun étika, la’ós konsiderasaun sosiál.
Advertisement
Situasaun ekonómiku mídia nian sai kestaun boot tamba laiha industria ida ho númeru natoon hodi bele asegura ezisténsia kanál mídia sira iha futuru. Ida-ne’e mós sai dezafiu ba kanál mídia sira oinsa mak atu bele sees husi influénsia polítika no influénsia ekonómiku, nune’e bele garante loloos independénsia redasaun nian. Durante ne’e kanál mídia sira depende-liu ba fundu sirkulasaun jornál, publisidade (iklan) uituan ne’ebé mai husi kompaña no publisidade sira husi institusaun Governu nian. Ida-ne’e la hanesan ho país sira ne’ebé iha merkadu no industria boot, hanesan Indonézia, Tailandia, Japaun, Australia, Amerika no Europa.
Asuntu perdiem ne’e sai polémika iha públiku bainhira Sekertáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS) iha setimu Governu, Matias Boavida iha ninia diskursu relasiona ho lansamentu ba program Conselho Imprensa (CI) no UNESCO nian. Nia hatenen, “jornalista sira halo kobertura ba atividade governu nian kuandu iha perdiem.” Deklrasaun SEKOMS ne’e hamosu tensaun no protestu maka’as husi jornalista sira tamba konsidera liafuan ne’ebé Sr. Matias Boavida hato’o ne’e hatuun imajen no dignidade jornalista sira nian ne’ebé durante ne’e hala’o funsaun kontrolu sosiál. Pratikante mídia sira ataka SEKOMS iha mainstreaming media sira no mídia sosiál. Situasaun ne’e sai manas-liu tan bainhira Prezidente Conselho Imprensa, Virgílio da Silva Guterres ko’alia iha semináriu ne’ebé mak CEFTEC organiza iha Novembru 2019. Prezidente CI husu ba Governu atu labele fó perdiem ba jornalista sira bainhira konvida sira atu halo kobertura iha munisípiu.
Tuir nia, kobertura ba atividade ka eventu ruma ne’e mídia ka jornalista nia serbisu atu hakunu públiku nia direitu ba informasaun. Entau, fornesimentu perdiem ba jornalista la’ós instituisaun seluk nia responsabilidade, maibé responsabilidade jestaun ka redasaun kanál mídia nian atu fasilita ninia jornalista bainhira halo kobertura bazeia ba konvite ne’ebé fó. Prezidente CI nia deklarasaun ne’e hamosu idea pro no kontra. Jornalista, xefe redasaun no mídia-nain balu dehan, “perdiem ne’e mai husi orsamentu Estadu nian, entau jornalista nu’udar sidadaun, nia mós iha direitu atu hetan.” Balu fali dehan, “jornalista labele simu perdiem tamba sei influénsia ninia independénsia no profisionalizmu nu’udar jornalista. Komentáriu balu komik uituan, “ami nonton deit ka bainhira jornalista ka ema seluk han bainhira halo kobertura.” No seluk-tan mak, “entau prezidente CI mak sai fali jornalista.” Iha mós komentáriu no hanoin balu katak perdiem sei la influénsia independénsia publikasaun mídia nian, maibé ida-ne’e nu’udar linguajen justifikasaun deit katak aktu simu perdiem ne’e aktu ne’ebé loos, la’ós tamba iha interese ruma.