Nasionál

Falur Rate Laek: “Iha Ospitál Malázia, Lú-Olo Haruka Mensajen Mai Ha’u Hanesan Atu Despede Malu”

Published

on

Hatutan.com, (23 Juñu 2026) Díli– Xefe Estadu-Maiór Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Tenente-Jenerál Domingos Raul “Falur Rate Laek”  haktuir saudozu Francisco Guterres “Lú-Olo” mak nia irmaun no kamarada ne’ebé besik liu nia iha susar laran. Maktoban Lú-Olo haruka mensajen ikus husi ospitál  Malázia ne’ebé nia sente hanesan liafuan despedida, maibé la konsege lee hotu maktoban apaga fali. 

Lee Mós: Povu Timor-Leste Simu Kadaver Lú-Olo ho Lelir no Matan-Been

Xefe Estadu-Maior Jenerál F-FDTL Tenente-Jenerál Falur Rate Laek.

“Agora nia ne’e ami família, depois desde vida  joventude eskola hamutuk depois ami funu hamutuk, rezisténsia hamutuk, susar-terus hamutuk depois mai ukun aan harii nasaun hamutuk ne’e sentimentu la’ós oituan, sentimentu boot liu. Ida-ne’e  mak siklu ema moris iha mundu  nian. Ne’ebé jerasaun troka jerasaun. Lamenta no triste mais ita deseiza katak nia klamar sai bá di’ak, nia legadu sira husik hela ne’e mak ita lori halo referénsia nafatin bá nia,” Xefe Estadu-Maiór Jenerál F-FDTL Tenente-Jenerál Domingos Raul “Falur Rate Laek”, ba jornalista iha rezidensia saudozu Francisco Guterres ‘Lú-Olo’, Tersa(23/06/2026).

Falur Rate Laek haktuir, kona-bá saudozu Francisco Guterres ‘Lú-Olo’ nia moras ne’e  tanba idade hotu ona ne’e moras la’ós uituan, nia rona husi médiku katak moras fuan.

Advertisement

“Ami hotu-hotu terseira idade ona, ne’e moras la’ós uituan, problema ne’e ha’u rona de’it médiku sira hateten dehan korasaun,” Falur Rate Laek esplika.

“Depois antes nia atu ba iha dia 23 Maiu, hanesan ohin ne’e ha’u mai tuur hamutuk iha ne’e ho médiku subriñu ida ami na’in-rua ami mai atu komprimenta nia hanesan despede nia atu bá ne’e, mais nia ko’alia di’ak hela, iha problema uitoan ninia fuan ne’e para ba opera hadi’a tiha. Ne’ebé ami hotu iha ne’e kontenti agora nia atu ba mais nia ami hamnasa iha varanda ne’e, ko’alia di’ak hela mais fila-fali mai ho fali kaisaun ne’e realidade ida ne’ebé tenke simu”, tenik Falur.

Xefe Estadu-Maior Jenerál F-FDTL Tenente-Jenerál Falur Rate Laek, esplika, nia konsidera saudozu Lu Olo hanesan nia  irmaun, kompaineiru, kamarada ema ne’ebé proxima liu nia  iha situasaun defisíl.

“Iha situasaun defisíl ami haree malu liu fali ha’u nia maun alin rasik no família rasik”, Xefe Estadu-Maior Jenerál F-FDTL haktuir.

Xefe Estadu  Maiór Jenerál F-FDTL afirma, antes ne’e sira tur hamutuk, tanba durante ne’e sira nunka hasoru malu nune’e jeneral halo ajenda hodi enkontru formál ida.

Advertisement

“Enkontru formál ne’e para ami fó fali espiritu ba malu, fó esperansa bá malu, fó hanoin ba malu saida mak ami tenke halo hamutuk. Tanba sofrementu hamutuk luta koletivu no vitória koletiva entaun ha’u mak nu’udar Xefe Estadu-Maior Jenerál  ida tempu atu ba reforma dadauk ne’e, ami desvinkula husi moderna F-FDTL ha’u hakarak husu sira-nia opiniaun para atu halo simboliku ruma ita nia historia prezente ba luta libertasaun nasionál nian, sai hanesan legadu ba jerasaun foun sira hatene no kompriende”, Xefe Estadu esplika.

Tenente Jenerál Falur salienta, durante sira hasoru malu iha enkontru formál ne’e sira ko’alia kona-ba ha’u nia reforma nian, ko’alia buat barak asuntu nasaun nian.

“Klaru ami antigus Kombatente veteranu sira, Eis Titular, balun hanesan líder ami la’ós ko’alia família nia de’it, mais ami ko’alia preukupa liu-liu ha’u husu sira kona-ba seguransa defeza estratéjika iha país ida-ne’e “, Falur hatutan.

Iha momentu enkontru formál ne’e ha’u aprezenta projetu sira hotu apoiu, matebian ne’e rasik, Jeneral Lere Anan Timor, Jeneral Taur Matan Ruak no Eis-Ministru Defeza  Filomeno da Paixao de Jesus, sira hotu apoia  100% ba buat ne’ebé ha’u halo.

Xefe estadu hateten, agradese ba parte saúde, veteranus, entidades hotu-hotu,  militante partidu FRETILIN sira no média sira hatutan nafatin ba rai ida ne’e nia di’ak.

Advertisement

“Ha’u hanoin situasaun saúde veteranus sira merese asistensia barak labele nega ida ne’e, desde primeiru governu to’o IX Governu agora ne’e, esforsu  halo ne’e mak balun moris balun tenke mate, balun ba ho ain fila fali ho kaisaun esforsu mak ida-ne’e. Ne’ebé ita labele nega buat ne’ebé iha prátika, ita hein katak ita nia dezenvolvimentu área saúde ne’e la’o di’ak lalais iha ita nia rai para ita labele bá la’o de’it mai fali ho kaisaun ne’e di’ak liu ita trata ita nia rai mate ka di’ak ne’e mak ha’u nia hakarak”, Falur Rate Laek esplika.

Sempre akompaña

“Nia fó mensajen ultima ida bá ha’u, ha’u la konsege lee hotu nia apaga fali, nia kala iha ona Ospital laran nia haruka mensajen kala iha situasaun defisíl, nia fó hela mensajen ida mai ha’u mais lahatene ha’u halo oinsá atu rekupera fali susar oituan ida ne’e de’it, nia mensajen hanesan normál ida maibé mensajen ne’e hanesan baibain, ha’u sente katak ne’e mensajen despedida ida bá ha’u”, Xefe Estadu Falur Rate Laek haktuir.

Jornalista: Juvinal Cabral dos Santos

Advertisement

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Trending

Exit mobile version