Nasionál

OGE 2026 Billaun US$2,291 Aprova iha Finál Globál, FRETILIN ho PLP Vota Abstensaun

Published

on

Hatutan.com, (21 Novembru 2025), Díli– Parlamentu Nasionál (PN), Sesta (21/11/2025), aprova iha final global  proposta Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) 2026 ho montante billaun US$2,291.

Lee Mós: PM Xanana Garante Hametin Sistema Ezekusaun OJE 2025 ho Kualidade

Parlamentu Nasionál aprova final global OGE 2026, Sesta (21/11/2025). Foto/Marcelino Tomae

Iha votasaun final global OJE 2026 ne’e ho votu a-favór 42 husi Bankada CNRT, PD no KHUNTO  no bankada opozisaun FRETILIN ho PLP fó votu abstensaun 23.

Iha loron ikus no mintu ikus votasaun OGE 2026 ne’e asiste no observa  direta mós husi antigu Primeiru-Ministru  no atuál Sekretáriu jerál  partidu FRETILIN,  Mari Alkatiri.

Advertisement

Liuhosi konférensia imprensa iha sala Bankada FRETILIN, Mari Alkatiri esklarese katak Bankada opozisaun FRETILIN ho PLP  fó votu abstensaun hanesan mensajen ida  bá ukun nain sira, mensajen ida bá lideransa  tomak, mensajen ida bá povu tomak, katak  FRETILIN  fó rekoñesimentu ida bá  ita nia eroi sira  ho onestidade no kekoñesimentu ida  di’ak liu atu konklui  programa libertasaun bá povu.

Alkatiri hateten FRETILIN  deside la vota kontra,  maibé fó votu abstensaun halo intervensaun ida esplika klaramente  iha deklarsaun votu.   

Xefe bankada FRETILIN Aniceto Longuihos Guterres Lopes iha deklasaun Bankada nian subliña osan ne’ebé aprova ona mak ho total US$2,291 Ne’e  osan boot tebes duni. Maibe, hetok   dezafiu mós boot iha Ekonomia Timor-Leste sei hasoru hela problema boot no sei hasoru husi ohin bá oin.

“Tinan 20 resin ona mak ita halao dezenvolvimentu ekonomiku, maibe Timor-Leste nia ekonomia nunka hetan ekilibru, katak ita nia ekonomia neé la saudavel, no se ita kompara ho rai sira seluk iha rejiaun ASEAN deit, ita bele dehan ita nia ekonomia neé moras todan, enkuantu depois de adezaun iha ASEAN, ita mos mehi atu iha integrasaun ekonomika iha ASEAN,” nia deha.

Iha 2024, ita nia deficit fiscal 49% husi PIB, agora iha tinan 2025 sae tan, nuneé defisit liu ona 50%.  Haree ba balansa komersial, hetok ita nia exportasaun tun ba bebeik, enkuantu importasaun sae maka’ás. Signifika ke Timor-Leste, rai ida ne’be laiha, menus liu iha produsaun, maibe konsumu mak boot tebes.

Advertisement

Tinan 23 ona mak Timor-Leste nuúdar  Pais livre e Independente halao nia dezenvolvimentu, governu sia  ( 9) ona mak substitui malu. Maibé,  realidade oin seluk, populasaun 47% mak kontinua moris iha liña pobreza nia okos,  ekonomia hakdasak nafatin no Timor Leste kuaze tama ona ba falência, agrikultura sei nafatin substensia, Saúde hakdasak.  Labarik sira maioria mak moris má-nutrisaun

FRETILIN bolu  atensaun bá Governu kona-ba dezenvolvimetu kampu Greater Sunrise, pontu ida ne’ébe importante tebes ba   futuru no vida nasaun nian. Akordu fronteira maritima ita ratifika ona, nune’e independentemente FRETILIN nia pozisaun kona-ba ida ne’e tratadu prevalese no vinkula duni parte rai rua TL ho Austrália.

Deklaraun votu Bankada PLP husi Deputada Hermenegilda Costa Lautrentina hateten  PLP  fó votu abstensaun OJE 2026 nu’udar instrumentu ida atu investe iha Transformasaun Nasionál, Integrasaun Rejionál no Dezenvolvimentu Inkluzivu, iha ámbitu aniversáriu tinan 50 independénsia no adezaun plena ba ASEAN.

Levantamentu hosi Fundu Petrolíferu kontinua exede Rendimentu Sustentável Estimadadu (RSE). Ba OJE 2026, Nono Governu foti billaun  $1,719 ne’e konstitui 216 % liu RSE.

 Nia konsidera ne’e jestaun ida grave ba Fundu Petrolíferu sé gasta fundo minarai agora, Timor-Leste sei eziste iha 2050 hodi selebra aniversáriu independénsia ba  dala 75 ka lae

Advertisement

Governu ida-ne’e deklara repetidamente katak mosu estagnasaun oioin iha Governu anteriór, entaun OJE 2026 buka atu fó proporsaun ida ne’ebé boot tan ba infraestrutura. Figura 38 hosi PEDN define etapa tolu hosi Planu Dezenvolvimentu Nasionál (PDN), fó énfaze ba kurtu no médiu prazu, ne’ebé sentralizada  iha infraestrutura maibé mós rekursu umanu no formasaun merkadu.

Nia  dehan  faze ba longu prazu, ne’ebé destina ba eradikasaun pobreza estrema no konstrui ekonomia ida forte, diversifika ekonomia la’ós -petrolífera, ne’ebé lidera hosi setór privadu.

Iha 2026, Governu kontinua metin iha Etapa 1 no 2—konsentra nafatin iha infraestrutura, balu tenta ho naran “estratéjika”, maibé iha prátika sai fali estratéjia hodi adota kleptokrasia.

Maibé pobreza eziste nafatin, até to’o 70%, tuir relatóriu hosi Banku Mundiál nian ba País ho Rendimentu Médiu Baixu.

Integrasaun Rejionál Adezaun plena ba ASEAN ne’e istórika. Maibé integrasaun rejionál la-bele empreza balu de’it mak konduz. Agrikultór no joven sira kontinua sai marjinalizadu.

Advertisement

Dezenvolvimentu Inkluzivu  Inspira hosi livru Why Nations Fail, Nono Governu konstitusionál ko’alia kona-ba importánsia hosi dezenvolvimentu inkluzivu, Maibé iha prátika, Governu dezenvolve instituisaun sira ne’ebé estrativa, ne’ebé elite sira uza rekursu Estadu nian hodi benefisia sira-nia an no sira-nia grupu, nune’e halo sidadaun sira marjinalizadu no povu sai instrumentu de’it iha tempu eleisaun.

Demokrasia ne’e rasik, nia  afirma  Kualidade demokrasia ida neébé mak Timor-Leste hakarak adota? Demokrasia korporativa ida ne’ebé iha laran empreza sira mak difine prioridade no programa Governu nian? Se ida-ne’e mak akontese bebeik mak aniversáriu oioin no adezaun ba ASEAN kontinua sai selebrasaun mamuk.

“OGE 2026 ne’e la’ós de’it númeru, maibé kona-ba sobrevivénsia hosi ita-nia Nasaun. PLP deskorda ho retórika maibé ezije responsabilidade, hodi asegura katak futuru Timor-Leste nian la-bele sosa ho osan, maibé Povu mak konstrui rasik nia future”, dehan nian

Deklarasaun votu Bankada CRNT, Deputadu Oscar de Araújo hateten,  diskusaun bá tetu proposta Orsamentu Jeral do Estadu tinan 2026 (OGE 2026) ho totál konsolidadu Billaun US$2,3 to’o tiha ona nia rohan, banhira maioria deputados Parlamentu Nasionál husi Bancada CNRT, PD no KHUNTO fó ona votos afavór ba orsamentu ida-ne’e iha faze jeneralidade.

“Hanesan reprezentante povu kompriende didi’ak orsamentu estadu ida-ne’e importante tebes ba povu tanba nu’udar fundasaun hodi presta servisu públiku hanesan; infraestrutura, edukasaun no saúde, atu estimula kresimentu ekonómiku, integrasaun teknolojia no kriasaun empregu. Inklui orsamentu ida-ne’e sei halo distribuisaun riku-soin nasaun nian ba ema hotu-hotu tantu ema ho defisiénsia, grupu vulnerável sira (idozus no labarik) no veteranu sira”  hateten nia.

Advertisement

CNRT konsiente, diskusaun orsamentu estadu ba tinan ne’e, diferente tebes, tanba deputadu  opozisaun sira barakliu foku ba diskusaun deznesesáriu sira hodi haluha tiha atu diskute alokasaun orsamentu ne’ebé inovativu no estratéjiku, ne’ebé IX Governu Konstitusionál mai aprezenta iha Parlamentu Nasionál.

Iha impresaun ida katak opozisaun laiha tiha utilidade iha Parlamentu Nasionál, tanba hatudu diskripánsia entre akuzasaun, atakes Versus evidénsias no faktus. Ida-ne’e akontese tanba hetan motivasaun extra-legál no laiha ona pasiensia, sa tán, dalan hotu-hotu agora taka metin hodi la fó oportunidade halo manipulasaun hanesan uluk. Tanba-ne’e, plenária sai tiha fatin ba espresaun vingansa pesoál hodi halo manipulasaun polítika ne’ebé hakarak atu kare rai rahun deit ba povu ninia matan.

“Relasaun ho kestaun ida-ne’e, ho baze Kódigu Penál nian, ami konsidera aktu ne’e nu’udar krimi difamasaun no kalúnia ne’ebé halo husi Deputado Bancada Fretilin nian no autores sira seluk perante iha púbiku, no hetan transmisaun direta iha televizaun no rádiu, tanba-ne’e, Bankada CNRT deklara iha ne’e katak sei halo prosesu legál ba oin” nia dehan.

Hanesan Bankada Governu, CNRT halo ona análize ho kuidadu ba proposta orsamentu jeral do estadu tinan 2026 nian ne’ebé refere ba planu finanseiru ida ho nia metas realistiku, transparante no responsável, ne’e dezafiante tebes maibé ami sempre fiar ita bo’ot sira iha kapasidade atu atinzi.

Nia  afirma, ohin tama bá iha tinan tolu (3), IX Governu Konstitusionál aprezenta Orsamentu Jerál Estadu ne’ebé hetan aprovasaun iha plenária Parlamentu Nasionál ida-ne’e, iha ne’ebé, marka ho istória foun iha  nasaun tanba orsamentu ne’e manifesta duni planu ne’ebé optimista bo’ot, katak iha futuru sei sai diak liután.

Advertisement

Nune’e, Bankada CNRT hakarak deklara katak, ohin  votu  afavór ba Proposta OJE2026 tanba:

  1. IX Governu Konstitusionál hatudu ona nia dezenpeñu diak desde ezekusaun OJE 2025 nian, ita bele hare husi aselerasaun dezenvolvimentu ne’ebé lao dadaun iha Dili no munisípius sira.
  2. Pela primeira-vez iha tempu IX Governu Konstitusionál mak hasae efisiénsia despeza nian no halo harmonizasaun ba salariu funsionáriu públiku, funsionáriu termu sertu, no kazuais sira; atu nune’e bele hadia bem-estar no motivasaun servisu, kria sistema salarial ne’ebé justu, transparente no efisiente.
  3. Hare ba distribuisaun orsamentu tuir setores, alokasaun ba setor kapital sosial iha tinan 2026, liu-liu ba setor edukasaun aloka Milaun $201, reprezenta 9% husi totál orsamentu, iha aumentu Milaun $4,2 kompara ho OJE 2025.
  4. Setor Saúde aloka Milaun $128,1 ne’ebé reprezenta 6% husi totál orsamentu, iha proposta OJE 2026 iha aumentu Milaun $12,8 kompara ho OJE 2025.
  5. Setor dezenvolvimentu infraestruturas, estradas no pontes iha Proposta OJE 2026 hamutuk Milaun $304,6 reprezenta 13,6%, hetan aumentu Milaun $2,3 kompara ho OJE tinan 2025.

Husi distribuisaun orsamentu kada setores, Bankada CNRT hare katak, IX Governu Konstitusionál fó prioridades ba kapital sosial, dezenvolvimentu institusional, dezenvolvimentu infraestrutura no dezenvolvimentu ekonómiku.

Iha proposta OGE 2026 ida-ne’e mós buka atu hadia dixiplina fiskál, aleinde halo harmonizasaun sistema salarial, hamenus mós subsídiu diretu liuhosi atividade ajénsia no instituisaun públika sira, kooperativa, no sosiedade sivíl. Ida ne’e sei ajuda hadia orsamentu estadu no promove inovasaun no autosufisiénsia.

Ho ida-ne’e, ami hare proposta OJE2026 ne’ebé aprezenta husi IX Governu Konstitusionál aposta ba estabilidade ekonómika ba tempu naruk no kreximentu sustentável liuhosi hamenus subsídiu sira ne’ebé kria deit dependensia ba orsamentu estadu.

CNRT hakarak fó apresiasaun ba Bancada tolu CNRT, PD ho KHUNTO ne’ebé ho konsistente nafatin ho Sira nia desizaun polítika ne’ebé aprova revogasaun ba Lei Pensaun Mensal Vitalísia, hodi halo proposta hasai hotu montante osan Milaun $5 husi Pensaun Mensal Vitalísia hodi realoka osan sira ne’e ho efetivu tuir programa prioridade sira ne’ebé fó impaktu direta ba povu nia moris; hanesan agrikultura, infraestrutura, nsst.

“Ami fiar metin ba Primeiru Ministru nu’udar Chefe de Governu, Vise-Primeiru-Ministru Nain-Rua no Membru Governu sira hotu, kontinua servisu maka’as, foku ba integridade no devosaun ba nasaun,”. Nia hateten

Advertisement

Parlamentu Nasionál (PN) aprova, iha finál globál, proposta Orsamentu Jerál Estadu (OGE) ba tinan 2026, hamutuk dolár amerikanu biliaun $2,291. Montante refere sei fahe entre Administrasaun Sentrál, Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno, no Seguransa.

Proposta ne’e hetan aprovasaun ho votu a favor 42, kontra 0, no abstensaun 23.

Prezidente PN, Maria Fernanda Lay, esplika katak, durante debate kona-ba espesífiku sira, hatama mudansa redasaun, maibé laiha impaktu ruma ba montante totál orsamentu nian.

Konsellu parlamentár agora sei haruka projetu lei Orsamentu Estadu nian ba Komisaun C, ne’ebé trata Asuntu Finansas Públikas, ne’ebé sei responsabiliza ba redasaun finál molok haruka dokumentu ne’e ba Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, ne’ebé responsável ba ninia promulgasaun ka vetu.

Distribuisaun ne’ebé prevee ona iha Orsamentu Estadu 2026 inklui maizumenus millaun US$477 ba saláriu no vensimentu sira, millaun US$448 ba bens no servisu atuál sira, liu millaun 820 ba transferénsia públika sira, millaun US$32,5 ba kapitál menór no liu millaun US$436 ba kapitál dezenvolvimentu nian.

Advertisement

Tuir fonte governu nian, proposta Orsamentu Estadu 2026 kontinua Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011-2030, “kanaliza rekursu sira hodi hametin kapitál sosiál, investe iha infraestrutura, diversifika ekonomia, no hametin governasaun di’ak.”

Tuir fonte hanesan, iha termu sira hosi perspetiva makroekonómiku sira ba tinan 2026, Governu projeta kresimentu PIB nian hosi 4,5%, apoia hosi aumentu hosi konsumu privadu no investimentu públiku, no hosi média inflasaun anual ne’ebé estabiliza iha besik 1,2%, hafoin tuun ba 0,5% iha tinan 2025.

Entre medida orsamentadu prinsipál sira, destaka setór sosiál, ekonómiku, institusionál, infraestrutura, no governasaun di’ak.

Ba setór sosiál, millaun US$74,2 maka planeia ba saúde, inklui  millaun US$55,9 ba kuidadu primáriu no  millaun US$4,5 ba reabilitasaun no konstrusaun ospitál.

Iha edukasaun, orsamentu ho totál  milliaun US$35,8, aloka ba espansaun Programa Merenda Eskolár, konstrusaun no renovasaun sala-de-aula, reforma kurríkulu, no formasaun ba profesór sira. Protesaun sosiál sei reforsa ho millaun US$180,4, ba Seguransa Sosiál  millaun US$170 aloka no  millaun US$10,4 ba Programa Bolsa da Mãe hodi apoia infánsia.

Advertisement

Área infraestrutura sei iha milliaun US$436 ba kapitál dezenvolvimentu.

Husi montante ne’e, millaun US$300 sei kanaliza ba Fundu Infraestrutura, millaun  US$107 ba liña ministeriál sira, no millaun US$29 ba munisípiu sira.

Setór enerjétiku sei hetan millaun US$223,4 ba espansaun rede elétrika, ba estudu sira kona-ba infraestrutura petrolífera, no ba dezenvolvimentu projetu Tasi Mane.

Ba agrikultura,  millaun US$20,2 maka rezerva, destinadu ba reabilitasaun sistema irigasaun sira no aumentu iha produtividade agríkola.

Iha setór ekonómiku, Poder Ezekutivu prevee millaun US$32,1 hodi apoia empreza mikro, ki’ik no médiu sira, kooperativa sira, esportasaun sira, no hadi’a kualidade produtu nian. Iha área komérsiu no indústria,  milliaun US$4.3 sei aplika ba lojístika, promosaun investimentu estranjeiru, no sustentabilidade industriál.

Advertisement

Setór petrolíferu sei hetan  milliaun US$104.7 bá esplorasaun bloku foun, estudu, no dezenvolvimentu projetu Tasi Mane. Aleinde ne’e, sei uza millaun US$5,2 hodi kria sentru turístiku sira, iha ámbitu Programa Nasionál Promosaun Turizmu nian.

Iha domíniu institusionál no governasaun di’ak, prevee buat hirak tuirmai ne’e millaun US$12,7 hodi hametin diplomasia no garante kumprimentu ba rekizitu sira ba adezaun ba Asosiasaun Nasaun sira Sudeste Aziátiku nian; millaun US$16,2 hodi hametin área justisa nian; miilaun US$37,1 atu apoia prosesu desentralizasaun no modernizasaun jestaun finanseira públika; no milliaun US$6.2  ba reforma funsaun públika no ba formasaun funsionáriu públiku sira.

Ho orsamentu ne’e, Governu hanoin atu garante ezekusaun sustentável ba ninia polítika públika sira, konsolida integrasaun rejionál, no promove dezenvolvimentu inkluzivu, hodi prepara nasaun ne’e ba dezafiu ekonómiku no sosiál tinan lima oin mai.

Jornalista:Marcelino Tomae

Advertisement

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Trending

Exit mobile version