Projetu konstrusaun no normalizasaun ba Mota Casnafar ka “New Box Culvert Construction and Normalization of Casnafar River” ne’ebé ho karater emerjénsia no nia kustu US$631,805,56. Foto/Marcelino Tomae
Ministru Obras Públiku, Samuel Marçal, hatete bá Jornalista sira hafoin remata reuniaun Konsellu Ministru iha Edifísiu Ministru Finansas, Díli, Kuarta (04/03/2-26), katak, projetu emerjénsia iha teritóriu Timor laran tomak barak tebetebes, tanba Governu fó prioridade bá setór privadu sira hodi aprende.
“Ha’u mós rona empreza Casnafar Unipesoál Lda laiha ekipamentu pezadu, maibé dala ruma ita nia setór privadu sira balun iha ona kapasidade, balun seidauk iha kapasidade. Governu maka tenke pasénsia oinsá atu akompaña sira no eduka sira para tinan bá tinan ita prodúz ema no tanba ita hotu sei iha faze aprende, foin maka atu ita investe, buat sira ne’e hotu,” Ministru Samuel Marçal esklarese.
Advertisement
Projetu ne’e kontinua atraza fó risku bá komunidade sira ne’ebé hela besik iha área Casnafar, Ministru Samuel Marçal, defende ho argumentu katak iha teritóriu Timor laran tomak hetan fatin barak maka risku, maibé pasensia hakat neneik hodi resolve.
Kon-bá renovasaun kontratu ho empreza Casnafar Unipesoál, Lda bá fulan neen (06) tan, Ministru Samuel lakohi fó komentáriu.
Tuir fiskalizasaun membru Parlamentu Nasionál husi Bankada PLP, Ermenegilda da Costa Laurentina, hatudu katak projetu ne’ebé nia na’in ka owner Ministériu Obras Públika (MOP) ne’e nia ezekusaun atraza tebes no tempu kontratu mós liu ona.
Projetu “New Box Culvert Construction and Normalization of Casnafar River” ne’ebé pertense ba Suku Dare, Postu Administrativu Verakruz, Munisípiu Díli ne’e tuir nia durasaun kontratu fulan-ualu (8), hahú husi loron 26 Maiu 2025 no finaliza iha 31 Janeiru 2026, ho objetivu halo infraestrutura segura no normaliza fluxu bee iha mota Casnafar.
Advertisement
Liu husi sesaun plenáriu Parlamentu Nasionál, Segunda (02/03/2026), Deputada Ermenegilda da Costa Laurentina aprezenta sira-nia fiskalizasaun ba projetu emerjénsia ne’e katak progresu fíziku projetu ne’e la hatudu evolusaun ne’ebé korresponde ho tempu no orsamentu ne’ebé alokadu.