Hatutan.com, (16 Maiu 2026), Díli – Koresponde ho alegasaun sira ne’ebé Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru Agio Pereira halo iha Konsellu Ministru iha Palásiu Governu, 24 Setembru 2025, ho evidénsia faktuál iha dokumentu relatóriu sira investigasaun nian ne’ebé aprezenta ba Konsellu Ministru no Primeiru Ministru, iha loron 13 Abríl 2026, deskonfia no alega Vise-Ministru Asuntu Fortalesimentu Institusionál, Paulo Manuel da Silva dos Remédios, ho nia família (feen no oan mane) envolve iha jogu online no fasilita lori ema estranjeiru (deskonfia rede mafia) ho aviaun jet privadu mai Timor-Leste.
Vise-Ministru Asuntu Fortalesimentu Institusionál, Paulo Manuel da Silva dos Remédios nia espoza Brenda Lei Kuansan ba simu empreza estranjeiru sira ne’ebé mai ho Jet Privadu tuun iha Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato. Foto/Dok.Supply
Vise-Ministru Asuntu Fortalesimentu Institusionál, Paulo Manuel da Silva dos Remédios, rezeita total alegasaun sira ne’e no bá Hatutan.com iha Salaun VIP Aerpoortu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato, Domingu, 10 Maiu 2026, kofirma tan katak alegasaun sira-ne’e la’ós asuntu foun, tanba nia esplika tiha ona iha Parlamentu Nasionál, no pozisaun legál kona-bá matéria refere mós entrega ona ba Tribunál atu deside tuir lei.
“Ha’u esplika tiha ona ida-ne’e iha Parlamentu Nasionál, maun boot husu tiha ha’u esplika, la presiza ha’u esplika tan, tanba ne’e la’ós notísia fou maibé notísia antigun,” Paulo Manuel da Silva dos Remédios hateten.
Liga ho alegasaun membru Governu, balu liu-liu Ministru Prezidensia Konsellu Ministru Ágio Pereira, Vise Ministru Paulo Remedio konfirma katak nia hato’o ona keixa formal bá Tribunál kona-bá komentáriu no alegasaun públika ne’ebé, tuir nia, ultrapasa limite legal no étika.
Advertisement
“Keixa ha’u hato’o tiha ona bá Tribunál no Tribunál maka deside. Ema hotu iha direitu atu ko’alia, maibé kuandu ultrapasa limita ida, iha tan keixa. Depois ita haree iha desizaun. Ha’u laiha komentáriu kona-bá prosesu justisa. Sé mak ko’alia arbiru, depois hetan kastigu,” Paulo Remédios hateten.
Paulo Manuel da Silva dos Remédios, afirma katak kazu ne’e nia husu indemnizasaun kona-bá “bom nome” la’ós problema foun, no prosedimentu sira hotu submete ona bá tribunál.
Nia hateten katak sira ne’ebé envolve iha kazu ne’e sei aplika prosesu Tribunál nian atu esplika sira-nia pozisaun, no desizaun finál sei depende ba Tribunál.
“Sim, depois sira hotu bá iha Tribunál para esplika, tanba husu indemnizasaun ha’u entrega tiha ona ba Tribunál, Tribunál mak deside, depois mak haree tok,” nia konfirma tan.
Nia lamenta katak asuntu ne’e la’ós informasaun foun, tanba uluk nia esplika tiha ona ba Parlamentu hamutuk ho Primeiru-Ministru, no tanba ne’e la presiza repete fali.
Advertisement
Vise-Ministru Asuntu Fortalesimentu Institusionál, Paulo Remédios, rezeita mós atu halo komentáriu kona-bá alegasaun komunidade iha Liquiçá ne’ebé liga nia espoza, Brenda Lei Kuansan, ho informasaun kona-bá alegadu akizisaun pasaporte timoroan nian ho forma ilegal.
Emprezáriu estranjeiru sira ne’ebé deskonfia envolve iha rede mafia mai ho aviaun Jet Privadu. Foto/Dok.Spuply
Alegasaun hirak-ne’e, Vise-Ministru Paulo Manuel da Silva dos Remédios dehan nia repete ona esplikasaun kona-bá asuntu ne’e, tanba nia konsidera katak tema refere laiha elementu foun no klarifika iha Parlamentu Nasionál.
“Sei sira ko’alia depois maka ita haree to’ok. Ha’u la la halo komentáriu bá ida-ne’e tanba ha’u ko’alia tiha ona asuntu ida-ne’e iha Parlamentu nusá mak la hamosu asuntu foun, ha’u hatene sé maka halo ida-ne’e mais ne’e la’ós asuntu foun tanba ha’u esplika tiha ona iha Parlamentu Nasionál, ha’u lakohi repete fali istória ida-ne’e. Ne’ebé ida-ne’e ha’u nia asuntu ita ko’alia iha fatin Justisa, maka ne’e de’it, depois sira haree konsikuénsia,” nia dehan.
“Kona-bá alegasaun sira ne’e, ha’u nia pozisaun iha ona Tribunál, ha’u mós iha esperiénsia iha tribunál, ha’u hatene atu halo saída, sira bele alega ha’u konforme sira nia hakarak, depois maka Tribunál kastigu komforme Tribunál hakarak,” nia afirma
“Ha’u nein koñese ema, nusa maka tenke inventa istória ne’e nusa maka la ko’alia kona-bá ami nia servisu, bá alega ha’u to’o iha Oé-cuse, ha’u nunka koñese emprezariu ne’e, sira inventa istória de’it,” nia dehan.
Advertisement
Nia esplika kona-bá Pasaporte, kona-bá ema estranjéiru, ne’e notísia falsu hotu, tanba nia nunka hatene ema ida nia naran, ka iha ligasaun, katak sidadaun enjeneiru sira ne’e mós la iha ligasaun ho nia liu-liu bá família.
“Maibé sira preokupa tanba programa di’ak ne’ebé IX Governu Konstitusionál halo, agora sira kritika fali ha’u nia pesoál, ha’u laiha ligasaun ho ema, kona-bá Pasaporte bá ha’u nia família, no ha’u la’ós ema Timorense ka, ne’e preokupasaun saída, ne’e asuntu bá interse nasionál? entaun sira sei hetan konsikuénsia ne’e, sei haree to’ok,” nia dehan
Kona-bá nia feen rasik hatama ema estranjéiru, mai ho jet privadu Vise Ministru Paulo Remedios afirma rejeita tebes alegasaun sira ne’ebé mak hateten katak nia família uza jet privadu atu lori ema estranjeiru.
emprezariu estranjeiru sira ne’ebé deskonfia iha relasaun ho rede mafia mai ho aviaun jet privadu. Foto/Dok.supply
Nia hateten katak informasaun ne’e “notísia falsu de’it” no klarifika katak nia família iha kondisaun ekonomia di’ak, maibé ne’e la signifika katak sira involve iha atividade ne’ebé ilegal ka suspetu.
“Se ha’u nia família iha osan, ne’e normal, maibé ita la bele dehan katak sira uza osan ne’e atu sustenta atividade ilegal. Ha’u husu, ita mak fó osan ba ha’u?,” nia dehan.
Remédios mós afirma katak nia espoza iha esperiénsia tinan barak iha área negósiu, tanba ne’e la iha razaun atu suspeita kona-bá sira nia atividade relasiona ho jet privadu ka transporte estranjeiru.
Advertisement
“Sira mak halo ha’u hatene sira, se mak suporta grupu mafiozu sira ne’e? La’ós Governu, no Primeiru-Ministru mós ko’alia ona. Agora tanba sá mak pergunta ha’u?, Sé ha’u nia família sira nia ho jat privadu tanba iha osan, ha’u nia família iha osan, ita maka fó osan bá ha’u ka? Sei ha’u nia espoza íha esperensia tinan barak atu halo negósiu , nusa maka preokupa ho jet privadu ida-ne’e. Sira mak halo ha’u hatene sira, sé maka suporta mafiozu sira ne’e, la’ós IX Governu, no Primeiru-Ministru mós ko’alia tiha ona sé maka asina, agora tanba sá pergunta ne’e bá ha’u?, dehan nia.
Suku Dato Rejeita Brenda Lei Kuansan, La’ós Komunidade Husi Liquiça
Hatutan.com halo entrevista konfirmasaun ho Vise-Ministru Asuntu Fortalesimentu Institusionál, Paulo Manuel da Silva dos Remédios.
Iha loron 08 fulan Maiu 2026, Xefe Suku Dato, Postu Administrativu Liquiça Villa, Munisípiu Liquiça, Oscar da Silva, hamutuk ho komunidade lokál, hato’o komunikadu ba públiku hodi alerta no informa sidadaun sira kona-bá kazu ida relasiona ho alegasaun hetan pasaporte timoroan ho forma ilegal.
“Ami, xefe suku no komunidade Munisípiu Liquiça, sente katak nesesáriu duni atu hato’o komunikadu ida-ne’e ba públiku no rezidente sira iha Liquiça no parte relevante hotu-hotu atu nune’e bele mantein seguransa, konfiansa, no integridade kultural no administrasaun sivíl iha ita-nia suku, postu no munisipiu,” hatete Xefe Suku Dato.
Nia dehan, sidadaun ne’e ho naran kompletu Brenda Lei Kuansan, moris 24 Novembru tinan 1967. Dadus pasaporte indika katak indivíduu ne’e moris iha Munisípiu Liquiça, Suku Dato, maibé, hafoin hala’o levantamentu iha suku no refere bá rejistu administrasaun sivíl suku nian, laiha rejistu ofisiál kona-ba indivíduu nia moris iha suku refere.
“Ho nune’e, ami deklara katak señora ne’e la’os ema Liquiça. Atu hakle’an liután, ami mós kontaktu ho komunidade lokál no la hetan ema ida ne’ebé hatene ka hatene kona-bá indivíduu nia orijen mai hosi aldeia ida ne’ebé. Insidente ne’e hamosu preokupasaun boot iha ami nia suku, tanba bele hamosu konotasaun públiku katak autoridade suku maka fasilita ema ne’e,” nia denan
Advertisement
Komunidade husi Suku Dato konsidera katak hahalok ne’e ameasa integridade administrasaun estadu nian iha baze no konfiansa públiku bá sistema rejistu sivíl ne’ebé eziste.
Xefe Suku afirma katak, komunidade sira íha Suku Dato husu bá autoridade seguransa sira atu halo investigasaun kle’an bá kazu ne’e, labele husik ema ida atu esplora lakuna no frakeza sira iha sistema ba benefísiu pesoál ka grupu nian, hodi prejudika komunidade no estadu.
“Hanesan lider komunitáriu no ami nia tradisaun sira, ami iha kompromisu atu mantein seguransa no orden, no apoia medida legál sira ne’ebé aplikavel. Ami mós husu ba rezidente sira hotu atu matan-moris nafatin no hato’o atividade suspeita ruma relasiona ho prosesamentu dokumentu identidade nian,” nia dehan.
“Ikus liu, mai ita servisu hamutuk hodi salvaguarda munisípiu Liquica nia naran di’ak no integridade administrasaun populasaun nian, hodi garante katak rezidente hotu-hotu iha munisípiu ida-ne’e rejista ho di’ak no konta tuir regulamentu ne’ebé aplikavel.Ho nune’e, ami konklui katak ami nunka koñese señora ida naran Brenda Lei Kuansan, ne’e katak nia la’os ema Liquica-oan,” nia dehan.