Atribuisaun sertifikadu bá jornalista sira hosi Prezidente CI, Otélio Ote, fasilitadór na’in-rua hosi ABCID Australia nian, Michale ho Caroline inklui prezensa mós hosi Prezidente Autoridade RAEOA, Arsénio Paixão Bano.
Advertisement
Reprezentante hosi ABCID, Fasilitadór Michale hasksolok tebes ho formasaun ne’e tanba bele fahe esperiénsia bá jornalista Timoroan sira no agradese liu tán, tanba serimónia ne’e marka prezensa direta hosi Governante ne’ebé mak bemvinda ona sira iha Oecusse.
Sorumtu sira hanesan ne’e, sai parte ida previléjiu tebes, hodi serbisu ho jornalista sira iha Timor-Leste tanba país rua ne’e iha istória ne’ebé naruk tebes, entre jornalista Australiana ho Jornalista Timoroan sira.
“Liuhosi ita fa’an ita-nia matenek no koñesimentu ida-ne’e sei ajuda jornalista hosi rai rua atu sai di’ak liu tán, sai ema ne’ebé ho koñesimentu di’ak iha futuru,” Fasilitadór ABCID Michale hateten.
Prezidente CI, Otélio Ote hateten, formasaun ida-ne’e CI servisu hamutuk ho ABCID bá faze da-ruak nian.
Jornalista timoroan na’in-26 ne’ebé partisipa formasaun kona-bá reportajen investigativu, fasilita hosi Conselho de Imprensa de Timor-Leste (CI-TL) ho Australian Broadcasting Corporation (ABC), iha Salaun Madre Dominicana, Santa Rosa, aldeia Oebau, Suku Costa, Sub-Rejiaun Pante Makasar, Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse Ambeno (RAEOA), Kuarta (16/08/2023). Foto: CI.
Iha faze dahuluk, CI hala’o ona iha Díli, iha fulan hirak liu bá. Jornalista sira barak mak partisipa hotu ona iha formasaun liu bá.
Iha faze ida-ne’e, CI hakarak hili fatin Oecusse tanba atu introdús bá jornalista sira katak, Oecusse mak ida-ne’e. Segundu, atu fó tempu bá jornalista sira oinsá mak partisipa iha formasaun ne’e ho sériu.
Advertisement
CI programadu katak bá oin sei iha tán formnasaun sira tuir mai, presiza lori Timor bá munisipiu sira. Formasaun ida-ne’e hanesan parte ida hosi CI nia mandatu. Hanesan saida mak jornalista sira hatene ona, CI hanesan órgaun ida ne’ebé independente iha aspetu administrasaun no finansas.
“Maibé, ida ne’ebé importante tebtebes maka eleva kapasidade tékniku, jornalista sira, kapasidade profesionál no kapasidade intelektuál. Kapasidade profisionál no intelektuál maka halo formasaun,” Otélio Ote hateten.
Ote husu bá Jornalista sira tenke kadi bebeik kakutak hodi akompaña nafatin situasaun sira ohin loron nian, liu-liu kona-bá movimentu ema ka sosiedade, tanba baibain ema sempre hateten buat hotu ne’ebé akontese kada loron, sei la sees hosi notísia.
Sosiedade ohin loron ninia kapasidade atu entende kona-bá jornalizmu maka’as loos. Bainhira jornalista sira la hakat pasu ida liu sira maka sosiedade bele husik hela jornalista iha kotuk, tanba de’it prezensa média dizitál sosiál. Plataforma ida-ne’e, perigu tebes bá profisaun jornalista.
Advertisement
“Dala-ruma, ita atraza, sira mak lalais liu. Dala-ruma ita-nia publikasaun sira la konsege hanesan sosiedade ne’ebé la tuir formasaun jornalista. Ne’ebé, ita koko atu ita tama. Ne’e mak, investigasaun jornalizmu ne’e koko atu ita kadi ita-nia matenek di’ak liután komunidade média sosiál sira,” Otélio Ote hateten tán.
Matéria ne’ebé jornalista sira hetan durante formasaun loron tolu ne’e mak hanesan, reportájen justu, akurásia no balansu. Étika jornalizmu, hakerek istória ka notísia pro-ativu no reativu, prátika hakerek istória orijinál, oinsá peskiza dadus, verifika faktu sira, estrutura no estilu entrevista. La’ós ne’e de’it, aprende mós kona-bá foti vídeo ne’ebé di’ak ho foto jornalizmu.
Fasilitadór sira iha formasaun ne’e reprezenta hosi ABC Austrália, Michael ho Caroline no Conselho de Imprénsa (CI) Timor-Leste, reprezenta hosi Diretór Diresaun Dezenvolvimentu Análiza Média (DDAM), Alberico da Costa Junior.