Connect with us

Polítika

Deputadu sira Preokupa PGR Avoka Inkéritu Kazu Korupusaun sira iha CAC

Published

on

Hatutan.com (15 Abríl 2026), Díli–Membru  Parlamentu Nasionál (PN)  sira preokupa ho  ho desizaun ka despaixu  Prokuradór Jerál Repúblika (PGR, sigla portugés), Nelson de Carvalho hodi avoka (foti fila-fali) prosesu inkéritu hotu ba kazu korrupsaun ne’ebé delega ba Komisaun Anti Korrupsaun (CAC-sigla portugés).

Lee Mós: Komisáriu CAC ho PGR Labele Uza Dezintedimentu Pesoál Hodi Sakrifika Interese Estadu

Plenária Parlamentu Nasionál. Foto/Dok.

Membru PN husi  Bankada FRETILIN, Deputadu David Dias Ximenes Mandati, Kuarta (15/04/2026) iha Parlamentu Nasionál  hateten, bainhira  CAC  prezensa iha terenu hodi halo buska bazeia ba norma ruma, maibé hamosu dúvida maka PGR Nelson de Carvalho, foti fila-fali (avoka)  prosesu inkéritu sira ne’ebé Ministériu Públiku delega ba CAC.

“Ne’e  duni ita labele derepente de’it avoka, serake CAC nia atuasaun sira hamosu a iregularidade tenke iha komunikasaun mas PGR haree katak la tuir ona norma prosesuál sira  tenke haré didi’ak,” Deputadu  David Dias Ximenes Mandati hateten.

Advertisement

Nia dehan serake avokasasun ne’ebé Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho halo ne’e tuir regra ka lae?  Loos duni katak prosesu  saida de’it Ministériu Públiku maka na’in ba asaun penál, maibé  Estadu  hamosu CAC ne’e mós liu-husi norma ruma, no prezensa Ministériu Públiku mós liu-husi  konstitusionál sira ne’e.

Nia dehan, Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho halo despaixu avokasasun ne’e, tenke ho objetivu,  CAC mós tenke levanta hela problema ne’e, bainhira iha iregularidade ruma iha Institusaun.

“Sei laiha iregularidade ruma signifika  kazu balu ne’ebé  CAC submete ona, maibé Ministériu Públiku hakarak falun,” Deputadu David Mandati deskonfia.

“To’o  agora ha’u bele dehan Ministériu Públiku mós seidauk fó informasaun  ba ami  Bankada FRETILIN,  prosesu ne’ebé ami hato’o hotu ba ne’ebá to’o agora,  ne’ebé ami la hatene Prokuradór Jerál Repúblika  ida agora ne’e nia servisu halo nusa,” nia afirma tan.

Tuir Deputadu David Mandati nia observasaun jerál katak, aktu entre CAC ho PGR ne’e, sei fó impaktu ba  prosesu investigasaun  ba kazu sira ho natureza korrupsaun, tanba  Ministériu Públiku,  maka na’in ba asaun penál, maibé la tuun iha ba terrenu hodi halo averiguasaun no investigasaun.

Advertisement

Nia afirma, avokasasun ne’ebé  Prokuradór halo ne’e tuir  sira la bele, tanba CAC tenke funsiona hodi halo servisu bá averiguasaun no investigasaun halo mós prosesu inkéritu bainhira  iha kazu ne’ebé indisius forte bá krime korrupsaun.

Nia  rekomenda ba Komisáriu CAC Rui  dos  Santos Pereira ho Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho, servisu hamutuk, no artikulu ba malu, nune’e bele lori justisa ne’e la’o ho lolós.

“Ha’u triste uitoan,  maibé lolós ne’e  sira  servisu hamutuk, partilla ba malu ho informasaun atu  nune’e  prosesu judisiáriu sira ne’e la’o ho di’ak.”

Kona-bá atu taka Institusaun Komisaun Anti Korrupsaun,  Deputadu Bankada opozisaun  ne’e konsidera  ne’e hanesan opiniaun pesoál, tanba  atu taka Institusaun ne’ebé Estadu establese ona, la’ós sé maka hakarak taka tiha de’it, maibé  tenke hatene katak avoka hotu ba Ministériu Públiku, servisu investigasaun la’o di’ak hotu ka lae?

Prezidente Bankada Parlamentár CNRT, Patrocínio Fernandes  hatete,  Bankadada CNRT,  ninia  opiniaun polítika ba asaun  Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de  Carvalho hatún despaisu avoka tiha inkéritu no investigasaun  sira CAC, depende ba motivu  no razaun saida maka depois Ministériu Públiku avoka.

Advertisement

“Ami rasik mós seidauk haré  husi kazu sira ne’ebé Ministériu Públiku delega ba CAC ne’e, ho natureza saida,  mais ita  mós hatene katak kazu sira ho natureza krime, na’in maka Ministériu Públiku,  tanba ne’e Ministériu Públiku maka fó delegasaun kompeténsia  ba CAC, para depois CAC bele loke ba prosesu investigasaun,” Deputadu Patrocínio Fernandes   hateten.

Nia  fundamenta katak iha lei  seluk ne’ebé mós,  fó kompeténsia bá CAC,  nu’udar institusaun Estadu nian atu tau matan ba asuntu korrupsaun, tanba krime hotu-hotu Estadu ka lejisladór sira em fim Korrupsaun ne’e hanesan krime espesífiku ida  tanba ne’e Estadu harí  institusaun própriu hanesan CAC atu tau matan kombate korrupsaun.

“Mezmu ita hatene krime hotu-hotu na’in maka Ministériu Públiku,  maibé Estadu bainhira harí institusaun ida  atu atribui servisu sira ne’ebé  hodi tau matan ba asuntu nesesáriu sira iha nasaun ne’e, institusaun sira ne’e tenke iha kordenasaun servisu atu bele to’o iha objetividade Estadu nian,” nia dehan.

Nia esplika, Estadu ne’e la hein Institusaun ida-idak atu defende  ego setoriál, ida mai  dehan ne’e kompeténsia ninian no seluk mós defende nia kompeténsia, tanba lejislador sira laiha intensaun ida-ne’e hodi  kria lei fó ba institusaun  sira  atu hadau malu  iha kompeténsia ruma.

Nia dehan, Konstitusaun RDTL mós la hatúr Ministériu Públiku hanesan institusaun ne’ebé iha kompeténsia atu tau matan ba asuntu krime sira ne’e, maibé la’ós intensaun  atu hatete katak  ema ida-idak atu defende ninia ego setoriál, ego Ministériu no ego instituisaun ninian hodi fó fali prejuizu ba prosesu sira ne’ebé maka Estadu  ho povu espeta atu  hetan Justisa ho loos  husi  ida-ne’e,

Advertisement

Nia dehan, atu salva  rikusoin Estadu nian  no proteje prioridade Estadu nian, Ministériu Públiku ho CAC tenke servisu hamutuk  halo sinerjia ida ne’ebé di’ak  no kordena malu hodi haré, to’o iha ne’ebé  maka bele  limita kompeténsia , maibé servisu sira ne’e tenke hetan rezultadu.

“Ita la hein sira ida-idak,  atu hatudu dehan katak sé maka halo liu,  sé maka halo  natón, Estadu ho povu la hein ida-ne’e,  Estadu no povu hein  sira nia rezultadu servisu atu fó resposta ba espetativa povu nian,” nia dehan.

Deputadu Bankada Governu ne’e sente triste bainhira rona Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho ho Komisáriu Komisaun Anti Korrupsaun  ne’ebé lidera institusaun Estadu nian  hamosu dezentendimentu, la servisu hamutuk hodi prevene no kombate korrupsaun.

Parlamentu Nasionál  mós seidauk bolu Komisáriu CAC Rui dos Santos Pereira atu  husu lolós razaun saida tanba  tenke fó justfikasaun lolós ba públiku, atu nune’e povu bele hatene.

Nia subliña,  deklarasaun sira  ne’ebé espikula iha plenária maibé ne’e la’ós  nia  fatin,   maibé pelu menus bele fó ba iha Komisaun Espesializada hanesan Komisaun A trata asuntu ba lei  no konstitusaun, hodi fó razaun ba dezentendimentu ne’e  razaun fundamentu saida, atu nune’e lejislador sira bele haré  no partisipa atu fó tulun   alarga tiha dezentendimentu entre CAC ho PGR.

Advertisement

“Ami hein katak ho kapasidade ne’ebé ke sira iha, agora sira jere hot-hotu sira nia kapasidade, halo nusa maka bele buka,  no fó solusaun ba dezentendimentu ne’ebé maka sira iha, hodi tau intensaun di’ak  ba servisu ho didi’ak atu bele, fó resposta ba preokupasaun Públiku, ne’ebé ita hein,  nu’udar Deputadu ha’u mós triste bainhira rona katak sira iha dezentendimentu, tanba ida-idak defende ninia kompeténsia  tuir institusaun, depende ego institusaun, ita triste, maibé ita sei buka  hodi hetan lolós ida-idak nia fundamentu ba polémika ida-ne’e,” nia dehan.

Kona-bá  aspirasaun  atu taka Institusaun CAC,  tuir nia katak ema ida nia opiniaun labele  reprezenta Públiku tomak, tanba wanhira Estadu ne’e harí CAC ho objetivu ida atu atinji. Tanba ne’e Estadu halo  investe maka’as  bá iha rekursu umanu, la’ós ema ida rua maka hamrík hodi taka.

Bankada CNRT sei buka atu  hadi’a husi parte ne’ebé  maka presiza reforsa, tenke hetan klareza didi’ak  atu  nune’e  bele presiza reforsa  iha  saida.

“Sim! Estadu iha kompeténsia harí, Estadu mós iha kompeténsia atu bele halakon, maibé halakon tanba saida, tanba harí ne’e iha objetividade klaru ne’e  maka harí, agora atu halakon fali tanba saida,  ne’ebé opiniaun ida rua ne’e mós presiza konsidera, hodi halo diskusaun sira para haré, kauza lolós ne’e iha ne’ebé,” dehan nia.

Tuir Prezidente Bankada Partidu Libertasaun Populár, Maria Anglina Sarmento Lopez katak, bainhira  CAC halo aprezentasaun relatóriu  ba Parlamentu Nasionál,  nia rasik hato’o lamentasaun balun kona-bá prosesu investigasaun  sira ne’ebé Ministériu Públiku delega ba  CAC atu ajuda MP iha investigasaun.

Advertisement

“Maibé infelizmente  Ministériu Públiku liu-husi Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho halo despaisu ida iha loron 03 Fevereiru 2026,  hodi avoka ka dada hotu tiha Kazu sira ne’ebé  la’o iha CAC ba iha Ministériu Públiku,”

Nia dehan, bainhira husu pergunta ba Komisáriu Komisaun Anti Korrupsaun Rui dos Santos Pereira,  katak  razaun saida maka Ministériu Públiku avoka hotu kazu sira ne’e, serake, kualidade CAC halo investigasaun  la di’ak? ka razaun polítika balun  Ministériu Públiku haré katak kazu balu ne’ebé  CAC investiga  prejudika pesoál balu ne’ebé  agora dau-daun Governa hela íha IX Governu Konstitusionál ne’e  nia ukun.

“Maibé Señor Komisáriu hatán dehan, dada hotu tanba, rekursu umanu iha CAC  atu halo investigasaun ne’e maka ladún iha ka menus,  tanba ne’e maka PGR  halo despaisu avoka hotu, maibé ha’u hanoin  razaun husi Komisáriu CAC ne’e, ita la bele simu iha lójika tanba  Kooperasaun institusionál entre Ministériu Públiku ho CAC ne’e tenke iha,” nia dehan.

Xefe Bankada PLP ne’e afirma, CAC hanesan órgaun polísiál ne’ebé,  hatúr iha  lei  kombate no prevene korrupsaun, tanba ne’e CAC  mós iha kompeténsia  hodi halo Investigasaun ba kazu sira ne’ebé ho natureza korrupsaun, ne’ebé akontese iha Governasaun ne’ebé de’it.

Nia subliña, aktu korrupsaun ne’e konstitui krime  ne’ebé mai husi autoridade públiku sira ne’ebé ezekuta osan mai husi orsamentu Jerál Estadu, katak  bainhira iha indísiu forte ba korrupsaun, instituisaun Estadu hanesan CAC  iha mós kompeténsia hodi halo investigasaun.

Advertisement

“Tanba lei ida Kona-bá  kombate no prevene Korrupsaun ne’e, mós define  kona-bá  Krime Korrupsaun sira ne’ebé CAC iha duni dever atu halo investigasaun, mezmu ita nia Konstitusaun hatete katak na’in ba asaun penál ne’e  maka Ministériu Públiku, katak  depois CAC halo investigasaun maka submete ba Ministériu Públiku  hodi halo akuzasaun sira  hodi ba prosesu julgamentu iha Tribunal,” dehan nia.

Nia afirma, molok atu lori ba Tribunal,  Ministériu Públiku ho CAC tenke iha konfiansa institusionál, atu nune’e bele garantia  evidénsia sira ne’ebé durante investigadór sira rekolla iha terenu.

“Agora kazu barak mós,  CAC delega fila-fali  ba Polísia Sientífiku Investigasaun Kriminál, tuir lolós labele, tanba PCIC ne’e la’ós haré ba krime korrupsaun nian, nia bele halo krime ordináriu sira ne’e. Entaun ida-ne’e maka iha ona konflitu institusaun ida-idak ne’ebé maka balu lei fó kompeténsia mais ida dada fila-fali, maibé balu la fó kompeténsia mós  halo fali knaar ida-ne’e,  nune’e maka mosu konflitu interese tanba laiha kordenasaun institusionál entre instituisaun Judisiáriu sira atu bele oinsá maka kombate korrupsaun iha ita nia rain,” nia dehan.

Nia informa  tan katak,  dala barak investigasaun ne’ebé CAC, tuir dadus ne’ebé Bankada PLP simu, barak  liu investigasaun sira ne’e  konsentra liu ba investigasaun polítika,  hanesan persegisaun polítika maka barak fali, enves haré ba kazu korrupsaun ne’ebé iha hodi halo investigasaun kedas.

Nia fó  ezemplu, ida katak tuir dadus ne’ebé PLP iha, kazu korrupsaun ne’e komete husi  Sekretáriu Estadu Kooperativa Arsénio Barros  Pereira ho osan montante millaun US$1, maibé depois investigasaun ne’e  kuaze alkansa  ona 70% ka 90%, maibé Ministériu Públiku, kazu ne’e nia paradeiru la’o oinsá tama duni julgamentu ka lae prepara duni akuzasaun ka lae, Públiku hotu-hotu la rona andamentu kazu ne’e.

Advertisement

“Kazu ida seluk ha’u rasik mak foti iha plenária, ligadu  ho abuzu de podér husi  Prezidente Autoridade Munisípiu Aileu,  ne’ebé halo projetu salaun multi-funsaun iha Aileu, maibé projetu ida-ne’e seidauk konklui, hamosu tan projetu ida, iha projetu ne’e nia leten , maibé projetu  foun ne’e atribui ba sé, atribui ba nia oan rasik, kuandu ha’u foti iha plenária liu  loron ida ka rua CAC nia adjuntu ida halo ona  buska  ona no halo inkéritu ba Prezidente Autoridade Munisípiu Aileu, maibé depois kazu ne’e Ministériu Públiku avoka tiha hotu,”  informa nia.

Nia subliña, kazu seluk maka , halo rezidénsia  ka Edifisiu Planu Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS) iha Munisípiu Manatuto, deskonfia komete husi Diretór  PNDS Manatuto nian, osan lakon tanba gasta  la tuir projetu ne’ebé maka iha, maibé  fahe tiha ona PNDS ne’e, entre ho sira.

Tuir Deputada Maria Angelina haktuir tan,  kazu balun ne’ebé to’o agora laiha andamentu, Ministériu Públiku foti hamutuk kazu 10,  tanba ne’e maka hamosu pergunta katak sé Ministériu Públiku foti fila-fali inkéritu kazu ne’e, tenke halo hotu andamentu ne’e  to’o desizaun finál iha Tribunal.

“Maibé  keta halo-bá kazu  sira ne’e envolve hotu, Si A ka si B iha Governasaun ida-ne’e, depois para tiha , sira segura tiha,” nia dehan.

Nia mós konta, iha plenária durante ne’e la’o iha Parlamentu Nasionál, Bankada PLP mós enkoraza ba Ministériu Públiku ho CAC  hodi loke investigasaun ba kazu sira ne’ebé komete husi VIII Governu konstitusionál nian.

Advertisement

“Tanba ami  hakarak hatudu ezemplu katak, ami nia eis-membru Governu sira  husi ami nia partidu no partidu ida-ne’ebé maka tama iha koligasaun plataforma  bem-instruidu atu koopera ho Justisa, sei la halai lakon hanesan Estrutura sira iha interior ka membru Governu interiór halai lakon hodi subar iha lei indultu nia kotuk, hósi hetan indultu, ami sei la halo ida-ne’e”

Nia dezafia Ministériu Públiku ho CAC koopera malu hodi fó kontinuidade ba  kazu hanesan Ró Haksolok,  Aviaun ZEEMS,  kazu Fundu Covid nian no ba kazu  hanesan deskonfia iha Cesta Bázika,  atu nune’e ba  sé de’it maka  kaer ukun  kuandu halo desizaun sala tenke asume responsabilidade  hodi kopera ho órgaun judisiáriu sira submete ba investigasaun.

Nia dehan,   despaixu ne’ebé hatún   husi  PGR  Nelson de Carvalho hodi avoka ka dada hotu kazu inkéritu sira ne’ebé la’o hela iha CAC, ne’e afeta ba atu kombate no prevene Korrupsaun, ne’e signifika Ministériu Públiku liu-husi Prokuradór Jerál, laiha sensibilidade  kona-bá ohin loron la’o malorek  iha ema hotu nia matan laran.

Pozisaun Bankada PLP, katak se CAC laiha ona podér hodi halo servisu investigasaun ba krime korrupsaun di’ak liu taka, atu nune’e Estadu mós bele halo poupansa ba orsamentu Jerál Estadu.

Tuir opiniaun  polítiku  Xefe Bankada Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timoroan (KHUNTO), Deputadu António Verdial de Sousa,  fó hanoin de’it entidade hotu-hotu tantu Ministériu Públiku, CAC  hodi servisu  Kooperasaun institusionál.

Advertisement

“Ha’u  la sita iha ne’e atu PGR ka CAC  no Tribunal, órgaun soberanu  sira ne’e ha’u lakohi temi  sira naran,  maibé ho kualidade hanesan responsável  ba Bankada KHUNTO  iha uma demokrásia ida-ne’e  husu bá entidade Governamentál hotu-hotu, favor boot ida servisu ne’e kumpri de’it ba konstituisaun no mós regras sira ne’ebé vigora ona iha ita nia rai,” Xefe Bankada KHUNTO hateten.

Nia dehan, Komisáriu Komisaun Anti Korrupsaun Rui dos Santos Pereira  mós deklara ona iha plenária katak, órgaun polísial hanesan CAC nia servisu  ne’e presiza  atu ita intervensaun polítika husi Parlamentu Nasionál, tanba Komisáriu CAC ne’e hili husi Parlamentu Nasionál.

Bankada KHUNTO lakohi  halo alegasaun oin-oin hodi fó sala ba PGR Nelson de Carvalho ho Komisáriu Komisaun Anti Korrupsaun Rui dos Santos Pereira, tanba  figura na’in rua ne’e hatene servisu, sira maka tenke hatudu servisu di’ak atu nune’e lori instituisaun Judisiáriu ne’ebé Estadu ne’e estabelese la’o ho di’ak.

Tuir  dokumentu ne’ebé Hatutan.com  asesa katak  iha loron 03 Fevereiru 2026 Prokuradór-Jerál Repúblika, Nelson de Carvalho, hasai despaixu ida hodi ordena Prokuradór Repúblika hotu-hotu atu avoka prosesu inkéritu sira ne’ebé antes delega ona ba Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC).

Tuir despaisu númeru 14/PGR/II/2026, Prokuradór Repúblika sira hetan orientasaun atu halo avokasaun prosesu sira iha prazu máximu loron lima (5), hodi garante katak prosesu investigasaun hotu fila-fali ba kontrolu Ministériu Públiku.

Advertisement

Iha despaisu ne’e, mós hatete katak depois  avokasaun, Prokuradór Repúblika Koordenadór sira tenke haruka kedas relatóriu ba Gabinete Prokuradór-Jerál Repúblika, hodi fó informasaun kona-bá prosesu sira ne’ebé avoka ona, inklui númeru rejistu NUC.

Medida ida ne’e bazeia ba dispozisaun Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Estatutu Ministériu Públiku, hodi reforsa Papél Ministériu Públiku iha prosesu investigasaun kriminál.

Despaixu ne’e mós distribui ba koordenadór unidade relevante sira no Prokuradór Repúblika hotu-hotu, atu asegura implementasaun efetiva husi medida ne’e.

Jornalista:Marcelino Tomae

 

Advertisement

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

Buka Dalan Rezolve Dezentendimentu Komisáriu CAC ho PGR

Published

on

By

Hatutan.com, (15 Abríl 2026), Díli – Ministru Justisa, Sérgio da Costa Hornai, hatete katak sei buka dalan atu rezolve dezentendimentu ne’ebé mosu entre Komisáriu Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC-sigla Protugés)  Rui dos Santos Pereira ho Prokuradór Jerál Repúblika (PGR)  Nelson de Carvalho.

(more…)

Continue Reading

Polítika

Xanana Alega Na’in Bá Empreza Lighthouse Fraude Boot Iha Austrália

Published

on

By

Hatutan.com, (09 Abríl 2026), Díli– Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, alega na’in ba empreza internasionál Lighthouse Corporation Pty Ltd, maka halo fraude boot iha Austrália hodi afeta mós Timor-Leste. 

(more…)

Continue Reading

Polítika

Governu Fó Prazu Loron 40 Ba Estrutura RAEOA

Published

on

By

Hatutan.com, (02 Abríl 2026) Díli– Atu reforma estrutura iha Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-Cuse Ambeno (RAEOA), Governu sentrál fó prazu durante loron 40 hodi prepara bá implementasaun  programa podér lokál.

(more…)

Continue Reading

Trending