Connect with us
Pakote Ahi

Manatuto

Monumentu Arautos do Evangelho iha Manatuto Fó Omenajen bá Padre ho Madre Sira-Nia Kontribuisaun

Published

on

Hatutan.com, (04 Maiu 2024), Manatuto –  Bispu Dioseze Baucau, Dom Leandro Mari Alves, akompaña husi reprezentante Santa Sé iha Timor-Leste, Dom Marco Sprizzi, Sábadu (04/05/2024), fó bensan bá monumentu Arautos do Evangelho iha Manatuto nu’udár símbolu omenajen bá padre ho madre sira-nia kontribuisaun bá prosesu libertasaun Timor-Leste.

Lee Mós: Governu Lansa Sistema Balkaun Úniku Promove Desentralizasaun no Prestasaun Servisu Nivel Lokál

Bispu Dioseze Baucau, Dom Leandro Mari Alves, akompaña husi reprezentante Santa Sé iha Timor-Leste, Dom Marco Sprizzi, fó bensan bá monumentu Arautos do Evangelho iha Manatuto, Sábadu (04/05/2024). Foto/Lazaro Pereira Quefi

Monumentu ne’e hakerek mós hakerek saserdote na’in-20 nia naran, mak hanesan Dom Martinho da Costa Lopes, Padre Jacob dos Reis e Cunha, Pe. Jacob Vicente Dias Ximenes, Pe. José Qunitão dos Reis, Pe. Abilio José Caldas, Pe. Aureo José Gusmão, Pe. Francisco Tavares dos Reis, Domingos Alves da Costa,   Pe. Mateus Lopes da Cruz, Pe. Mariano Soares, Pe. Domingos Alves da Costa, Pe. Constancio José C. Gusmão, Madre Domingas Caldas, Me. Margarita Soares, Me. Maria Zulmira Osório Soares,  Me. Luisa Maria Gusmão, Me. Rosa Sarmento, Me. Maria Filomena Soares, Me. Laura Sarmento, ho Me. Delfina Soares.

Ulun-boot Saserdote sira no sarani Dioseze Baucau nian ne’e fó bensaun mós bá monumentu Estátua Koronél Santu António ho mós monumentu munisipál no monumentu Pás ho Rekonsiliasaun.   

Advertisement

Dom Leandro Maria Alves hateten istória Santu António iha Manatuto ne’e hanesan padroeira Parókia Manatuto nian. Maske nune’e, Santu ho nasionalidade Portugés ne’e nia prezensa la’ós de’it iha rai Manatuto, maibé bá mós Timor-Leste laran tomak.

“Sarani sira hotu ne’ebé maka iha devosaun bá Santu António sempre hetan buat ne’ebé sira presiza no mós hetan protesaun. Ho ida-ne’e mak ita la haluha dehan katak Santu António sai naroman mai ita no mós bá ita nia nasaun,” Dom Leandro Maria Alves hateten.

Reprezenta uma-kreda lokal Dioseze Baucua nian, Dom Leandro hato’o agradese  bá na’i-ulun nasaun ninian ho domin tomak hanesan sarani no mós ema igreja nian bele harii imajen Santu António fatin ida-ne’e iha Manatuto.

Iha sorin seluk ,Ministru Administrasaun Estatál, Tomas do Rosario Cabral klarifika katak monumentu  tolu ne’e nia konstrusaun  hahú iha 2016 remata iha 2019.

“Ita hotu ka munisípiu hotu-hotu iha sira nia kultura depois Mantuto iha inundasaun barak ne’e mak lia na’in sira haree fila fali katak ujus tradisaun ne’ebé ita hahú iha 1975 ita seidauk kumpre ka la halo tuir. Ne’e mak apartir iha tinan kotuk liubá ita-nia lideransa tradisionál sira tuur hamutuk fali sira kumpre tiha situasaun sira ne’e. Depois de serimónia ritual sira ne’e remata taka ho misa agradesimentu bá matebian sira,” Ministru Tomas do Rosario Cabral hateten bá jornalista sira iha Manatuto.

Advertisement

Inaugurasaun monumentu Monumentu Arautos do Evangelho iha Manatuto, Sábadu (04/05/2024). Foto/Lazaro Pereira Quefi

Monumentu tolu ne’e iha nia sentidu rasik ba povu Manatuto; ida mak monumentu Munisipál, ida seluk mak monumentu rekonsiliasaun bá pás no ikus liu monumentu bá Manatuto oan sira ne’ebé mak fó sira nia-an bá relijiozu. Tanba ne’e,  iha liturjia  da Palavra hodi fó omenajen bá sira atu rekoñese sira-nia servisu ne’ebé mak oferese baárai ida ne’e espesiál bá Munisípiu Mantuto.

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão ne’ebé partisipa iha serimónia bensaun no inaugurasaun bá monumentu sira-ne’e hateten papél ne’ebé difisil no importante hodi liga bá rezisténsia ho maluk sira iha rai-liur ne’e maka Dom Martinho da Costa Lopez.

“Hanoin bá kotuk ami presta omenajen bá misionáriu relijiozu sira liu tiha ona ne’e tanba iha tempu ida ne’e ita halo tinan 50 mas antes ne’e misaun ka igreja mak hanorin tanba Governu Portugés ladún tau-matan no tau-matan de’it bá iha Liseu,  ho ida-ne’e mak Madre sira nia dedikasaun loke eskola hanorin bá feto sira iha fatin-fatin ho Padre sira nia dedikasaun hurulele, baku ami tasak didi’ak mak ami buka aprende hodi hatene netik uitoan serbí rai-ida ne’e,” hateten Xanana Gusmão nu’udár mós antigu alunu iha semináriu  menór Nossa Senhora de Fátima

Ida-ne’e mós , Xanana tenik, presta omenajen ida bá papél Indonézia tanba iha mós edukasaun, fó moral no nunka hamenus intervensaun mas foti as Maromak Nia papél iha rai-laran.

“Ami iha funu-laran mós temi beibeik Koronél Santu António tulun ami ba. Tanba ne’e fofoun koronél ne’e mosu iha kedas II Gera Mundial sai promovidu iha funu ida nia laran no depois iha fali okupasaun Indonézia ami kaer metin koronél Santu António atu ajuda ami. Buat sira ne’e mak uluk hanorin ami hodi hanoin, fiar no hametin ami nia determinasaun. Ne’e duni espesiál bá Dom Martinho da Costa Lopez ne’ebé iha funu -aran ami konsege hasoru malu ho Kopasus (Komando Pasukan Khusus), Tentara Nasionál Indonesia (TNI)  mak fó seguransa mai ami espesiál tebes. Ami nia prestasaun Amu Martinho da Costa Lopez la’ós tanba Laleia oan mas tanba nia papél ida-ne’e,” Xanana konta tuir.

Iha momentu ne’ebá re-organiza tiah rezisténsia nune’e iha 1981 ho surat barabarak hanesan ne’e hakarak haruka ba rai-li’ur, maibé dalan la iha tanba ne’e maka Dom Martino da Costa Lopez loke dalan ida ne’e.

Advertisement

“Ha’u respeitu, ha’u hadomi nia tebes, matebian ona fofoun buka atu hasoru hodi nia bele organiza maibé nia dehan ha’u labele ko’alia ho komunista. Maibé neineik nia koñesidu katak iha ona mudansa polítika tanba ne’e Dom  Martinho da Costa Lopez  uza meius ida halo vizita ba to’o iha Tutuala-Lospalos hodi hasoru malu,” Xanana haktuir.

To’o iha Lospalos, FALINTIL  hakarak tama mas seguransa metin teb-tebes, nune’e fila tiha de’it. Mak kalan fali, konsege tama bá iha liu-rai Minguel nia uma, maibé Maromak, bei-ala no avó sira arranja buat oioin hodi bele kria konfisoins ne’e mak gerrilleiru sira balun iha l’iur la’o bá mai mas la hetan. Ha’u nia objetivu hasoru amu atu entrega surat re-organizasaun atu hosi igreja bele haere hodi haruka bá li’ur,” Xanana konta-tuir.

Xanana dehan tan, tanba sira iha rai-li’ur mós atrapalla hela, tanba depois hosi kampaña sira harahun tiha baze de apoiu, agora sira rona de’it nune’e Dom  Martinho da Costa Lopez brani tebes la kleur rona fali katak José Ramos-Horta no nia maluk sira seluk iha Lizboa Portugál simu ona dokumentu sira ne’e tanba ne’e peptizasaun Igreja durante iha funu laran oioin de’it.

Jornalista Estajiáriu:  Lazaro Pereira Quefi

 

Advertisement

 

 

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Manatuto

Governu Lansa Sistema Balkaun Úniku Promove Desentralizasaun no Prestasaun Servisu Nivel Lokál

Published

on

Hatutan.com, (04 Maiu 2024), Manatuto -Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão, Sábadu (04/05/2024),  iha Munisípiu Manatuto, lansa ona sistema Balkaun Úniku atu promove prosesu desentralizasaun no prestasaun servisu nivel lokál.  

(more…)

Kontinua Le'e

Manatuto

Traballadór Sira Tenke Halo Servisu ho Responsabilidade no Domin

Published

on

Hatutan.com, (01 Maiu 2024), NatarboraPadre Pároku Parókia Maria Imaculada Conceição, Natarbora,  Pe. Eusebios Puru Duli, hateten traballadór sira tenke halo servisu ho responsabilidade no domin hodi serbí ema seluk.

(more…)

Kontinua Le'e

Manatuto

Eleisaun Órgaun Suku 2024, António “Maroan” Soares Manán Maiória iha Suku Laicore

Published

on

Hatutan.com, (28 Abríl 2024), Manatuto-Ministériu bá Administrasaun Estatál (MAE) liuhosi Sekretariadu Tékniku bá Administrasaun Eleitoral (STAE),  Sábadu (27/04/2024), organiza no realiza eleisaun  órgaun suku 2024 bá suku foun hamutuk 10 iha territóriu nasional.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending