Connect with us

Ekonomia

๐—ง๐—ฎ๐˜…๐—ฎ ๐—ž๐—ฟ๐—ฒx๐—ถ๐—บ๐—ฒ๐—ป๐˜๐˜‚ ๐—ฃ๐—œ๐—• ๐—ง๐—ถ๐—บ๐—ผ๐—ฟ-๐—Ÿ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฒ ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿญ S๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐Ÿญ,๐Ÿฑ% ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ก๐—ฒ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐Ÿด,๐Ÿฒ

Published

on

Hatutan.com, (28 Marsu 2022), Diliโ€“M๐—ฎ๐˜€๐—ธ๐—ฒ ๐—ถ๐—ต๐—ฎ ๐˜๐—ถ๐—ป๐—ฎ๐—ป ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿญ ๐—ง๐—ถ๐—บ๐—ผ๐—ฟ-๐—Ÿ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฒ ๐—ฎ๐—ฝ๐—น๐—ถ๐—ธ๐—ฎ ๐—ฟ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฟ๐—ถ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ผ๐—ถ๐—ผ๐—ถ๐—ป (๐—˜๐˜€๐˜๐—ฎ๐—ฑ๐˜‚ ๐—˜๐—บ๐—ฒ๐—ฟ๐—ท๐—ฒฬ๐—ป๐˜€๐—ถ๐—ฎ, ๐—ฆ๐—ฒ๐—ฟ๐—ธ๐—ฎ ๐—ฆ๐—ฎ๐—ป๐—ถ๐˜๐—ฎฬ๐—ฟ๐—ถ๐—ฎ ๐—ป๐—ผ ๐—ž๐—ผ๐—ป๐—ณ๐—ถ๐—ป๐—ฎ๐—บ๐—ฒ๐—ป๐˜๐˜‚ ๐—ข๐—ฏ๐—ฟ๐—ถ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ผฬ๐—ฟ๐—ถ๐˜‚) ๐—ป๐—ฒโ€™๐—ฒ๐—ฏ๐—ฒฬ ๐—น๐—ถ๐—บ๐—ถ๐˜๐—ฎ ๐˜€๐—ถ๐—ฟ๐—ธ๐˜‚๐—น๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฒ๐—บ๐—ฎ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฎ๐˜€๐—ฎฬ๐—ป ๐˜€๐—ถ๐—ฟ๐—ฎ, ๐—ธ๐—ฎ๐˜‚๐˜‡๐—ฎ ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ฝ๐—ฎ๐—ป๐—ฑ๐—ฒ๐—บ๐—ถ๐—ฎ ๐—–๐—ผ๐˜ƒ๐—ถ๐—ฑ-๐Ÿญ๐Ÿต ๐—ป๐—ผ ๐—œ๐—ป๐˜‚๐—ป๐—ฑ๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป, maibรฉ taxa kreximentu Produtu Internu Brutu (PIB) Timor-Leste 2021 (versaun preliminรกr) ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ (+๐Ÿญ,๐Ÿฑ%) ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ก๐—ฒ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ (-๐Ÿด,๐Ÿฒ%) ๐—ถ๐—ต๐—ฎ ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿฌ.

Ministru Finansa, Rui Gomes, hasoru malu ho Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, Segunda (28/03/202). Foto/Media MF

Ministru Finansa, Rui Gomes, Segunda (28/03/202), informa ba Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, katak ย ย dadus husi Diresaun Jerรกl Estatรญstika, Ministรฉriu Finansas, taxa kreximentu PIB saโ€™e tanbรก kontribui husi konsumu finรกl setรณr privadu no pรบbliku neโ€™ebรฉ iha aumentu moderadu iha tinan 2021.

Tuir informasaun neโ€™ebรฉ Hatutan.com sita husi konta Facebook ย ofisial Ministru Finansas, VIII Governu Konstitusional, Rui Augusto Gomes, katak PIB 2021 (versaun finรกl) sei pรบblika iha fulan-Setembru 2022. Versaun finรกl neโ€™e mak sei ezatu ka loos liu tanba sei inklui dadus sira hotu, liuliu husi Produsaun nian (Peskiza Atividade Emprezariรกl). Ida-neโ€™e signifika katak taxa kreximentu PIB tinan 2021 (versaun finรกl) bele iha diferensa husi versaun preliminรกr neโ€™e.

PIB 2021 versaun preliminรกr neโ€™e, bazeia ba informasaun ikus neโ€™ebรฉ disponivel kona-ba indikadรณr petrolรญferu no laโ€™รณs-petrolรญferu hodi fornese informasaun atuรกl kona-ba Timor-Leste ninia kreximentu ekonรณmiku. Ba versaun preliminรกr, indikadรณr ida neโ€™ebรฉ diโ€™ak liu ba PIB petrolรญferu mai husi parte Produsaun no parte Despeza ba indikadรณr PIB laโ€™รณs-petrolรญferu.

๐—ง๐˜‚๐—ถ๐—ฟ-๐—บ๐—ฎ๐—ถ ๐—ป๐—ฒโ€™๐—ฒ ๐˜๐—ฒ๐—ป๐—ฑ๐—ฒฬ๐—ป๐˜€๐—ถ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐—ฏ๐—ฎ๐—น๐˜‚๐—ป ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ธ๐—ผ๐—บ๐—ฝ๐—ผ๐—ป๐—ฒ๐—ป๐˜๐—ฒ ๐—ฃ๐—œ๐—•:

Advertisement

๐—ž๐—ผ๐—ป๐˜€๐˜‚๐—บ๐˜‚ ๐—ฝ๐˜‚ฬ๐—ฏ๐—น๐—ถ๐—ธ๐˜‚ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฒ,๐Ÿฎ%, hetan kontribuisaun husi aumentu empregu no konsumu bens no servisu, tanba iha aumentu despeza ba fornesimentu materiรกl operasionรกl no servisu profisionรกl relasiona ho Covid-19.

๐—ž๐—ผ๐—ป๐˜€๐˜‚๐—บ๐˜‚ ๐—ฝ๐—ฟ๐—ถ๐˜ƒ๐—ฎ๐—ฑ๐˜‚ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฎ,๐Ÿฐ%, kreximentu ida-neโ€™e mantein em-termu per kapita. Bazeia ba apoiu sรณlidu husi Governu ba Uma-kain, liuhusi transferรฉnsia sasรกn no subsรญdiu no reativa atividade ekonรณmiku Uma-kain nian.

๐—˜๐˜€๐—ฝ๐—ผ๐—ฟ๐˜๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฒ๐—ป๐˜€ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฒ๐—ฟ๐˜ƒ๐—ถ๐˜€๐˜‚๐˜€ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฎ๐Ÿฒ%, kontribui husi esportasaun kafรฉ neโ€™ebรฉ mak saโ€™e tanba volume produsaun kafรฉ neโ€™ebรฉ saโ€™e no stoke kafรฉ neโ€™ebรฉ akumuladu iha tinan 2020.

๐—œ๐—บ๐—ฝ๐—ผ๐—ฟ๐˜๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฒ๐—ป๐˜€ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฒ๐—ฟ๐˜ƒ๐—ถ๐˜€๐˜‚๐˜€ ๐˜๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿญ๐Ÿฌ,๐Ÿฑ%. Importasaun servisu deโ€™it mak tun ba -40,7%. Enkuantu, aumentu iha sasรกn konsumu neโ€™ebรฉ importa husi rai-liโ€™ur saโ€™e ba 13% neโ€™ebรฉ konsistente ho konsumu privadu neโ€™ebรฉ saโ€™e no mรณs ho expansaun fronteira internasionรกl ba nasaun prinsipรกl neโ€™ebรฉ sai nudรกr parseiru komรฉrsiu ba Timor-Leste.

Jornalista: Vito Salvadรณr

Advertisement

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Salรกriu Dรฉcimo Terceiro 2025

Published

on

By

Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Dรญliโ€”ย  Ministra Finansas, Santina Josรฉ Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasaiย  kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerรกl Estadu (OGE, sigla portugรฉs) tinan fiskรกl 2026 hodiย  halo pagamentu ba salรกriu decimo terceiro 2025 nian.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

MCAE Dรบvida ho Dadus Produsaun Hare-Kulit Husi CLN

Published

on

By

Hatutan.com,ย  (29 Dezembru 2025), Dรญliโ€“Ministรฉriu Koordenadรณr Asuntu Ekonรณmia (MCAE- sigla portugรฉs) dรบvida ho dadus produsaun hare-kulit ihaย  Sentru Nasionรกl Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indรบstria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL

Published

on

By

Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Dรญliโ€” Banku Sentrรกl Timor-Leste (BCTL-sigla portugรฉs) no Banco Nacional Ultramariรฑo (BNU)ย ย  halo kooperasaun liuhusi atividade Fรณrum CEO hodi hametin industria finanseira noย  impulsiona dijitalizasaun ekonรณmia iha Timor-Leste.

(more…)

Continue Reading
Advertisement

Trending