Connect with us
Pakote Ahi

Justisa & Krime

Kazu Karreta “Sukata” ho Importa Ai-moruk Husi Farmásia Moris Foun Submete Ona Bá MP

Published

on

Hatutan.com, (17 Juñu 2022), Díli-Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liuhosi unidade Servisu Investigasaun Kriminál Nasionál (SIKN), konklui ona investigasaun bá kazu importa karreta “sukata” iha Portu Díli, ho importasaun  ai-moruk husi Farmásia Moris Foun   bá armazén  Servisu Autónomu Medikamentu no Ekipamentu Saúde (SAMES).

Lee Mós : Governu Buka Hela Solusaun Bá Karreta “Sukata” 131 Husi Austrália

Portavós Komandu Jerál PNTL, Superintendente Xefe Armando Monteiro. Foto/Dok.Hatutan.com

Rezultadu husi investigasaun bá kazu rua ne’e, parte PNTL submete hotu ona bá Ministériu Públiku (MP) nu’udár na’in bá asaun penal atu hala’o nia knar ho kompeténsia sira.     

“Kazu Portu Dili, iha kazu rua. Kazu ai-moruk, tantu mós kazu karreta “sukata” nian. Kazu rua ne’e, PNTL finaliza ona investigasaun no aprezenta ona bá Ministériu Públiku,” portavós Komandu Jerál PNTL, Superintendente Xefe Armando Monteiro, informa bá jornalista sira, liuhosi konferénsia imprensa, iha Kuartél Jerál PNTL, Díli, Sesta (17/06/2022).

Advertisement

Kazu kona-bá importasaun karreta “sukata” iha kuarta, (08/06/2022), halo medida “apreensaun” hodi dada fita polísia nian ka Police Line bá karreta “sukata” 131 ne’ebé importa husi Austrália no estasiona hela iha arredores Portu Díli.

Iha dekretu lei númeru 30/2022, loron 20, fulan-Juñu, hateten katak, karreta ne’ebé importadu ninia kondisaun tenke seguru bá ema nia vida. Maibé, realidade hatudu katak, karreta 131 importa hosi Austrália mesak “sukata” no la seguru bá ema nia vida.

Haktuir ba baze legál ida-ne’e maka, PNTL liuhosi unidade SIKN, hola medida polisiál, liuhosi halo apreensaun, hodi dada fita polísia no submete bá prosesu investigasaun kriminál, tuir lei ne’ebé vigora iha Timor-Leste.

Kona-bá kazu importasaun ai-moruk husi Farmásia ka Klinika Moris Foun, iha Segunda (13/06/2022), SIKN deteta kompañia importadór ne’ebé durante importa ai-moruk mai SAMES la tuir kontratu ka akordu ne’ebé halo ho Governu, liuhosi Ministériu Saúde.

Tuir kontratu ne’ebé kompañia ne’e halo ho Ministériu Saúde katak, item ai-moruk ne’ebé atu hatama mai armazén SAMES, iha item ai-moruk hamutuk lima (5).

Advertisement

Ai-moruk sira ho item hamutuk 5 ne’ebé mak atu hatama ne’e mak hanesan, Amoxicillin and Clavulanate Potasium ho doze 625 mg, Azithromicin doze 500 mg, Mefenamic Acid & Dicyclomic Hydrochloride iha doze 250 mg, 10 mg, Paracetamol iha doze 125 mg/5ml, Aluminium Hidroxide, no ho Magnesium Hidroxide, Shimeticone Aktif, doze 200 mg + 200 mg + 25 mg/5ml.

Infelismente, ai-moruk sira ne’ebé kompañia importadór ne’e hatama mai SAMES, inklui mós ai-moruk sira seluk tán, ne’ebé mak ho kuantidade item hamutuk 12 mak hanesan, Metronidazole 500 MG Tablet (Metrozar 500), Griseofulvine 500 MG Tablet, Hyosine Butilbromide 10 MG Tablet, Finasteride 5 MG Tablet (Finacent), Amoxicluv 625 MG Tablet (Clamoxar 625), Abroxol 625 Sirup (Ambroxar), IV Cannula 16 G, IV Cannula 18 G, IV Cannula 20 G, IV Cannula 22 G, IV Cannula 24 G, Umbelical Clamp.

Lee Mós : SIKN Deteta Kompañia Importadór Ai-moruk Mai SAMES La Tuir Kontratu

Bazeia bá faktu sira ne’e hotu maka, Komandu PNTL, liuhosi SIKN tun direta bá iha SAMES hodi hala’o identifika no halo investigasaun mós kriminál, atu bele foti medida sira polisiál nian tuir lei ne’ebé mak vigora iha TL.  

Tuir informasaun seluk ne’ebé Hatutan.com rekolla iha terrenu katak, ai-moruk sira ne’e transporta hamutuk ho SAMES nian, tanba na’in ba kompañia ne’e, iha mós nia klínika privada rasik iha Díli.

Advertisement

Ofisiál ba Clearance iha Diresaun Nasionál Farmásia no Medikamentu iha Ministériu Saúde, Octávio Fernandes, hateten, ai-moruk sira ne’e, kompañia sosa iha India mak hatama mai TL.

“Sira atu prosesu clearance ba sira nian ai-moruk sira ne’ebé mak sira hatama hosi India mai. Maibé, to’o iha ne’e, ita haree didi’ak, item lima ne’ebé mak ministériu saúde, liuhosi diresaun nasionál SAMES halo clearance ne’e, ami nota katak, sasán ne’e nia fizikamente iha SAMES laiha. Tanba ne’e maka, ami mai ne’e verifika didi’ak, para oras ida ami sei halo relatóriu ba ami nia superiór sira,” Octávio Fernandes hateten.

Hatán kona-bá, iha informasaun katak, ema ka kompañia ne’ebé hatama ai-moruk sira ne’e, falsifika dokumentu, Octávio Fernandes dehan, sira sei halo verifikasaun ba dokumentu sira orijinál ne’e ka lae.

Tuir kontratu ne’ebé MS kontrata ho kompañia katak, kompañia bele hatama de’it ai-moruk sira ho item hamutuk 5. Maibé, tipu ai-moruk sira ne’e, ekipa sei halo identifikasaun, katak kompañia sosa duni ka lae.

“Sé kuandu laiha, automatikamente, sira falsifika hotu dokumentus sira ne’ebé mak sira haruka ba ministériu saúde. Ai-moruk sira ne’ebé mak sira hatama liu mai ne’e, la tuir hotu ida ne’ebé mak ami aprova, ami autoriza,” Octavio Fernandes afirma.

Advertisement

Kona-bá asuntu krime nian ba kazu ne’e, MS entrega de’it ba Servisu Investigasaun Kriminál Nasionál mak haree no responsabiliza ba lala’ok sira krime nian.

“Ita finaliza tiha ona nia prosesu, ita hein delegasaun tuir kompeténsia ministériu públiku. Sé enkuantu fila-fali mai, PNTL ou ba fali instituisaun seluk, para ita kompleta malu, hodi prodús regra oinsá atu bele aprezenta ba ministériu públiku,” komandante Armando Monteiro hateten.

Lee Mós : Presiza Lei Espesífiku Atu Regulariza Importasaun Karreta “Sukata”

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

FONGTIL Preokupa Autoridade Sira Nonook ho Kazu Ró Tranship II no Expo Dubai

Published

on

Hatutan.com, (22 Abríl 2024), Díli– Forum ONG Timor-Leste (FONGTIL) preokupa ho prosesu transparénsia hosi Ministériu Públiku (MP) kona-bá kazu Ró Tranship II ho Expo Dubai ne’ebé FONGTIL submete to’o agora la iha follow-up no MP nonook tiha de’it.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Eviksaun, PDHJ Konsidera Aprosimasaun SEATOU Sees Hosi Prinsípiu Direitus Umanus

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli—Provedoria Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), lamenta no konsidera aprosimasaun ne’ebé Governu halo liu hosi Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias  hasoru komunidade iha Díli, sees hosi prinsípiu direitus umanus ninian.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Prizioneiru Na’in-Lima Okupa Kuartu Ida, HAK Husu Governu Estabelese-tán Prizaun Foun

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Asosiasaun HAK sujere atu Governu estabelese tán prizaun foun tanba liu hosi monitorisazaun ne’ebé mak sira halo iha prizaun Díli, Gleno no Suai hatudu katak kondisaun infra-estrutura barak mak aat no la sufisiénte bá dadur sira ne’ebé ema na’in-lima okupa lisku kuartu ida ho medida ne’ebé kiik.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending