Hatutan.com, (16 Outubru 2024), Balibo-Conselho de Imprénsa (CI) Timor-Leste to’o oras ne’e kontinua foti kestaun ka preokupa kona-bá bém-estár) jornalista timoroan sira nian tanba remunerasaun kada fulan ne’ebé Jornalista sira simu hosi instituisaun média sira, la ajuda sira atu hala’o servisu sira ho profisionál no independente.
Lee Mós: Jornalista Tenke iha Kapasidade Morál Hodi Satan Intervensaun sira hosi Poder Polítiku no Ekonómiku

Jornalista sira halo sira-nia atividade. Foto/dok CI
Preokupasaun ne’e hato’o hosi Membru CI, Konselleiru Benevídes Correia Barros, durante nia intervensaun hanesna oradór iha Fórum Editórial Nasionál ne’ebé Conselho de Imprénsa organiza hodi selebra loron nasionál Liberdade Imprénsa ba da-ruak ho tema “Atmosfera Liberdade Imprénsa Iha Nasaun Demokrátiku”, no Komemorasaun Trajédia BALIBO FIVE dala-49 (16 Outubru 1975 to’o 2024) iha Postu Administrativu Balibo, Munisípiu Bobonaro.
Konselleiru Benevídes toka liu kestaun kona-bá kauza própria ne’ebé jornalista sira enfrenta. Primeiru, obstákulu ka kauza ne’ebé jornalista sira enfrenta iha realidade sósiu-polítiku. Atu tranzmite informasaun ho Independente ne’e, bele, no mós susa tanba, primeiru, jornalista sira dependente bá remunerasaun hosi instituisaun média ne’ebé sira servisu bá, ka sira asosia aan bá. Remunerasaun ne’e, nia observa katak, afeta bá jornalista sira atu tranzmite informasaun ne’ebé loos bá públiku. Tanba obstákulu real ne’ebé sira tenke enfrenta iha sira nia vida moris loroloron no moris família.
“Remunerasaun ida ne’ebé ki’ik, entre $115 ka $120, la apropriadu,” Konselleiru Benevídes Correia Barros, kestiona durante intervensaun hodi fó ezemplu, jornalista Portugés sira iha Portugal, kada fulan sira simu remunerasaun ne’e ho montante Euro 750. Maibé, saida mak sira komunika bá nia, sira dehan, ida ne’e ki’ik liu kompara ho remunerasaun bá jornalista sira ne’ebé iha Uniaun Europeia sira seluk, hanesan Fransa, Itália, Alemaña, España, Dinamarka, Suisa, sira maioria saláriu ka remunerasaun bá jornalista sira ne’e $1,200 to’o $1,700 kada fulan.
“Ha’u hatete bá sira, ida-ne’e boot liu, kuandu kompara ho realidade saláriu ka remunerasaun bá maluk jornalista sira iha Timor,” Benevídes haktuir.
Iha parte ida, ema hakarak dehan, jornalista sira tenke hato’o informasaun ne’ebé verdadeiru, fonte ne’ebé kredivel, ezatidaun, akurásia informasaun ne’e bá públiku, mais, iha parte seluk, tenke konsidera katak, sira presiza moris, sira forma iha família mós presiza moris.
Jurista Timoroan ne’e mós esplika, remunerasaun $80.00 ne’e mós la’ós desizaun bazeia bá instrumentu legál. Ne’e konsellu ministru de’it mak halo reuniaun, depois kontempladu iha rezolusaun ne’ebé Sekretária Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE) adpta. Mais, nia la konsagradu ka la define no regula iha lejizlasaun própriu, kona-bá remunerasaun.

Membru CI, Benevides Correia Barros. Foto/CI
“Iha lingua Indonézia dehan, upah minimum regional (UMR). Ne’e problema ida. Ita ezije maluk jornalista sira tenke independente, maibé, kauza, obstákulu mak ida ne’e, sira-nia saláriu ki’ik,” tenik nia.
Seluk fali, konselleiru Benevídes toka kona-bá Profisaun. Kompromisu, dedikasaun no konsistente. Jornalista sira balu la’ós hothotu, persentajen ne’e parese ki’ik, sira iha kompromisu atu dedika aan bá mundu jornalizmu, maibé, konsistente hanesan profisaun, ne’e la-fásil.
Tuir nia, uainhira ko’alia kona-bá profisaun ne’e, ninia durasaun ne’e, mínimu liu dékada ida (tinan 10) para intende loloos, saida maka profisaun naran jornalista, profisaun hanesan advogadu, profisaun hanesan médiku. Tanba tinan-lima de’it ne’e bá nia la sufisiente.
“Ha’u fó ezemplu konkreta iha ha’u. tinan 17 to’o agora, ha’u halo prátika nafatin hanesan advogadu, mais, ha’u nia siénsia, ha’u nia koñesimentu profisaun ne’e seidauk kle’an. Presiza mínimu liu um dékada,” tenik nia.
Ida seluk fali, buat ne’ebé sai obstákulu bá instituisaun média sira maka Indústria média iha Timor, ki’ik. Konselleiru Benevídes laiha observasaun, peskiza, para atu rekolla dadus estatístika hatete katak, persentajen hira, maibé, ninia observasaun hosi kedas períodu Restaurasaun Independénsia RDTL iha 20 Maiu 2002 to’o ohin loron, indústria média iha Timor, ki’ik-oan.
“Tanba nia ki’ik-oan, ninia rendimentu ne’e ki’ik, la fasilita atu fó remunerasaun ka saláriu ne’ebé adekuadu ka aas uitoan. Pelu-menus iha biban médiu, bá maluk jornalista sira,” nia dehan.
Alende ne’e, fasilidade bá jornalista sira, ne’e mós koloka ein-kestaun, ein-kauza. Tanba, sé ita hakarak jornalista sira dezloka bá foti informasaun, verdadeiru iha área remota, média na’in ka proprietáriu bá média, tenke iha fasilidade sufisiente atu fasilita sira halo kobertura. Ida ne’e ita nia problema.
Hatutan.com Bele Sai Ezemplu

Jornalista sira halo kobertura iha terrenu. Foto/dok.CI
Liga bá asuntu remunerasaun nian bá Jornalista sira iha Timor, konselleiru CI Benevides Correia Barros haree katak, instituisaun média ida ne’ebé bele sai ezemplu bá média sira seluk maka Hatutan.com, tanba fó remunerasaun bá nia jornalista liu $150 kada fulan, inklui iha fasilidade natoon hanesan iha transporte rasik.
“Parese, ha’u foti ezemplu de’it, parese sé iha ne’e mak iha konfisoins mínimu bá ida ne’e, parese, ezemplu, Hatutan.com mak iha kondisaun mínimu, iha kontestun saláriu, parese Hatutan.com saláriu $150 bá leten. Ne’e úniku kondisaun ne’ebé instituisaun média Timor kria, ka fasilita bá jornalista sira. Tanba ne’e, iha parte ida, ita ezije independénsia, iha parte seluk mós difisil atu hetan independénsia,” konselleiru Benevídes subliña.
Kazu konkreta balu ne’ebé mak akontese iha Timor, la’ós jornalista hothotu, no nia laiha peskiza, maibé, maluk jornalista sira balu, halo kna’ar ka ezerse funsaun hanesan jornalista iha tinan-tolu, tinan-lima, atu podér polítiku sira koñese sira, entidade privadu sira koñese sira, entidade públiku sira koñese sira, depois uza ida ne’e hanesan pasu ida para atu sai media officer iha ministériu sira.
“Tanba saída?, nafatin, tanba remunerasaun ne’e di’ak liu mak ida ne’ebá (ministériu sira). Garante sustentabilidade moris maluk jornalista sira-nian, kada pesoa, no mós bá família. Ne’e realidade,” hateten Benevídes Barros.
Kona-bá dala-barak ema ezíje jornalista sira-nian profisionalizmu, maibé sé liga bém-estár ne’ebé ‘la sufisiente’, situasaun ne’e kesi hela jornalista sira-nian ain atu hakat bá oin.

Orador sira koalia iha atividade Forum Editoriál ba komemora loron nasional liberdade imprensa iha Balibo, 15 Outubru 2029. Foto/Rogério Pereira Cárceres
Hatán bá ida ne’e, Akademista Armindo Moniz Amaral, konsidera kestaun remunerasaun ka salariál nian, ne’e parte ki’ik ida, hosi servisu independente. Maibé, ema tenke haree bá oin, oinsá mak futuru média bele independente ka lae.
Hosi istória sira mundu rai-klaran, hatudu buat ida bá Timor, oinsá Chongsky Non- Chongsky ko’alia kona-bá propaganda media. Governu ikus mai, harii tiha média ofisial, no hanesan indústria humas sira, hodi prodús informasaun alternativa, no organiza parte balu, hodi haloos informasaun alternativa, kontra media sira ne’ebé hasai lia-loos ho karater investigativu. Ida ne’e perigu liu, duké, ohin.
“Saláriu ita bele luta, hafoin iha saláriu boot, bele ka lae, ema ikus mai independente. Susar! Entaun, independénsia média ohin loron, susar la-halimar atu ko’alia situasaun ida ohin loron,” dehan Armindo.
Tuir Armindo Amaral, saláriu ne’e parte ida. Maibé, iha parte balu ne’ebé boot liu maka, ida, média, ita tenke identifika, média plat merah, ida, média plat agak merah, ida fali memang media plat merah.
“Maibé, dala-barak tebes, sé nia independénsia, nia atu halo saida? Ida-ne’e problema. Sé nia independénsia, ikus mai hanya memberitakan ala kadar, ne’e, soal. Ita presiza produtu ida kualidade. Independente uza bá saida, uza bá membongkar kebobrokan liu-liu husu responsabilidade hosi ema sira ne’ebé ukun, atu demokrasia ne’e bele la’o. Sé lae, manipulasaun bá informasaun sei akontese nafatin,” Armindo Moniz Amaral tenik.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres