Hatutan.com, (07 Abríl 2026), Díli– Komisaun Anti Korrupsaun (sigla portugés) rejista ona kazu projetu konstrusaun no normalizasaun ba Mota Casnafar ka “New Box Culvert Construction and Normalization of Casnafar River” ne’ebé ho karater emerjénsia no nia kustu US$631,805,56.
Lee Mós: Projetu Emerjénsia Normaliza no Konstrusaun iha Mota Casnafar ho Kustu US$631,805,56 Atraza

Kuadru avizu. Foto/Marcelino Tomae
Komisáriu Adjuntu CAC bá asuntu Investigasaun Kriminál, Alvaro Maria Freitas, hateten CAC fó prioridade bá projetu sira ne’ebé hasoru suspensaun no hetan atensaun husi mídia no komunidade.
“Purtantu kona-bá projetu emerjénsia normaliza no konstrusaun iha Mota Casnafar ho kustu US$631,805,56 ne’ebé atraza, ne’ebé maka Hatutan.com, parte CAC rejista hela informasaun sira ne’ebé tama mai CAC, no ita sei orienta hodi halo averiguasaun,” Komisáriu Adjuntu CAC, Alvaro Maria Freitas hateten, Tersa (07/04/2026).
Nia espliká, projetu sira ne’ebé relasiona ho indikasaun problema sei tama iha lista prioridade CAC njan hodi halo verifikasaun no akompañamentu.
Nia subliña, iha kazu projetu emerjénsia normaliza no konstrusaun iha Mota Casnafar ho kustu hamutuk US$631,805.56, ne’ebé sei atraza CAC sei rejista hotu informasaun sira ne’ebé simu no sei orienta hodi hala’o averiguasaun.
“Konserteza ita sei halo averiguasaun, ita la husik informasaun sira ne’e monu leet de’it,” Alvaro Maria Freitas, hateten hodi reafirma kompromisu CAC nian atu trata kazu sira ne’ebé tama mai ho seriedade.
Nia haktuir informasaun ne’ebé mai husi mídia no komunidade sei sai hanesan baze importante bá CAC hodi kontinua halo investigasaun profundu no independente, atu asegura transparénsia no responsabilidade iha jestaun projetu públiku sira.
Komisaun Anti-Korupsaun kontinua kompromete atu monitoriza no investiga kazu sira ne’ebé iha indikasaun irregularidade, liuliu iha setór konstrusaun no projetu infraestrutura ne’ebé uza orsamentu estadu, hanesan mós Projetu konstrusaun no normalizasaun ba Mota Casnafar ka “New Box Culvert Construction and Normalization of Casnafar River” ne’ebé ho karater emerjénsia no nia kustu US$631,805,56.
Molok ne’e, Ministru Obrál Públiku (MOP), Samuel Marçal klarifika katak projetu emerjénsia “New Box Culvert Construction and Normalization of Casnafar River” ho kustu US$631,805,56, hanesan prioridade bá kompañia kontaktór Casnafar Unipesoál, Lda atu aprende.
Ministru Obras Públiku, Samuel Marçal, hatete bá Jornalista sira hafoin remata reuniaun Konsellu Ministru iha Edifísiu Ministru Finansas, Díli, Kuarta 04 Marsu 2026, katak, projetu emerjénsia iha teritóriu Timor laran tomak barak tebetebes, tanba Governu fó prioridade bá setór privadu sira hodi aprende.
“Ha’u mós rona empreza Casnafar Unipesoál Lda laiha ekipamentu pezadu, maibé dala ruma ita nia setór privadu sira balun iha ona kapasidade, balun seidauk iha kapasidade. Governu maka tenke pasénsia oinsá atu akompaña sira no eduka sira para tinan bá tinan ita prodúz ema no tanba ita hotu sei iha faze aprende, foin maka atu ita investe, buat sira ne’e hotu,” Ministru Samuel Marçal esklarese.
Projetu ne’e kontinua atraza fó risku bá komunidade sira ne’ebé hela besik iha área Casnafar, Ministru Samuel Marçal, defende ho argumentu katak iha teritóriu Timor laran tomak hetan fatin barak maka risku, maibé pasensia hakat neneik hodi rezolve.
Nia subliña tan, dadaun ne’e projetu emerjénsia barak, empreza balun iha kapasidade atu atinji hotu servisu sira ne’e, maibé balun seidauk iha kapasidade, tanba ne’e Governu liu-husi Ministériu Obrás Públiku kontinua akompaña hodi kapasita setór privadu sira ne’ebé foin eziste.
Kon-bá renovasaun kontratu ho empreza Casnafar Unipesoál, Lda bá fulan-neen tan, Ministru Samuel lakohi fó komentáriu.
Fó hanoin fali katak tuir fiskalizasaun membru Parlamentu Nasionál husi Bankada PLP nian, hatudu katak projetu ne’ebé nia na’in ka owner Ministériu Obras Públika (MOP) ne’e nia ezekusaun atraza tebes no tempu kontratu mós liu ona.
Projetu “New Box Culvert Construction and Normalization of Casnafar River” ne’ebé pertense ba Suku Dare, Postu Administrativu Verakruz, Munisípiu Díli ne’e tuir nia durasaun kontratu fulan-ualu (8), hahú husi loron 26 Maiu 2025 no finaliza iha 31 Janeiru 2026, ho objetivu halo infraestrutura segura no normaliza fluxu bee iha mota Casnafar.
Liu husi sesaun plenáriu Parlamentu Nasionál, Segunda 02 Marsu 2026, Deputada Ermenegilda da Costa Laurentina husi Bankada PLP aprezenta sira-nia fiskalizasaun ba projetu emerjénsia ne’e katak progresu fíziku projetu ne’e la hatudu evolusaun ne’ebé korresponde ho tempu no orsamentu ne’ebé alokadu.
Membru Parlamentu Nasionál ne’e mós kestiona no preokupa ho empreza Casnafar, Unipessoal, Lda, tanba viekulu sira ne’ebé utiliza transporta nesesidade baziku ba konstrusaun ne’e maioria utiliza karreta husi Timor Osidentál ho númeru matriku DH no traballadór husi Indonézia.
Husi sorin seluk, Diretór Ezekutivu Empreza Casnafar Unipesla Lda, Claudino Ricardo, bá Hatutan.com iha nia rezidénsia iha Kasnafar, Tersa 03 Marsu 2026, rekoñese projetu emerjénsia atraza, maibé garante katak tempu badak sei finaliza.
“Ha’u garantia projetu ne’e sei konklui ho kualidade, tanba ne’e la’ós boot, maibé projetu kiikuan. Mudansa klimatika ne’e, difisil tanba ita ke’e tiha, udan tau mota tun sobu fila fali,” Claudino Ricardo hateten.
Nia hateten, hanesan empreza lokál foin maka,hahú tenta atu atinje projetu ne’e, hanesan Minitru Obras Públiku ko’alia katak, tenke fó prioridade bá empreza lokál sira ne’e, sé soe ka abandona projetu emerjensia ne’e maka problema.
Nia argumenta katak dezastre naturál ne’e la’ós iha Kasnafar de’it, no fatin ida-ne’e akontese no la’ós foin akontese, ne’e bebeik ona, nune’e maka Governu tau prioridade atu hadia.
Nia informa katak projetu ne’e nia ezekusaun atinje daudaun ona 40% no projetu nia kontratu parte MOP halo ona estensaun ba tan fulan-neen (6).
“Projetu ne’e kontratu iha fulan-Maiu 2025, ha’u la subar buat ida, tanba projetu ne’e ha’u tuir konkursu públiku, no ha’u mós luta atu defende fatin ida-ne’e. Haree ba kontratu ne’ebé maka iha hatudu progresu servisu atraza tanba ami ne’e empreza lokál la’ós empreza nasionál, ami la’o tuir kbiit,” Claudino Ricardo hateten.
Kona-bá karreta sira utuliza xapa matrikula DH, Claudino Ricardo rekoñese duni tanba nia halo kooperasaun ho empreza husi Indonézia hodi aluga eskavatór ho de’it kustu kada fulan US$300, Baskulante sira aluga ho folin US$150.00 kada fulan.
Razaun karreta sira ne’e kontinua utiliza matrikula DH, Claudino Ricardo la hatene tanba empreza trata dokumentu aplikasaun ba lisensa rota nian liu-husi prosesu lisensa iha fornteira no hatan autorizazaun hodi karreta sira tama to’o iha Timor-Lerste.
“Karreta sira ne’e loos duni ha’u uza matriku DH, maibé tanba prosesu ida, ha’u hanesan kompaña lokál ha’u aluga, tanba folin barratu, entaun karreta sira utliza matriku DH ne’e iha prosesu mai, primeiru tama husi postu fronteira Batugade kompaña maka hatama mai liuhusi prosesu lisensa rota nian, maibé prosesu ne’e oinsá ne’e empreza karreta na’in husi Indonézia maka hatene no responavel,” Caludino Ricardo hateten.
Empreza Casnafar Unipesoal, Lda aluga ekipamentu pezadu husi Indonézia, hanesan eskvadór ida, fusso kahur simente ida ho númeiru Sapa matrikula DH 8829, Baskulante rua ho sapa matrikula DH 8494, EE ho DH 8003 EE
Jornalista: Marcelino Tomae