Connect with us
Pakote Ahi

Edukasaun

Lansamentu Programa “Eskola Iha Uma”, AJAR Husu Labele Halo Hanesan Projetu De’it

Published

on

Hatutan.com, (04 Agostu 2022), Díli—Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak ofisialmente lansa programa ida ho naran “eskola iha uma”, ne’ebé sei implementa hosi Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD).

Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak ofisialmente lansa programa ida ho naran “eskola iha uma”, ne’ebé sei implementa hosi Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), iha EBC 30 de Agosto Comoro, Dili, Kinta (04/08/2022). Foto/Média PM.

Taur Matan Ruak, ‘garante’ katak, ho programa ne’ebé nu’udár projetu pilótu ne’ebé mak organiza no responsábiliza hosi MEJD bele kontribui ba konkista labarik ki’ik oan sira nian iha futuru.

Governu iha responsábilidade atu kria kondisaun hotu-hotu, hodi kontribui ba labarik no estudante sira nia aprendizazen, ajuda sira hodi konkista sira ninia fatin, iha tempu oin mai.

Profesór sira iha responsábilidade boot, tau-matan ba labarik ki’ik-oan no estudante sira, hanorin didi’ak, inspira, jere eskola didi’ak, nune’e bele kria ambiente ida di’ak iha eskola, hodi estudante sira bele aprende.

Advertisement

“Ha’u espera, programa sira ne’ebé ohin ita lansa, iha momentu ruma tán iha oin, bele kontribui ba  profesór sira nia esforsu, kontribui ba alunu sira nia esforsu, hodi ajuda ita ninia oan sira, konkista ninia fatin, konkista nia espasu, konkista nia future,” Taur Matan Ruak, hateten durante diskursu lansamentu ofisiál ba programa “eskola iha uma”, iha EBC 30 de Agosto Comoro, Dili, Kinta (04/08/2022).

Xefe Governu husu ba inan-aman sira atu iha responsábilidade morál, tau-matan ba oan sira, haruka ba eskola, tau-matan ba servisu sira iha uma labele falta, servisu ne’ebé profesór sira fó, estudante sira tenke kumpri.

Ohin loron, tempu ba estudante sira nian, liu-liu jerasaun foun sira. Kada jerasaun, iha ninia responsábilidade hodi fó ninia kontribuisaun tuir kbiit ne’ebé iha.

Iha tinan 20 to’o 40 mai, jerasaun foun sira ohin loron nian sei halo transformasaun di’ak liután ba Timor-Leste nia futuru nabilan. Maibé, atu to’o iha ne’ebá, ema hotu tenke luta maka’as.

Ema ida-idak nia espetativa ba vida, aumenta tinan ba tinan. Ida ne’e signifika governu halo esforsu, hodi kria kondisaun, atu sidadaun sira bele hetan saúde di’ak, moris naruk, kombate moras aat sira.

Advertisement

Iha okaziaun ne’e, PM Taur lori naran Oitavu Governu nian, agradese ba parseiru dezenvolvimentu sira ne’ebé kontribui ba iha servisu todán no boot, hodi tau-matan ba timoroan feto no mane sira, atu bele hetan futuru ida di’ak.

Iha fatin hanesan, ministru MEJD Armindo Maia hateten, MEJD hala’o nia kna’ar tomak hodi responde ba dezafiu no nesedidade oioin ne’ebé setór edukasaun hasoru. Tanba ho vizaun no kompromísiu oitavu governu nian, katak ema nu’udár sentru ba dezenvolvimentu.

Iha tinan 2022, Parlamentu Nasionál aprova orsamentu retifikativu ne’ebé kobre programa lubun ida, hanesan eskola iha uma, bolsa ba méritu, internet ba eskola, no eskola ba raiz. Programa sira ne’e, nu’udár kompromísiu oitavu governu atu reforsa liután programa prioritáriu sira, kona-bá edukasaun no formasaun ne’ebé mak tutela iha MEJD nian.

Oitavu Governu liuhosi MEJD, prevee programa bolsa de mérito ba estudante báziku no sekundáriu ne’ebé sei fó bolsa ba estudante sira ne’ebé gradua ho notas di’ak liu no alunu sira ne’ebé hetan valór aas liu, iha avaliasaun pasajem do síklu.

Subsídiu ne’e, governu fó nu’udár instrumentu ida atu motiva no inspira estudante sira atu estuda maka’as liután hodi haforsa sira nia koñesimentu no abilidade iha siénsia no teknolójia no siénsia sira seluk, nune’e mós ita sei atribui prémiu no rekoñesimentu ba estudante no eskola sira ne’ebé mak kompete iha kompetisaun oioin iha nivel rejional no internasional, atu inspira no motiva ita nia estudante no eskola sira.

Advertisement

Programa eskola iha uma (home schooling), ne’ebé sei inisia ho modalidade ensinu familia, no servisu ensinu bibliotéka móvel.

Programa ne’e, sei hahú nia pilótu iha munisipiu Dili. Programa ne’e mai ho hanoin atu manorin sira sei vizita uma-ka’in, hodi halibur labarik sira ne’ebé hela besik malu, atu bele aprende letra, númeru, lee no hakerek, antes sira hakat ba ensinu báziku.

Iha mós programa seluk mak, eskola de Raiz, nu’udár eskola superior edukasaun nian, kona-bá formasaun ba profesór no profesóra sira ne’ebé sei koloka alunu nu’udár sentru ba prosesu ensinu aprendizajen nian tomak.

Programa ida ne’e, sei konsetra formasaun ba profesór sira iha nivel eskolaridade hotu, pre-eskolár to’o sekundáriu no sei apósta iha formasaun ba profesór sira, iha sékulu 21 nian, liuhosi reforsu ba Lingua Portugéza, ne’ebé nu’udár lingua ba instrusaun no atribuisaun sira iha siénsia no teknolójia nian.

Tanba ne’e sei hahú halo estudu de viabilidade ba programa ida ne’e, ne’ebé mós hetan ona aprovasaun iha Lei Grandas das Opções do Plano.

Advertisement

Progresu iha mundu ohin loron, kontinua la’o no la’o maka’as tebes no teknolójia sai nu’udár ezijénsia ida, iha vida sosiedade moderna ohin loron nian.

Nune’e, oitavu governu konsidera katak, fornesimentu internet ba eskola, importante no pertinente tebes, hodi tulun alunu no mestre sira, atu haforsa sira nia prosesu ensinu aprendizajen.

Liuhosi rede internet, mestre no alunu sira bele hariku tán sira nia koñesimentu iha matéria oioin, siénsia no teknolójia nian no liga ba koñesimentu ne’ebé globál. Alende ne’e, programa sira ne’e, kobre hosi orsamentu jerál estadu 2022.

Mekanizmu Implementasaun

Diretór Jerál MEJD, Antoninho Pires esplika, programma “eskola iha uma” ne’e, halo atu hatuur iha aldeia sira, iha sentru ida-idak hodi bele akomoda labarik sira ne’ebé ho idade sei ki’ik, hosi tinan 3 to’o 5 ba pre-eskolár no tinan 6 to’o 7 ba sira ne’ebé seidauk tama eskola.

Advertisement

“Razaun tanba ita haree katak labarik barak, inan-aman seidauk haruka ba eskola. Ne’e mak ita halo pilótu ida ne’e,” nia esplika.

Mekanizmu implementasaun ba programa ne’e, nia lala’ok hanesan mós ho prosesu ba ensinu aprendizajen nian, ba iha edukasaun pre-eskolár.

“Ida ne’e, ninia modelu, métodu hanesan, aplika métodu ida ne’ebé, eskola pre-eskolár ninian. Ba de’it eskola iha uma mak projetu pilótu, iha Dili. Sira seluk ne’e, projetu ne’ebé ita haree katak, pure-zemplu, internet, ne’e ita halo projetu pilótu iha munisipiu tolu, Baucau, Dili, no Bobonaro,” nia dehan.

Oras ne’e, MEJD rekruta ona profesór no profesóra sira hamutuk nain 222, hodi kobre ba aldeia hamutuk 222 iha Dili.

Tuir kontratu ne’ebé iha, oráriu implementasaun ba programa ne’e, loron ida sei hanorin durante oras-tolu iha kada aula.

Advertisement

Provizóriu, MEJD mós identifika ona sentru neen iha área Suku Madohi nian, maibé iha semana oin sei iha tán sentru hamutuk 20 resin no sei kobre to’o aldeia sira iha Dili laran.

“Ita boot sira hatene katak, Dili laran, iha aldeia 222. Purtantu, aldeia 222 ne’e, tenke kada aldeia ida, pelumenus, mínimu sentru ida,” subliña.

Programa “eskola iha uma” ne’e la diferente dook ho programa “eskola ba uma” ne’ebé mak antes ne’e implementa tiha ona.

Iha programa “eskola ba uma” governu oferese de’it materiál sira eskola nian, maibé iha programa “eskola iha uma”, hala’o asaun diretamente iha fatin ka iha sentru sira ne’ebé mak estabelese ona.

“Agora ida eskola ba uma ne’e, materiais, iha providénsia ba iha eskola sira ne’eb’e iha. Agora, ida ne’e lae, loke sentru iha aldeia sira,” Antóninho Pires esplika.

Advertisement

Realizasaun atividade “eskola iha uma” ne’e, sai nu’udár programa pilótu ida hosi Oitavu Governu, ne’ebé mak sei implementa uluk iha aldeia hamutuk 222, iha kapitál Munisipiu Dili, durante fulan-lima (5), hafoin bele nakloke tán ba munisipiu hotu iha territóriu nasionál.

AJAR Husu Labele Halo Hanesan Projetu De’it

Organizasaun sosiedade sivil, hosi Asia Justice And Rights (AJAR) husu ba governu atu hatudu seriedade iha implementasaun ba programa ne’e, no la’os halo hanesan projetu de’it atu gasta osan.

Maski Diretór AJAR, José Luis Oliveira konsidera programa ne’e di’ak, tanba saida de’it mak governu halo ho objetivu atu hadi’a no eleva kualidade edukasaun TL nian bele sai di’ak no bele aprende liuhosi meius oioin, liu-liu agora dadaun TL tama ona iha tempu sékulu 21, maibé tenke sériu iha implementasaun.

Sékulu ida ne’e, iha setór edukasaun nian, ezíje atu dezenvolve abilidade estudante sira atu utiliza meius komunikasaun sosiál ba hasa’e edukasaun.

Advertisement

“Saida mak governu halo, di’ak no saida mak ha’u espekta katak, halo buat ne’e ho seriedade no kontinuidade. Labele halo buat ne’e hanesan projetu de’it, depois ita la sériu implementa, ita la tenta atu rezolve problema defisiensias, no difikuldade estudante sira iha área rurál, atu asesu ba edukasaun, ne’e maka buat ne’e hanesan projetu de’it, só para gasta osan de’it. Nune’e, tenke sériu duni,” José Luis Oliveira fó-hanoin.

José Luis Oliveira esklarese katak, krítika sira ne’ebé nia hato’o, la’ós atu kontra governu ninia polítika, maibé nia rasik aseita katak, presija duni programa ida ne’e. Maibé tenke sériu.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Edukasaun

Eis-Profesór Kontratadu Kontinua husu PPN Solusiona Sira-Nia Problema

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli– Eis-profesór kontratadu sira hamutuk ho veteranu Cornelio Gama “L7”, Sesta (26/04/2024), halo audiénsia ho Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, hodi buka solusaun bá sira-nia problema.

(more…)

Kontinua Le'e

Edukasaun

Bankada FRETILIN Konsidera Governu Laiha Seriedade Rezolve Eis-Profesór Kontratadu Sira-Nia Problema

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli-Bankada Parlamentár FRETILIN, Kuarta (17/04/2024), levanta problema eis-profesór kontratadu sira-nian no kestiona mós seriedade Governu nian atu fó solusaun bá situasaun ensinu aprendizajen iha eskola sira iha territóriu Timor-Leste.

(more…)

Kontinua Le'e

Edukasaun

Hapara Profesór Kontratadu La Tetu ho Konsekuénsia bá Estudante Sira

Published

on

Hatutan.com, (26 Marsu 2024), Díli– Bankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál (PN) kontinua kestiona desizaun IX Governu Konstitusionál nian ne’ebé hapara profesór kontratadu sira iha territóriu  nasionál.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending