Hatutan.com, (25 Juñu 2025), Díli—Tribunál Rekursu Timor-Leste nian seidauk iha koñesimentu kona-bá prosesu kazu falsifikasaun dokumentu sidadania ne’ebé deskonfia envolve husi fujitivu Kalumban Mali ho nasionalidade Indonéziu.
Lee Mós: JSMP Husu Ministériu Públiku Investiga Kle’an Fujitivu Kalumban Mali

Prezidente Tribunál Rekursu, Afonso Carmona (klaran). Foto/Hatutan.com
Prova sira inkéritu no investigasaun ne’ebé Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla portugés) hetan husi kazu falsifikasaun dokumentu fujitivu Kalumban Mali hatudu katak nia iha dupla sidadania ka sidadania rua; ida, nia hanesan sidadania Indonéziu no ida seluk hanesan sidadania Timor-oan.
Diretór Nasionál PCIC, Vicente Fernandes e Brito, Kinta 27 fulan-Juñu tinan 2024, hateten prova sira ne’ebe PCIC hatene katak Kalumban Mali ne’e fez parte iha sidadania rua; ida mak sidadania Indonéziu no ida seluk mak sidadania Timoroan.
Vicente Fernandes e Brito infirma prosesu fujitivu Kalumban Mali nian ne’e iha hela Autoridade Judisiál, remete ona ba Tribunál tan ne’e PCIC seidauk simu delegasaun kompeténsia hodi halo investigasaun iha faze enquire, ida ne’e mak faktu sumáriu ne’ebé mak bele fó sai ba públiku.
Hosi sorin seluk, Prezidente Tribunál Rekursu, Afonso Carmona ne’ebé Hatutan.com, konfirma iha Edifísiu Tribunál Judisiál Primeiru Instánsia Díli (TJPID), Kuarta (25/06/2025), hateten .kona-bá prosesu bá fujitivu Kalumban Mali ne’e nia parte laiha konñesimentu.
“Ahh! fujitivu ne’e ha’u la hatene, i da-ne’e ha’u la hatene no ha’u laiha koñesimentu, ne’e ita boot bá husu polísia sira karik, tanba polísia mak iha terrenu,” Prezidente Tribuná Rekursu Afonso Carmona hateten.
“Tuir loos ita boot, husu pergunta seluk, husu bá kona-bá dezemvolvimentu nian, maibé ita boot (Jornlista) husu fali ida-ne’e, ha’u la hatene,” Afonso Carmona dehan tenik.
Hatutan.com hakat bá resintu Prokuradóriu Jerál Repúblika, haleu tuku 8:30 dadeer ne’e, hodi komfrima asuntu prosesu kazu fujitivu Kalumban Mali nian ne’ebé deskonfia envolve iha kazu falsifikasaun dokumentu hodi hetan nasionalidade Timor-oan ho naran Leonardo Benigno Tilman ba Prokuradór Jerál Repúblika, Nelson de Caravalho, maibé la konsege tanba informasaun ne’ebé iha katak PGR dadaun ne’e halo hela viajen hela bá Munisípiu Ermera.
Fó hanoin fila fali katak Kuarta (18/06/2025), iha Palásiu Governu, Hatutan.com konfirma ho Ministru Justisa, Sérgio da Costa Hornai, esklarese katak Ministériu Justisa simu ona pedidu husi Pokuradór Jerál Repúblika (PGR, sigla portugés) hodi buka intende didi’ak kona-bá lei kooperasaun penál internasionál.
“Bom! Desizaun ha’u simu ona hanoin katak desizaun Tribunál mai ona iha Prokuradór Jerál Repúblika haruka ona karta ida bá ha’u hanesan Minitru Jutisa atu haree took prosesu sira oinsá maka atu intende pedidu neʼebé maka mai husi orgaun sentrál hanesan Prokuradór Jerál Repúlika neʼebé haree kona-bá lei kooperasaun penál internasionál,” Ministru Justisa Sérgio da Costa Hornai hateten hafoin reniaun Konsellu Ministru sira-nian
Nia hatutan, Governu liu-husi Ministériu Jusitsa nu’udár parte ezekutór bá fujitivu Kalumban Mali alias Leonardo Benigno Tilman, haree dadauk hela situasaun balun, tanba ne’e Governante ne’e sidauk bele fó informasaun kle’an, liga bá fujitivu Kalumban Mali ne’ebé deskofia falsifika dokumentu hodi hetan nasionalidade Timor-oan ho naran Leonardo Benigno Tilman.
Kalumban Mali, orijen Lamaknen, Postu Atambua, Provínsia Kupang, Nusa Tenggara Timur (NTT) nu’udár fujitivu kazu korrupsaun bá projetu fornesimentu adubu (pupuk) iha Departamentu Agrikultura no Plantasaun Provínsia NTT-Indonézia halai husi desizaun Tribunál iha tinan 2016.
Fó hanoin fila fali katak Kalumban Mali, hetan sentensa husi Painél Juis Tribunál Krime Korrupsaun ka Pengadilan Tindak Pidana Korupsi (Tipikor) Kupang tinan-15 prizaun efetivu iha tinan 2016. Maibé, proses julgamentu bá kazu ne’e ho karater in-absénsia ho ajenda akuzasaun final, Kalumban Mali halai lakon to’o ohin loron.
Ho nune’e Kalumban Mali, sai hanesan fujitivu ka DPO (Daftar Pencarian Orang) Prokuradoria NTT ho Prokuradoria Jerál Repúblika Indonézia nian dezde kedas tinan 2026.
Kalumban Mali, envolve kazu fornesimentu adubu ka pupuk ho kuantidade tonelada 575 ho valor orsamentu millaun Rp 976. Kalumban Mali nu’udár Diretór CV Eka Cipta Persada ne’ebé hetan detensaun dezde loron 28 fulan-Fevereiru 2014. Molok ne’e, iha Jullu 2013, Kalumban Mali sia hanesan kandidatu membru lejislativu husi Partidu Amat Nasonal (PAN) bá DPRD-NTT.
Jornalista: Marcelino Tomae