Hatutan.com, (18 Abríl 2026), Díli– Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Díli (TJPID), Sábadu (18/04/2026), liuhosi julgamentu primeira interogatóriu aplika medida koasaun prizaun preventiva bá Arguidu na’in inisiál WYF, JT no WY ne’ebé deskonfia produs falsu US$100.00 ho total tokon US$4-resin.
Lee Mós: Kazu Osan Falsu Millaun US$4-resin, Presiza Investigasaun Kle’an

Polísia lori arguidu na’in-tolu husi Tribunál ba kumpre prizaun preventiva, Sábadu (18/04/2026). Foto/Juvinal Cabral dos Santos
Arguidu na’in-tolu ho nasionalidade Xina ne’e sia hanesan jerente importante iha kompañia Y&W, ho kompozisaun arguida WYF, nu’udar Diretora Ezekutiva, Arguidu JT nu’udar Manejer ho Arguidu WY, nu’udár xefe armajen.
Durante Julgamentu ne’e, arguidu na’in tolu la onestu bá prova sira ne’ebé Ministériu Públiku aprenzenta, tanba Tribunál intende katak evidénsia ne’ebé Ministériu Públiku aprezenta provadu duni.
Durante Julgamentu Advogadu sira husi arguidu na’in-tolu halo promosaun bá Tribunál atu aplika koasaun médida patrimonial, maibé tribunál intende arguidu sira ne’e mai husi rai-li’ur, Ministériu Públiku omologa bá tribunál hodi aplika prizaun preventiva.
Ministériu Públiku liuhusi Prokuradór Domingos Goveia Leite alega arguidu na’in tolu bá krime rua hanensan bá krime falsifikasaun ba dokumentu ka anotasaun téknika ne’ebé previstu iha artigu 303 Kódigu Penál Timor-Leste no krime kontrafasaun moeda previstu iha artigu 307 Kódigu Penál Timor-Leste.
Hafoin tribunál hatun despaisu hodi aplika prizaun preventiva bá arguidu na’in-tolu, Advogadu Privadu Pedro Camões ne’ebé fó asistensia legal ba arguido sira, informa bá Jornalista katak durante loron-30 nia laran sei halo rekursu, hodi kontra desizaun tribunál tanba konsidera desizaun ne’e la adekuadu bá sira nia Kliente na’in-tolu.
“Maibé komu tribunál aplika ona prizaun preventive, ohin Sabádu no aban Domingu, komu dokumentu mós ami seidauk simu sei halo rekursu iha loron ne’ebé ami simu durante loron 30 nia laran,” Pedro Camões hatete.
Nia afirma, tuir loloos Tribunál ne’e bele fó desizaun ne’e aplika de’it lei, labele foti médida ida tanba de’it razaun ema ne’e mai husi rai-li’ur tanba de’it razaun Xinés.
Nia fundamenta, justisa ne’ebé loloos liu maka ne’e, kuandu osan falsu ida ne’e sirkula ka lae infelizmente dokumentu hothotu polísia bá foti iha armajen tanba Polísia iha faze preventiva la sorkula iha merkadu.
Nia rekoñese osan falsu ne’e iha duni, baibain uza bá animasaun, no uzu bá atividade seluk, maibé la’ós bá merkadu nian. Tanba ne’e, desizaun tribunál aplika Prizaun Preventiva arguidu na’in-tolu ne’e la adekuadu, tanba prova hothotu iha Ministériu Públiku nia liman tanba ne’e hanensan advogadu bá arguidu na’in tolu la ta’uk atu halo rekursu.
Nia afirma katak, kuandu advogadu na’in tolu ne’e, simu ona Dokumentu hothotu, durante loron 30 nia laran sei halo rekursu hodi kontra desizaun tribunál ne’ebé aplika prizaun preventiva bá arguidu na’in-tolu.
Julgamentu bá Primeiru Interogatoriu ne’e prezide husi Juiza Ana Palu Fonseca, no arguidu na’in -tolu hetan asisténsia legál husi Advogadu Privadu na’in -tolu hanesan Pedro Camões, Otávio Cardoso ho João Dun.
Iha loron 15 Abríl 2026, Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liu husi Diresaun Servisu Investigasaun Kriminál (DSIK) ezekuta mandadu buska husi Ministériu Públiku (MP) ba armajen Y&W iha Bidau, Díli, no deskobre osan falsu ho montante tokon US$4 -resin .
Armajen Y&W ne’e lokaliza iha Aldeia Sagrada Família, Suku Bidau Santana, Postu Administrativu Cristo Rei, Munisípiu Díli. Iha prosesu buska no apreensaun ne’e DSIK detein suspeitu sira nu’udar sidadaun estrenjeiru na’in-haat.
Polísia halo tiha buska no apreensaun ne’e lori kedas evidénsia osan falsu no asegura sidadaun sidadaun estranjeiru na’in-haat nu’udar taballadór iha ba loja no armajen Y&W hodi ba halo indentifikasaun no submeter ba investigasaun iha edifísiu Diresaun Servisu Investigasaun Kriminál iha Kuartel Jerál PNTL.
Jornalista:Marcelino Tomae/Juvinal Cabral do Santos