Hatutan.com, (05 Maiu 2026), Díli –Komisáriu Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC-sigla portugés), Rui Pereira dos Santos, alega Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho, prátika abuzu Podér, tanba hatun despaixu hodi avoka hotu prosesu inkéritu sira iha CAC laiha fundamentasaun klaru.
Lee Mós: AJAR Hateten Tempu Ona PN Halo Inkéritu Bá MP ho CAC

Komisáriu Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC-sigla portugés), Rui Pereira dos Santos
Komisáriu Komisaun Anti-Korrupsaun Rui Pereira dos santo hato’o preokupasaun hodi responde Hatutan.com iha Díli, Tersa (05/05/2026), hodi hatutan katak nia buka ona meius legal liu-husi Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça (PDHJ) hodi husu halo fiskalizasaun abstrata ba despaixu husi Prokuradór Jerál Repúblika, Nelson de Carvalho, ne’ebé nia konsidera bele sai hanesan abuzu podér ida iha prosesu investigasaun kriminál bá kazu korrupsaun ne’ebé CAC investiga.
“Ha’u rasik ona buka meius liu-husi Providor Dereitu Humanu no Justisa (PDHJ), atu halo fiskalizasaun abstrata bá despaixu PGR Nelson de Carvalho nian, ami bele konsidera PGR abuzu Podér, prosesa liu-husi mekanizmu ne’ebé maka iha tanba PGR maka orgnanizadu sentrál, bá iha kazu investigasaun kriminál tanba ne’e tenke servisu hamutuk ho orgaun polísia kriminál sira ne’e,” nia afirma.
Komisáriu Rui Pereira, afirma iha sistema justisa, Ministériu Públiku liu-liu Prokuradór Jerál nu’udar órgaun sentrál iha investigasaun kriminál, maibé servisu ne’e tenke hala’o ho kooperasaun institusionál ho órgaun polísia kriminál sira, inklui Komissaun Anti-Korrupsaun.
Nia subliña, durante ne’e CAC kumpri hela orientasaun sira husi Ministériu Públiku no mantén komunikasaun di’ak ho prokuradór titulár sira. Maibé parte CAC seidauk komprende objetivu husi desizaun avoka prosesu sira ne’e.
Nia fundamenta, instituisaun sira labele lidera ho ego ka interese rasik. Rui hatutan, nia buka ona aprosimasaun institusionál ho PGR, maibé to’o agora seidauk iha diálogu direta entre parte rua, tanba PGR maka dezvia hela de’it husi Komisáriu CAC nia aprosimasaun.
“Kazu sira ne’ebé Ministériu Públiku delega mai CAC ne’e, maibé ha’u fokus de’it bá iha tinan 2026 nian, ne’e hamutuk Kazu Krime korrupsaun hamutuk 27, ida-ne’e ami kontempla ona iha ami nia relatóriu ne’ebé konklui ona iha fulan-Janeiru ho Fevereiru ne’e, molok avoka, maibé relatóriu ne’e ami haruka ona bá Parlamentu Nasionál, no Ministériu Públiku” nia dehan
Nia subliña, falta kazu hamutuk 23 ne’e maka despaisu husi Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho, avoka hotu
“Ha’u mós haruka ona Karta bá Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho no hato’o ona mós Parlamentu Nasionál , katak karta despaixu husi Prokuradór Jerál Repúblika laiha fundamentasaun bá komisaun Anti Korrupsaun,” nia dehan.
Tanba nia afirma, CAC kumpri hela prazu no orientasaun husi Ministériu Públiku, liu-liu Prokuradór titulár sira.
“Maibé problema nia huun ne’e saída di’ak ha’u maluk média sira bá husu to’ok Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho nia razaun saída tanba, nia maka hatene liu,” tenik Komisáriu Rui.
Nia esplika, se Prokuradór Jerál Repúblika foti hotu kazu sira ne’ebé iha CAC delega fali bá Polísia Sientífiku Ivestigasaun Kriminál (PCIC-sigla portugés) aban bainrua sei problema iha tribunál, tanba Advogadu ida-ne’ebé matenek nia sei husu tribunál atu anula tiha prosesu sira ne’e, tanba saída, tanba Institusaun ne’ebé iha kompetensia atu halo Investigasaun bá krime korrupsaun só CAC, la’ós PCIC ho PNTL
“Tanba ne’e ha’u hanoin Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho tenke esklarse bá públiku atu ema hatene, atu nune’e ema ne’ebé hotu-hotu ne’ebé akompaña hela kazu sira ne’e, labele dehan CAC hudu hela kazu ne’e iha CAC,” nia findamenta.
Nia afirma, Prokuradór Jerál Repúblika nia despaisu ne’e foti hotu kazu sira ne’ebé iha rai kiik mai to’o rai boot, dadauk ne’e iha hotu sira nia liman, ne’ebé prosesu bá kazu sira ne’e to’o ona iha ne’ebé, iha Ministériu Públiku nia liman.
“Maibé Komisáriu fó ona informasaun sira ne’e, bá ita nia na’in ulun ida-ne’ebé maka fó ka nomeia no fó Pose komisáriu Komisaun Anti Korrupsaun ami informa hotu ona, agora fila fali bá Ministériu Públiku liul-liu Prokuradór Jerál Repúblika Nelson de Carvalho tenke esklarse bá públiku, razaun saída maka avoka hotu kada fila fali prosesu inkéritu sira ne’e husi CAC.
Nia afirma, to’o agora CAC rasik la hatene objetivu husi PGR ninian, atu avoka hotu prosesu sira ne’e.
“Tanba ami lakohi Públiku kestiona katak CAC la halo buat ida, tanba servisu durante ne’e, ita kumpri hela Ministériu Públiku nia orientasaun sira ne’e, no ita iha Komunikasaun ne’ebé maka di’ak, ho Prokuradór titulár sira”
Tanba ne’e dala ita tan ita tenke tau sasán sira ne’e, tuir nia dalan, PGR la bele hatudu nia egoismu, Komisáriu CAC ho PGR la bele halo na’in ulun sira ulun moras, ha’u ho laran luak buka halo aprosimasaun ho PGR, maibé PGR ho nia ego nia lakohi ko’alia ho ha’u hanesan Komisáriu,” dehan nia.
Fó hanoin fali katak Tuir dokumentu ne’ebé Hatutan.com asesa katak iha loron 03 Fevereru 2026 Prokuradór-Jerál Repúblika, Nelson de Carvalho, hasai despaixu ida hodi oriente Prokuradór Repúblika hotu-hotu atu avoka fali prosesu inkéritu sira ne’ebé antes delega ona bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC).
Despaixu ho númeru 14/PGR/II/2026, Prokuradór Repúblika sira hetan orientasaun atu halo avokasaun prosesu sira iha prazu máximu loron lima (5), hodi garante katak prosesu investigasaun hotu fila-fali ba kontrolu Ministériu Públiku.
Iha despaixu ne’e mós hatete katak depois avokasaun, Prokuradór Repúblika Koordenadór sira tenke haruka kedas relatóriu ba Gabinete Prokuradór-Jerál Repúblika, hodi fó informasaun kona-ba prosesu sira ne’ebé avoka ona, inklui númeru rejistu NUC.
Medida ida ne’e bazeia ba dispozisaun Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Estatutu Ministériu Públiku, hodi reforsa Papél Ministériu Públiku iha prosesu investigasaun kriminál.
Despaixu ne’e mós distribui bá koordenadór unidade relevante sira no Prokuradór Repúblika hotu-hotu, atu asegura implementasaun efetiva husi medida ne’e.
Jornalista: Marcelino Tomae