Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

CCI-TL Preokupa Governu Hatún Folin Produtu ba Reklamante Cesta Bázika

Published

on

Hatutan.com, (30 Novembru 2021), Dili—Câmara Comércio Indústria Timor-Leste (CCI-TL) konsidera programa rekoperasaun ekonómiku Cesta bázika, hamosu diskriminasaun ba iha seitór privadu nasionál sira, tanba iha faze dahuluk emprezáriu manán na’in, iha direitu ba lukru hosi prsentu 10-20, maibé iha pagamentu faze daruak ba reklamante-sira, empreza nasionál sira hetan de’it pursentu 5-10.

Prezidente CCI-TL, Oscar Lima. Foto/dok privada Oscar Lima.

Situasaun ne’e ho nia estimasaun katak,  empreza-sira manan de’it $1 to’o $1.50 centavu kada kabesa hosi totál benefisiáriu reklamante ne’ebé iha.

Notísia iha Relasaun:CLN Sei ‘Blacklist’ Kompañia Importa Produtu Hosi Estranjeiru

Prezidente CCI-TL, Oscar Lima hateten, folin Cesta bázika ida primeiru ho faze reklamante nian diferente tanba Governu hatún folin produtu.

Advertisement

“Iha primeira faze no faze ba reklamante sira nia retornu ne’ebé empreza manan na’in sira hetan, ne’e diferente tanba Governu hatun tiha sasan nia folin, nune’e iha momentu fahe ne’e komplikadu no hamosu mós polémika,” Orcar Lima hateten ba Jornalista sira bainhira partisipa iha sosializasaun lei Medida Prevensaun no Kombate Korrupsaun iha salaun Delta Nova, Comoro, Tersa (11/30/2021).

CCI-TL sujere katak, Governu presija hadi’a hikas politika rekoperasaun ne’ebé iha, nune’e sasan nia folin ba benefisiáriu bele normál hanesan faze dahuluk, labele prezudika atividade distribuisaun ba benefisiáriu sira iha terrenu inklui empreza manan na’in sira.

Governu tenke buka meius oinsa muda nia politika atu bele hakbiit emprezáriu sira tanba, bainhira emprezáriu ida halo servisu laiha lukru ne’e la’ós emprezáriu no situasaun hanesan ne’e lori risku ba ema nia empreza liuliu bele hamate seitór privadu nasionál.

“Hanesan Prezidente CCI-TL, ha’u rejista preokupasaun sira hosi membru hotu-hotu nian, tanba ne’e sei halo rekomendasaun ba Governu, nune’e bele hadi’a. Bainhira la muda, lalika ba kaer. Governu tenke no tenke muda nia politika atu bele tulun emprezáriu sira tanba se la’e seitór privadu nasionál mate, tanba servisu makas maibé laiha lukru,” Orcar Lima, lamenta.

Na’in ba kompañia Monte Veado  ne’e hatutan, ninia kompañia simu mós konvite hosi Governu atu sosa produtu komunidade ba hatama iha Centro Logistica Nacional (CLN), maibé rezeita tanba laiha lukru no folin sasan iha terrenu la diferente ho kustu ne’ebé Governu fó.

Advertisement

“Ha’u mós sira bolu atu hatama produtu ba iha CLN maibé ha’u rejeita tanba laiha lukru no kustu folin sasan ne’ebé Governu fó ba empreza nasionál laiha diferente ho folin iha terrenu,” Oscar Lima, esklarese.

Kompañia Fornesedór mós Kestiona Folin Produtu

Iha Outubru tinan ne’e, Governu liu hosi Centro Logistica Nasional (CLN)  hahú implementa programa sosa produtu lokál ho item neen hanesan foos-rai, Batar, Koto, Foremungu, Fore-amak no Fore-rai.

Objetivu hosi sosa produtu lokál ne’e atu identifika persentajen no kapasidade produsaun rai-laran atu bele apoiu umanitáriu, intervensaun merkadu no subsídiu bainhira iha proposta hosi komunidade.

Maski nune’e, iha lamentasaun oi-oin hosi kompañia fornesedór, no grupu toos na’in sira tanba konsidera Governu deside hodi hatuur folin produtu lokál ba item neen ne’ebé ki’ik liu, rezulta kompañia sira la hetan lukru.

Advertisement

“Ami manan oitoan de’it, tanba aluga karreta hodi tula produtu ne’e ba Dili no komunidade ne’ebé fa’an produtu ne’e hasa’e folin. Tanba ne’e, husu Governu atu hasa’e folin foos-rai no foremungu,” Jestór Merkadoria Grupu Toos na’in ‘Haven’, Tito de Oliveira Guterres, hateten ba Hatutan.com via telefónika, Sesta (5/11/21).

Preokupasaun hanesan mai hosi kompañia Lorico Lda, Alexandre das Dores Vong  ne’ebé husu Governu atu deside folin  permanente ba produtu lokál item neen ne’e, tanba dala barak toos na’in sira hasa’e folin tuir sira nia hakarak.

“Programa ida ne’e ajuda tebes agrikultór hodi motiva atu kontinua halo toos. Alende ne’e, hanesan mós oportunidade ba kompañia hodi bele fornese produtu ne’e ba Governu, maibé husu mós ba Governu atu hatuur folin permante,” Alexandre das Dores Vong, hateten.

Kona-bá preokupasaun hirak ne’e,  Prezidente CLN, Gervásio Cardoso de Jesus da Silva, hateten montante produtu lokál kada item bazeia ba diploma Ministeriál no la’ós CLN mak deside folin.

Iha Diploma Ministerial ne’e hateten katak, foos-rai kilograma ida 1 folin $1.25, Batar $0.50, koto $2.50, Foremungu $2.00, Fore-amak $1.50 no Fore-rai $2.00.

Advertisement

Fornesimentu produtu lokál ne’e, ba primeira faze hahú ona iha 20 Outubru no sei termina iha 08 Novembru tinan ne’e, depois sei kontinua ba segunda faze.

Lansamentu

Programa Cesta Bázika hahú lansa iha loron 27 fulan-Outubru 2020 iha Suku Sabuli, Postu Administrativu Metinaro, Munisípiu Díli, hosi Vise Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis no Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José do Carmo da Silva, membru Governu balun, autoridade lokál Metinaro, parseiru dezenvolvimentu, setór privadu ho komunidade.

Programa Cesta Bázika fixa membru ida-idak agregadu familiár sei hetan $25.00 kada fulan iha fulan-rua nia laran, $50.00 no bele troka ho folin sasán ne’ebé korresponde ba valór osan.

Governu implementa medida haat ho kustu totál millaun $113,4, ba kurtu prazu hanaran metigasaun impaktu ekonómiku no sosiál ba krize COVID-19, ho objetivu esensiál atu haree ba postu traballu ezistente antes krize no rekupera rendimentu família liuhosi hadi’a empregu no apoiu direitu sidadaun no empreza iha merkadu inklui normaliza hikas atividade ekonómika.

Advertisement

Hosi medida haat ne’e, inklui hotu ho Cesta Bázika ba família, ho totál kustu ba implementasaun hamutuk millaun $71,5 ho objetivu atu fó apoiu ba nesesidade bázika família, kombate hamlaha ba família vulneravel liu, apoiu ba agrikultór, produtór no komersiante lokál.

Bazeia ba Dekretu-Lei númeru 48/2020, 07 outubru, kona-bá medida apoiu família, atribuisaun Cesta Bázika, operadór ekonómika lokál iha ámbitu planu rekuperasaun ekonómika no kria rejime espesiál aprovizionamentu ba efeitu, iha artigu 10 kona-bá modalidade aprovizionamentu, hatuur katak, aprovizionamentu akizisaun produtu realiza bazeia ba modalidade adjudikasaun direta to’o limite verba ne’ebé aloka ba entidade ajudikante ne’ebé ministériu indika ona.

Tuir diploma ministeriál konjuntu númeru 38/2020, 26 outubru, produtu ne’ebé tama lista programa Cesta Bázika maka, produtu alimentár, kompostu hosi foos, batar, kote/fore, amendoim, sorgum dulas, kafé, masin, fehuk ropa, susu been, masin-midar, manu, manu-tolun, mina-tein, mina-nuu, trigu, inklui modo sira hanesan ervilla, tomate, koto nurak, fore-sikote, repollu, kouve, modo-metan, modo-mutin no modo seluk tan. Enkuantu ba produtu ijiene maka, sabaun, álkool jel, deterjente, eskova nehan no pasta nehan.

𝐏𝐚𝐠𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐤𝐨𝐧𝐤𝐥𝐮𝐢 𝟏𝟎𝟎%

Bazeia ba nota informativa ne’ebé fó-sai hosi Ministériu Finansas (MF) iha loron 11 fulan-Setembru 2021, kona-bá Sumáriu progresu ezekusaun medida Sósiu-Ekonómiku tinan 2021, hateten katak, Pagamentu Cesta Bázika konklui ona ho montante totál millaun $63,5 ba kompañia lokál hamutuk 188.

Advertisement

Kompañia fornesedór hirak-ne’e mós kumpre ona sira-nia devér, hodi selu impostu rendimentu 0,5% hosi sira-nia totál pagamentu ba Autoridade Tributária, Ministériu Finansas ho totál kontribuisaun impostu hamutuk rihun $317,5.

Inisiativa kompañia lokál kumpre sira-nia devér ne’e, fó mós kontribuisaun ba iha taxa ezekusaun Governu liuliu iha parte ezekusaun reseita doméstika ne’ebé to’o iha 31 agostu 2021, atinje ona millaun $96,6 ka 52% hosi totál estimativa reseita millaun $187,1.

Bazeia ba relatóriu husi Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómiku, to’o iha fulan agostu 2021, benefisiáriu-sira ne’ebé mak simu ona Cesta Bázika hamutuk ema millaun 1,4 resin, ka 98% hosi totál benefisiáriu hamutuk ema millaun 1,5.

Ba oin, distribuisaun Cesta Bázika ba reklamante 25.000 resin iha territóriu nasionál, sei realiza iha fulan-Setembru nia laran, bazeia ba kalendáriu ne’ebé mak trasa ona hosi Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómiku.

Iha fulan-maiu 2021, Prezidente Repúblika promulga ona Lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) Retifikativu, hafoin hetan aprovasaun finál globál iha Parlamentu Nasionál ho votu a-favor 44 (68%), Kontra 0 no Abstensaun 20.

Advertisement

Ho promulgasaun ne’e, lori mudansa iha dotasaun orsamentál lubun ida, inklui dotasaun Fundu COVID-19, ne’ebé ho montante inísiu millaun $31, hetan ona aumentu ho montante millaun $256,6, nune’e ninia totál orsamentu finál hamutuk millaun $287,6.

Mudansa iha dotasaun Fundu Espesiál Covid-19 ne’e, fó biban ba Governu hodi finansia medida sosoi-ekonómiku neen (6) mak hanesan:

  1. Apoiu ba empregu;
  2. Moratoria de Crédito;
  3. Izensaun pagamentu propinas no subsídiu internet ba estudante ensinu superiór;
  4. Sosa produtu alimentár hosi produtór lokál;
  5. Apoiu ba traballadór liña-frente;
  6. Medida metigasaun no prevensaun COVID-19 inklui finansiamentu operasaun Sentru Integradu Jestaun Krize (SIJK).

Notísia iha Relasaun:Implementasaun Cesta Bázika, CAC salva osan Estadu $66,301,56

Jornalista: Vito Salvadór

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Setembru, Realiza Festival Rabilau Promove Turizmu TL bá Mundu

Published

on

Hatutan.com, (12 Abríl 2024), Díli- Governu hamutuk ho Prezidénsia Repúblika sei promove turizmu Timor-Leste bá mundu liuhosi Festival Rabilau ne’ebé sei realiza iha Postu administrativu Maubisse, Munisípiu Ainaro, iha fulan-Setembru 2024.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Rogério Lobato Aprezenta Investór Xina Atu Reabilita Otél Fitun-Lima iha Oe-Upu ho Kapital Millaun $70

Published

on

Hatutan.com, (11 Abríl 2024), Díli- Prezidente Autoridade Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA), Rogério de Fátima Lobato, Kinta (11/04/2024), aprezenta investor internasionál ida ho nasionalidade Xina bá Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta iha Palásiu Prezidensiál.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

MKI-Banku Mundiál Lansa Portál Informasaun Komérsiu

Published

on

Hatutan.com, (11 Abríl 2024), Díli—Governu liu hosi Ministériu Komérsiu Indústria (MKI) servisu hamutuk ho Banku Mundiál iha Timor-Leste (TL), lansa porta informasaun komérsiu hodi apoia atividade komersiál iha nasaun ne’e.

(more…)

Kontinua Le'e

Trending