Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Parsela Natal iha Tendénsia Hamosu Krime Korrupsaun

Published

on

Hatutan.com, (22 Dezembru 2021), Díli-Parsela natal ne’ebé kada tinan instituisaun Estadu nian balun haraik ba nia funsionáriu sira, liuhusi voucher hodi ba foti sasán iha supermerkadu ka loja sira, la refleta ba Lei Ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu.  

Iha Lei Ezekusaun OJE, kada tinan, prevee de’it  abonu ka saláriu désimu terseiru (gaji ke-13). Maibé la  atribui item orsamentu espesífiku ba parsela natal nian.  Nune’e, Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC, sigla portugés) konsidera parsela natal ne’ebé iha fulan-Dezembru, kada tinan, atribui ba funsionáriu sira, diretór jerál, diretór nasionál, xefe departamentu sira, inklui ministru ho sekretáriu estadu sira, iha tendénsia hamosu krime korrupsaun.

Adjuntu Komisáriu CAC, Lui de Oliveira Sampaio. Foto/Hatutan.com

Adjuntu Komisáriu CAC ba asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun, Luis de Oliveira Sampaio, esplika parsela natal  ne’e  la tama iha verba ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE), tanba ne’e, laiha fatin ba ministériu idak-idak no instituisaun Estadu atu maneja rekursu Estadu hodi aproveita osan Estadu ba atividade ne’ebé la fó benefisiu ba públiku.

“Pratika ne’e poténsia ba hamosu objetu krime korrupsaun, tanba la tama iha verba OJE hodi fasilita malu halakon rekursu Estadu ne’ebé fó benefisia ba ema idak-idak nia-an no tanba de’it orsamentu ne’ebé la konsege ezekuta hotu entaun oferese parsela natal ne’ebé la aseitavel,” Adjuntu Komisáriu CAC, Luis de Oliveira Sampaio, esplika hodi responde Hatutan.com, iha nia servisu fatin, Díli, Kuarta (22/12/2021).

Advertisement

Kada tinan, besik tama Natal no tinan foun, hahú husi Gabinete Prezidente Repúblika, ministériu sira balun, órgaun autónomu balun, pratika hela atribui voucher ho valor osan variavel entre $100 to’o $300 ba kada funsionáriu hanesan parsela natal hodi ba foti sasán nesesidade baziku iha loja ka supermerkadu sira ne’ebé hetan kontratu ona.  

Luis de Oliveira Sampaio hateten, parsela natal bele iha, maibé merese aplika de’it ba funsionáriu hirak ne’ebé saláriu mínimu, hanesan pesoál limpeza no seguransa sivíl, la’ós ba Funsionáriu Públiku, kargu xefia no responsavel ne’ebé jere rekursu.

Ba kestaun ne’e, Luis Sampaio hateten, daudaun ne’e CAC labele halo buat ida tanba tama ona iha tinan ikus, maibé CAC rejista ona hodi halo koordenasaun liuhusi dalan hakerek karta ba Primeiru-Ministru hodi hasai sirkulár ida katak proibidu no la admite Instituisaun Estadu maneja rekursu no orsamentu Estadu ba fali parsela natal ba FP sira, nune’e iha tinan oin bele hadi’a.

Lei nu 7/2020 medida prevensaun no kombate korrupsaun fó dalan ba CAC atu halo intervensaun iha kualkér momentu, liu-liu atu prevene korrupsaun.

Jornalista: Carmelita Isaac

Advertisement

 

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Pozisaun Igreja Katólika: Natureza Loloos Hosi Matrimónio Maka Mane ho Feto Moris Hamutuk

Published

on

Hatutan.com, (26 Jullu 2024), Díli—Igreja Katólika Timor-Leste liu hosi Conferência Episcopal Timorense (CET), hatuur pozisaun kona-bá tuir roman Sagrada Eskritura katak, mane ho feto moris hamutuk nu’udár natureza loloos hosi Sakramentu Matrimónio.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

FMDC-UN WOMEN Entrega Matadalan Reportajen Sensível Jéneru bá CI

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Dilí—Fundasaun Médis Development Center (FMDC), UN Women estabelese kooperasaun ho Conselho Imprensa (CI) hodi entrega matadalan reportajen sensível bá jéneru, nune’e bele promove média no eleva kapasidade jornalista sira oinsá bele halo reportajen ho di’ak bá asuntu igualdade jéneru iha Timor-Leste.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Governu Tenke Haforsa Seguransa iha Fronteira Hodi Kombate Movimentu illegál

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Díli— Forum Organizasaun Naun Governamentál Timor-Leste (FONGTIL) husu bá Governu liu hosi Ministériu Interiór (MI) atu haforsa seguransa iha fronteira sira rai-maran nian hodi evita sasan illegál sira hanesan sigaru inklui sasan sira seluk ne’ebe kontinua tama mai iha territóriu nasionál.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending