Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Índise Liberdade Imprensa TL Di’ak Liu, Vida Jornalista Timoroan Susar Liu

Published

on

Hatutan.com, (05 Maiu 2022), Díli–Índise liberdade imprensa globál ne’ebé publika hosi Reportajen sem Fronteira ka Reporters Without Borders (RSF) hatudu katak Timor-Leste iha aumentu duplu ka sa’e maka’as hosi 71 iha 2021 bá 17 iha 2022.

Lee Mós : Índise Liberdade Imprensa, TL Sa’e ba 17 no Di’ak Liu iha Sudeste Aziátiku

Jornalista timoroan sira hala’o sira-nia knar jornalizmu. Foto/Hatutan.com

Aumentu ne’e hatudu katak, Timor-Leste nia liberdade imprensa di’ak liu iha Sudeste Aziátiku iha tinan sira liubá no iha  2022. Valór Liberdade imprensa ne’ebé Timor-Leste iha, hosi 70.89 iha 2021 bá 81.89 iha tinan 2022.

Enkuantu, Timor-Leste hanesan nasaun ne’ebé ho valor Liberdade imprensa di’ak liu iha Sudeste Aziátiku, tinan ne’e, tanba laiha jornalista ida ne’ebé kondenadu ho ninia produtu iha nasaun demokrátiku joven ne’e.

Advertisement

Alende ne’e, iha ninia enkuadramentu jurídiku, iha artigu 40 no 41 Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor Leste, proteje Liberdade imprensa no Liberdade espresaun.

Jornalista nia atividade jornalizmu sai hanesan komponente prinsipál tebes iha sasukat bá liberdade imprensa ida-ne’e. Ironia tebes. Timor-Leste hetan apresiasaun internasionál oioin kona-bá índise liberdade imprensa di’ak liu iha Sudeste Aziátiku, maibé  kondisaun moris jornalista timoroan sira-nian susar ba beibeik no susar liu tán.

Husi levantamentu no entrevista ne’ebé Hatutan.com halo bá jornalista liu na’in-10 ne’ebé hala’o knar jornalizmu loron-loron nian  iha mídia privadu  (sira husu labele publika sira-nia identidade) konfirma katak sira-nia saláriu iha tinan rua ikus ne’e (2020-2021) susar tebetebes.

Hahú tinan 2020 bainhira Estadu Dekreta Estadu Emerjénsia no Konfinamentu Obrigatóriu tanba propagasaun peste letál  COVID-19 halo ekonomia Timor-Leste nian monu. Nune’e, implika maka’as mós bá rendimentu empreza mídia sira nian.

Iha situasaun ida-ne’e, halo empreza mídia privadu balun deside hasai jornalista no balun kontinua aguenta ho jornalista sira, maibé obrigadu tenke haktuir bá desizaun empreza mídia sira-nian hodi ko’a sira-nia saláriu.  

Advertisement

Jornalista balun nia saláriu ko’a 75%  no simu de’it saláriu 25% no balun ko’a sira-nia saláriu 50% nune’e sira simu de’it sira-nia saláriu metade 50%.

Jornalista timoroan sira hala’o sira-nia knar jornalizmu. Foto/Hatutan.com

Husi entrevista ne’ebé Hatutan.com halo ho jornalista sira husi mídia privadu ne’ebé sira husu atu la bele publika sira-nia identidade ka sira-nia naran konfirma katak jornalista sira-ne’e nia  saláriu tuir termu kontratu depende bá esperiénsia.

Iha balun hetan kontratu servisu hanesan jornalista ho saláriu $150.00, balun $200.00, balun  $220 no jornalista hirak ne’ebé konsidera editór $270.00 to’o $400.00.

Husi kategoria saláriu  hirak-ne’e, durante situasaun pandemia COVID-19, jornalista timoroan sira ne’ebé servisu iha mídia privadu ko’a tiha 75% no 50%. Nune’e, sira tenke simu de’it metade saláriu metade 25% no 50%.

Iha mídia privadu balun, tuir entrevista ho jornalista sira hateten, bainhira Governu aplika ona subsídiu rekuperasaun ekonomia iha tinan 2021 bá empreza mídia sira, maka sira foin redús ko’a saláriu jornalista sira-nian husi 75% tuun mai 50% no atualmente  balun kontinua ko’a  25% husi jornalista sira-nia saláriu.

“Aplikasaun ko’a saláriu ne’e la’ós bá ami jornalista de’it, maibé bá funsionáriu ka traballadór hotu-hotu iha empreza mídia nia laran. To’o agora mós, ami-nia saláriu ko’a nafatin, mezmu balun ko’a 50% no balun ko’a de’it 25%,” jornalista ida haktuir.

Advertisement

Jornalista timoroan ne’e salienta katak aplikasaun ko’a saláriu ne’e fazeadamente hahú husi 75%, tun bá 50% tun to’o 40% no iha tinan 2021 iha fulan-Janeiru to’o fulan-Jullu ko’a 75% inklui ko’a mós saláriu désimu terseiru (gaji ke-13).

“Tempu ko’a ami nia saláriu 75% ne’e ha’u arraska tebes. Nune’e, ha’u husu ajuda fali bá ha’u nia maluk jornalista sira tau uitoan-uitoan hodi selu ha’u nia kost,” nia tenik ho laran susar.

Iha empreza mídia balun bainhira Estadu proklama laiha ona serka sanitaria, sira selu saláriu 100%, maibé empreza mídia sira-ne’e la halo retroativu bá funsionáriu no jornalista  sira-nia saláriu ne’ebé durante serka sanitaria ne’e ko’a.

Kazu balun iha ona Tribunál

Jornalista timoroan sira hala’o sira-nia knar jornalizmu. Foto/Hatutan.com

Kazu ko’a saláriu jornalista nian ne’e tuir dadus husi Organizasaun jornalista Timor Leste Press Union (TLPU) nian ne’ebé Hatutan.com asesu katak   husi 2021 to’o mai 2022 ne’e iha kazu disputa ida ne’ebé envolve jornalista na’in-rua ho mídia privadu ida. 

Kazu ne’e nia prosesu bá duni  halo mediasaun iha Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE), maibé la hetan nia rezultadu di’ak bá parte rua. Nune’e, parte jornalista na’in-rua ne’e lori to’o ona iha Tribunál Distritál Dili no foin lalais halo ona primeira audiénsia maibé adia fali ba tempu oportunu tuir mai. 

Advertisement

TLPU Enkoraja Jornalista Sira Labele Ta’uk

Prezidente asosiasaun jornalista Timor Leste Press Union (TLP), Candido Maria Alves, husu bá jornalista sira ne’ebé enfrenta situasaun injustisa sosiál iha sira-nia knaar fatin atu hto’o reklamasaun no husu atu jornalista sira la bele ta’uk ko’alia sai lia loos. 

Candido Alves atuál jornalista iha Rádiu Televizaun Timor Leste Empreza Públiku (RTTL,E.P)  konfirma katak, nia parte rona informasaun kona-bá empreza mídia ko’a saláriu jornalista sira nian dezde 2020 to’o mai 2021 no agora mós balun ko’a nafatin, maibé internu TLPU hanesan organizasaun advokasia ba direitu jornalista sira-nian seidauk simu  dokumentu komprovativu ruma husi membru TLPU rasik.

Nia parte mós husu atu Jornalista sira bainhira hasoru situasaun nune’e labele ta’uk atu hato’o tamba TLPU ka asosiasaun sira jornalista nian iha obrigasaun atu tulun advokasia.

“Ha’u husu dala ida tán bá jornalista sira katak buat ruma ne’ebé imi sente katak kontra lei entaun tenke tuur hamutuk ka ko’alia ba asosiasaun, atu nune’e, ita bele buka dalan hamutuk. Buka dalan la’ós atu hatún mídia na’in ka buka loos no sala maibé buka atu lia-loos ne’e iha ne’ebé,” Candido Alves hateten.

Advertisement

Prezidente TLPU, Candido Maria Alves. Foto/Hatutan.com

Iha parte seluk, prezidente TLPU, Candido Maria Alves hateten Liberdade imprensa iha rai ida ne’e di’ak kompara ho nasaun seluk, liuliu nasaun sira ditadura tamba jornalista atu hakat bá ne’ebé sira tenke  hafuhu tuituir, maibé iha Timor-Leste lae.

Nia husu ba públiku atu labele hasees-an husi jornalista sira tamba jornalista mak hato’o lia-loos no dalan-loos, maibé lia-loos atu mosu tenke mai husi fonte sira ne’e, fonte fó informasaun loos entaun buat hotu bele lao-loos.

“Labele hare jornalista hanesan inimigu, maibé hare jornalista hanesan amigu,” Candido Maria Alves hateten.

Laiha Sentidu Solidariedade

Hosi sorin seluk, prezidente Conselho de Imprensa de Timor Leste, Virgílio da Silva Guterres,  realsa katak, durante ne’e  CI akompaña informasaun sira kona-bá ko’a salariu jornalista sira-nian no dalaruma akompaña kazu kona-bá órgaun komunikasaun sosiál sira hola desizaun atu despede jornalista balun sem justa kauza no mós halo redusaun bá saláriu.

Mézmu la’ós kompeténsia direita CI nian, tuir Virgílio katak,  CI liu husi oportunidade lubuk ida hato’o ona katak jornalista sira ne’ebé  hetan ona karteira professional husi CI sira iha direitu tomak atu hetan tratamentu ne’ebé  justu husi empreza ka mídia se de’it mak fó servisu bá sira.

Advertisement

“Karteira profisionál ne’e sai hanesan evidénsia ka prova atu órgaun komunikasaun sosiál selu sira profisionalmente ho level tékniku ka  nivel 4, entaun konsiderasaun ka apresiasaun bá jornalista mós tenke ida-ne’e no kuandu iha ona karteira profisionál signifika tratamentu saida de’it atu hahú servisu ka hakotu servisu tenke tuir prosesu profisionál bazeia ba lei ka kódigu laborál ka bazeia bá kontratu ne’ebé  mídia asina ho jornalista sira,” Virgílio Guterres hateten.

Prezidente CI, Virgílio da Silva Guterres. Foto/Hatutan.com

Buat ne’ebé CI nota hatudu laiha sentidu solidariedade entre jornalista sira, jornalista sira iha Timor ladún iha solidariedade bá malu tamba ne’e mak uainhira jornalista ida ka rua enfrenta problema hanesan ne’e hotu-hotu la halo advokasia ida koletiva atu apoia no konsidera katak problema ne’e jornalista na’in-rua nian de’it hodi la apoiu, la halo protestu, entaun ikus mais órgaun komunikasaun sosiál sente katak sira forte, sira laiha obstákulu ida bá sira atu ko’a saláriu ka hakotu sira nia saláriu tamba sira hatene katak jornalista sira sei la halo protestu.

Iha rai seluk, Virgílio hateten,  asosiasaun sira,  sindikatu sira forte no empreza sira kuidadu tebetebes atu hola desizaun atu redús saláriu ka atu hakotu kontratu jornalista sira nian.

CI kontinua atu halo monitorizasaun oinsá atu halo komunikasaun ho órgaun komunikasaun sosiál, maibé buat ne’ebé CI halo mak bá Asosiasaun Jornalista Timor Leste (AJTL) no TLPU atu tau matan bá sira-nia membru kuandu enfrenta situasaun ida-ne’e no labele nonook no jornalista sira mós hanesan, kuandu sente katak ko’a osan ho persentajen nune’e la justu sira labele aseita.

Jornalista servisu profisionál iha oras 24 nia laran, inklui loron feriadu sira tenke mós iha regalia, la’ós sai profisionál ne’e atu buka riku ho saláriu ne’e, maibé hanesan ema dehan atu fó kontribuisaun di’ak ne’e ninia independénsia ekonómika ne’e mós tenke iha garantia tamba jornalista ida atu sai independente atu rigor nia labele monu bá oportunidade sira ne’ebé nia atu simu suborn ka osan husi fonte no dalaruma ho kondisaun ne’ebé nia enfrenta nia bele aseita buat balun no iha ne’e mak nia kompromete nia prinsípiu profisionál.

Virgílio Guterres tenik, krize ekonómiku la’ós empreza mesak mak enfrenta, maibé ema hotu enfrenta, tamba ne’e buat hotu tenke mai husi kompromisu moral ida atu kontinua fó informasaun bá públiku tamba iha situasaun sira ne’e mak jornalista no mídia na’in sira kompriende hodi hetan akordu ida katak iha situasaun krize nune’e osan ko’a porsentu balun no ho hanoin katak uainhira situasaun fila ba di’ak saláriu tenke fila bá normal no halo retroativu ba saláriu sira ne’ebé ko’a ona.

Advertisement

“Bem estar jornalista nian ne’e la’ós kompeténsia direita CI nian mas justisa, remunerasaun ne’ebé justu CI nia responsabilidade mós atu halo advokasia liu husi komunikasaun frekuente ho media na’in sira tamba CI iha mós reprezentante mídia nain iha ne’e no kuandu iha kazu ruma ami fó hatene direita no husu favor atu mídia na’in sira tau atensaun atu jornalista ne’e ita labele foti desizaun ida ne’ebé la justu bá nia tamba iha jornalizmu ne’e buat ida importante ne’e mak onestidade (kejujuran),” nia subliña.

Membru CI, Konselleiru Otelio Ote. Foto/Hatutan.com

Iha biban ne’e, reprezentante proprietáriu mídia iha CI, Konselleiru Otelio Ote hateten, Timor-Leste seidauk iha sindikatu ida ne’ebé atu halo konta bá asuntu sira ne’ebé liga ho saláriu jornalista nian, tamba ne’e, importante tebes atu TLPU no AJTL halo levantamentu ida kona-bá jornalista permanente sira nia kondisaun no sira nia rendimentu atu bele provoka diskusaun ida kle’an kona-bá situasaun ne’ebé jornalista sira enfrenta tamba bainhira ko’alia laho dadus mós hanoin ne’e susar.

“Karik iha situasaun difisil hanesan krize ekonomia ne’ebé afeta husi pandemia COVID-19 maka mídia na’in sira ko’a jornalista sira-nia saláriu tenke hanoin mós atu iha situasaun normal re-embolsa (retroativu) fila fali sira nia direitu,” fundadór no na’in bá Mídia Timor Post ne’e argumenta.

Konselleiru CI ne’e subliña retroativu ne’ebé mídia na’in sei halo la signifika tenke selu hikas ho valor montante ne’ebé iha, maibé bele liu husi formatu seluk hanesan halo promosaun ba nia saláriu, fó oportunidade treinamentu bá jornalista sira no halo buat seluk ne’ebé bele la re-embolsa 100% jornalista nia saláriu ne’ebé ko’a  ona, maibé bele tulun atu jornalista ne’e bele sente katak nia mos hola parte iha situasaun difisil no ksolok empreza nian.

 IGT Seidauk Simu Informasaun Kona-bá Empreza Ko’a Saláriu Jornalista

Inspetór Jerál Traballu, Rofino Lopes dos Reis. Foto/Hatutan.com

Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómiku (MKAE), liuhosi Inspetór Inspesaun Jerál ba Traballu (IGT-Sigla Portugés), Rofino Lopes dos Reis, informa, to’o oras ne’e, IGT seidauk simu informasaun ruma kona-bá empreza média sira ko’a saláriu jornalista sira nia hosi 25% to’o 50%.

Tuir relatóriu sira hosi IGT nian iha 2021 katak, hosi totál vizita inspesaun 1618, ne’ebé mak durante sira halo, seidauk hetan kazu ruma kona-bá ko’a saláriu traballadór to’o 50% ka 75%.

Advertisement

Bainhira empreza sira atu ko’a saláriu traballadór ruma nian, tenke la’o tuir regra ka lei sira ne’ebé mak iha. Lei ne’ebé permite kona-bá ko’a saláriu traballadór mak, Seguransa Sosiál Kontributivu.

Iha seguransa sosiál kontributivu ne’e, parte empreza bele ko’a de’it to’o 4%, bá traballadór bá nia sistema, no empregadór iha obrigasaun atu 6% ne’e, nia akresenta aan bá iha seguransa sosiál, no 10% bá traballadór ninia direitu.

“Mais ida, até adata, ami seidauk iha informasaun ruma kona-bá empreza hosi jornalista sira nian kona-bá ko’a saláriu 50% ne’e, ha’u hanoin ami seidauk,” Inspetór Inspeção Gerál do Traballu (IGT), Rofino Lopes dos Reis hateten bá Hatutan.com, iha kna’ar fatin Hudi-laran, Díli, Kinta (05/05/2022).

IGT husu bá jornalista sira ne’ebé mak hasoru problema ruma kona-bá ko’a saláriu, bele indika bá IGT, nune’e bele koloka kedan ekipa inspesaun ida, tun direta bá halo inspesaun iha empreza ne’ebé halo infrasaun hasoru nia traballadór.

“Karik iha realidade hanesan ne’e duni, empreza mós ita sei fó sansaun. Tanba lei do traballu ne’e, aplika bá empreza hotu-hotu, iha obrigasaun atu la’o tuir lei ne’e,” Inspetór Rofino Lopes dos Reis fó hanoin.

Advertisement

Jornalista sira halo kobertura ba konférensia imprensa iha CI. Foto/Mídia CI

Iha dekretu lei balu ne’ebé mak fó mós kompeténsia bá IGT, atu aplika sansaun no obriga empreza ne’e tenke selu dívida sira ne’e. Bainhira empreza ko’a duni saláriu traballadór bá 50%, signifika empreza viola ona lei.

“Ami sei haruka nia tenke fó fila-fali bá ita-boot sira-nia saláriu. Ida ne’e, tuir lei hanesan ne’e duni. Purtantu, até adata, ami seidauk iha informasaun ida kona-bá ko’a saláriu to’o 50% ne’e. Mais só hatene, ema ko’a saláriu ne’e, ko’a saláriu bá sistema seguransa kontributivu ne’e, la’o. Ida ne’e autoriza pur lei,” Rofino dos Resi hateten tán.

Alvu sira hosi IGT ninia vizita inspesaun sira ne’e, foka kona-bá asuntu importante haat. Ida, haree kona-bá kondisaun traballu bá traballadór sira. Puré-ezemplu, liga ho ko’a saláriu sira nian.

Rua, mak ligasaun ho risku profisionál, ka seguransa saúde traballu. Tolu, kolokasaun empregu traballadór estranjeiru. Ikus liu mak, seguransa sosiál kontributivu.

Sé empreza sira mak la kumpre bá sansaun ne’ebé IGT aplika bá sira, parte IGT mós sei servisu ho ministériu hotu-hotu, halo karta hodi kansela totálmente ba empreza ninia lisensa sira hotu.

“Nia bele trata buat ruma, mais labele tanba sistema blokeiu hela nia. Kuandu nia kumpre ona ninia devér, kumpre ona saida mak ami sujere ne’e, nia hadi’a hotu ona, ami bele haruka fó fali karta ba ministériu sira relevante, para bele loke fali nia atividade. Ne’e normál la’o hela hanesan ne’e,” Inspetór Rofino Lopes esplika.

Advertisement

Tuir dadus husi Conselho de Imprensa de Timor Leste to’o oras ne’e meiu komunikasaun sosiál ne’ebé rejistu iha órgaun reguladór komunikasaun sosiál nian ne’e hamutuk 53 mak eziste iha territóriu Timor-Leste.

Husi númeru meiu komunikasaun sosiál sira-ne’e kompostu husi meiu komunikasaun sosiál  eskrita (Jornál) hamutuk 6,  meiu Komunikasaun Sosiál Eskrita (Revista) 2,  Meiu Komunikasaun Sosiál Eskrita (Online) 6, Meiu Komunikasaun Sosiál Eletrónika (Televizaun) 5 no Meiu Komunikasaun Sosiál Eletrónika (Rádiu) 34.

Jornalista ne’ebé oras ne’e simu ona karteira profisionál ne’ebé atribui husi Conselho de Imprensa de Timor Leste desde 2016 to’o mai ohin loron, liu ona ema 300.  Jornalista hirak-ne’e hala’o knar jornalizmu iha órgaun no meiu komunikasaun sosiál ne’ebé ejiste iha Timor-Leste, inklui korepondente mídia internasionál sira iha Timor-Leste.  

Ekipa Hatutan.com

 

Advertisement

 

 

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Konstrusaun Altar Misa ho Papa Francisco Atinje 80%, Sekretariadu Komisaun Altu Nível iha Motael

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli—Projetu konstrusaun altar misa hamutuk ho Papa Francisco iha Tasi-tolu, oras ne’e daudaun atinje ona 80%.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

KSTL Organiza Asaun Pasífiku Ezije Governu Hasa’e Saláriu Mínimu $115 bá $150

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli – Konfederasaun Sindikatu Timor-Leste (KSTL) organiza asaun pasifika  da-uluk iha Díli  hodi  ezije Governu hasa’e saláriu mínimu  $115 bá  $150.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Kandidatu Na’in-41 Sei Kompete iha Eleisaun Suku 10

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Totál kandidau ne’ebé admitidu bé 𝐄𝐥𝐞𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐎𝐫𝐠𝐚𝐮𝐧 𝐒𝐮𝐤𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟒, ne’ebé sei realiza iha loron 27 fulan abril tinan ne’e hamutuk na’in-41, kompostu hosi 𝐌𝐚𝐧𝐞-𝟑𝟗 𝐧𝐨 𝐅𝐞𝐭𝐨-𝟐.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending