Ekonomia
Implementasaun Sensu Populasaun no Uma-Ka’in 2022 ho Millaun $3,1
Published
3 years agoon

Hatutan.com, (15 Agostu 2022), Díli— Governu liuhosi Ministériu Finansas (MF), Diresaun Jerál ba Estatístika, sei gasta millaun $3,1 durante implementasaun programa sensu Populasaun no uma-ka’in tinan 2022.

Serimónia lansamentu Sensu Populasaun no Uma-ka’in 2022 iha CCD, Segunda (15/08/2022). Foto/Hatutan.com.
Orsamentu hirak-ne’e mai hosi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022, ne’ebé mak Governu tau ona hodi implementa Sensu 2022.
Lee Mós: Prezidente Repúblika Promulga Subsídiu ba Uma-Kain
Alende ne’e, orsamentu besik millaun $1 mai hosi parseiru dezenvolvimentu sira mak hanesan, Ajénsia Nasoins Unidas hodi apoia atividade nasionál ne’e, mak hanesan UNFPA kontribui $777.300, UNICEF $56.000, UNDP $25.000, UN Women $24.000 no WFP $20.000.
Sensu Populasaun no Uma-ka’in 2022 sei hahú hosi loron 4 fulan-Setembru to’o loron 5 fulan-Outubru iha teritóriu laran tomak.
Iha faze ne’e, Sensu Populasaun nasionál ba dahaat iha istória Timor-Leste nu’udár nasaun independente, hafoin Timor-Leste realiza ona Sensu Populasaun no Uma-ka’in iha tinan 2004, 2010 no 2015.
“Uluk ita koñese ho naran Resensiamentu, atividade kada tinan lima ne’e ita halo ho objetivu atu rekolla informasaun atu hatene loloos estrutura populasaun to’o iha nível aldeia no suku. Ezemplu, maioria populasaun jovens ka ema idade, feto hira no mane hira, kosok-oan no labarik hira, ema ferik no katuas, ema ho Defisiénsia Fíziku inklui ema ho Defisiénsia Mentál hira. Populasaun hirak ne’e hela iha sidade ka iha área rurais,” Ministru Finansas, Rui Augosto Gomes hateten iha seremónia lansamentu Sensu Populasaun no Uma-ka’in 2022 iha CCD, Segunda (15/08/2022).
Informasaun hirak iha Sensu Populasaun no Uma-ka’in ne’e importante atu permite Governu trasa polítika públika ne’ebé orienta ka responde ba estrutura populasaun ne’e rasik.
Ezemplu, bainhira populasaun iha postu administrativu ida ne’ebé kosok-oan no labarik mak barak liu maka, polítika públika tenke orienta ba harii krexe/pre-eskolár.
Kuandu iha postu administrativu ida ema ferik no katuas mak barak liu maka presiza harii fasilidades atu kuidadu populasaun sira ho otas ne’ebé liu ona.
Governu liuhosi Oitavu Governu Konstitusionál, ninia prioridade dezenvolvimentu mak Ema no atu atinje “moris di’ak no progresu” maka kapitál umanu sai nu’udár kapitál importante liu hotu. Nune’e, presiza iha informasaun loloos no atuál kona-ba TL nia sosiedade iha nível lokal to’o iha nível nasionál.
Sensu Populasaun no Uma-kain ne’e tuir loloos Governu realiza iha tinan 2020, maibé la-konsege tambá iha momentu ne’ebá, Estadu funsiona de’it ho rejíme Duodecimal to’o kuaze iha tinan nia rohan.
Iha tinan 2021, pandemia Covid-19 obriga Governu impoin restrisaun oioin (Estadu Emerjénsia, Serka Sanitária no Konfinamentu Obrigatóriu), hodi kontrola di’ak liután moras Covid-19, ne’ebé limita sirkulasaun ema no sasán sira, no halo konke Governu labele realiza atividade nasionál ne’e.
Maibé, ekipa Diresaun-Jerál Estatístika ne’ebé lidera hosi Diretór-Jerál, Elias dos Santos Ferreira kontinua hala’o servisu sira preparativus no Servisus preparativus durante tinan rua ikus ne’e mak hanesan:
Prepara ona mapa 452 Suku sira ba enumerasaun;
Finaliza questionário ho konsultasaun ho users no liña ministériu relevantes; Realiza pílotu Sensu no uza rezultadu ne’e hodi halo planu ba Sensu 2022; Estabelese edifísiu Sensu iha munisípiu sira hodi apoiu atividade Sensu; Rekruta Treinadór hamutuk ema 200 (Hosi DGE 100. Restu 100 hosi liña ministériu no Ajénsia Nasoins Unidas); Programa Formasaun ba treinadór sira sei hahú aban, tersa-feira dader iha Institute of Business;
Dezenvolve materiál publisidade. Servisu hamutuk ho mídia estatál sira halo vídiu gravasaun mensajen hosi entidade relevante kona-bá importância hosi sidadaun sira nia partisipasaun iha Sensu 2022;
Introdus dijitalizasaun iha Sensu 2022 liuhosi uza instrumentu CAPI/Android ba enumeradór sira hodi uza kolekta dadus. Ita-nia prezensa iha serimónia lansamentu ofisiál ida ne’e mós, nu’udár rezultadu konkreta ida hosi servisus preparativus hirak ne’e.
Oitavu Governu Konstitusionál kompromete atu realiza Sensu Populasaun no Uma-kain 2022. Tambá atividade ne’e aliña ho Governu nia foku ne’ebé mak tau “Ema” nu’udár sentru ba Dezenvolvimentu.
Haree ba importánsia ne’e, iha fulan-marsu liubá, Konsellu Ministru hasai Rezolusaun Governu nian, ho númeru 14/2022, 23 Marsu, ne’ebé estabelese estrutura administrativa ida ne’ebé responsável ba realizasaun Sensu Populasaun no Uma-kain 2022 ne’ebé kompostu hosi Komisaun tolu: Komisaun Nasionál Sensu 2022, ne’ebé nia Prezidente Komisaun maka Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak; Komisaun Tékniku Sensu 2022, ne’ebé nia Prezidente mak Diretór-Jerál Estatístika, Elias dos Santos Ferreira; no Komisaun Publikasaun Sensu 2022.
Atu apoiu atividade Sensu bele la’o ho susesu, Diresaun Jerál Estatístika rekruta ona staff Sensu hamutuk ema 3.424. Hosi númeru ne’e, Timoran rihun tolu mak sei koloka diretamente ba iha Suco sira. Sira sei hala’o knaar hanesan supervizór no enumeradór Sensu.
Liuhosi implementasaun Sensu 2022, Governu konsege kria kampu traballu ba komunidade iha nível lokál.
Maske natureza empregu ne’e temporáriu de’it, pelumenus osan balun bele sirkula iha komunidade sira nia leet no joven sira mós bele hetan esperiénsia foun ruma hosi sira nia envolvimentu iha kolekta dadus no informasaun hosi uma-kain sira. Esperiénsia ne’e rasik bele ajuda sira iha sira-nia karreira profisionál no akadémika iha futuru.
Atu konklui, nu’udár Ministru Finansas no Vise-Prezidente Komisaun Nasionál Sensu 2022, hakarak enkoraza atu ajuda habelar informasaun ba família no parentes sira, atu iha loron 4 fulan-setembru, partisipa iha Sensu no fó sai informasaun ne’ebé loos ba Enumeradór sira.
Governante ne’e fiar katak, ho envolvimentu autoridade másima sira iha Nasaun ida ne’e nian, hanesan Prezidente Repúblika Demokrátika Timor-Leste, José Ramos-Horta, Reprezentante Parlamentu Nasionál, nomós lider sira relijiozu nian no Sosiedade Sivíl tomak, Sensu Populasaun no Uma-kain sei la’o ho susesu.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres
You may like
Ekonomia
Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025
Published
4 weeks agoon
12/01/2026
Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli— Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

Hatutan.com, (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.
Ekonomia
BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL
Published
2 months agoon
05/12/2025
Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU) halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

FM Konsidera MI Inkapasidade no Fase-Liman iha Polémika Rekrutamentu Kadete PNTL

Armazén Sentrál INFPM Rejista Total Reajente Atinje 88%

PDHJ: Ofisiál Mídia SEKOMS Impede Hatutan.com Halo Kobertura iha Espasu Públiku RTTL,E.P Ne’e Krime

PDHJ Husu Anula no Suspende Rekrutamentu Kadetas PNTL Foun

Kandidatu Ajente PNTL Sei Koordena ho Universitáriu Sira Organiza Manifestasaun

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Dili1 week agoOfisiál Mídia SEKOMS Impede Jornalista Hatutan.com Halo Kobertura iha RTTL,E.P
Justisa & Krime7 days agoTribunál Rekursu Deside Estadu Selu Kompensasaun bá Gil da Costa “Puto Naldo Rei”, Antigu Prezidente RTTL,E.P
Dili1 week agoAsidente Tráfiku iha Área Eskola UNAMET, Joven Na’in-rua Lakon Vida
Polítika1 week agoKomisaun A Preokupa Servisu Asesór iha Ministériu Sira
Nasionál5 days agoHahalok Ofisiál Mídia SEKOMS Bele Fó Impaktu Ba Índise Liberdade Imprensa Timor-Leste
Nasionál6 days agoImpede Jornalista Hatutan.com, AJAR Konsidera SEKOMS ho Nia Subordináriu Prátika Rejime Ditadura Soeharto
Nasionál7 days agoKandidatu PNTL Na’in-10.597 Aprovadu Ba Faze Teste Médiku
Nasionál6 days agoImpede Jornalista Hatutan.com, Conselho de Imprensa Konsidera Ofisiál Mídia SEKOMS Komete Violasaun Grave Ba Konstutisaun RDTL












