Connect with us

Ekonomia

Introdusaun Impostu iha Proposta OJE 2023, Governu Hakarak Hasa’e Reseita Dométika

Published

on

Hatutan.com, (29 Outubru 2022), Díli—Governu komprometidu hakarak Hasa’e reseita dométika, nune’e introdus ona impostu iha Proposta Orsamentu Jeral Estadu (OJE) 2023. 

Foto Google.

Tanba ne’e, tinan 2023 liuhosi Proposta OJE 2023, Governu propoin ba Parlamentu Nasionál atu introdús impostu seletivu konsumu foun ne’ebé inklui:

✅️ 10% impostu ba karreta ho valór liu $10.000

✅️ 20% ba karreta ho valór liu $25.000

Advertisement

✅️ 30% ba karreta ho valór liu $50.000

✅ ️Aumentu iha impostu konsumu ba tabaku no produtu tabaku seluk hosi $50 kada kilograma sa’e ba $100 kada kilograma

✅ ️Impostu konsumu foun $1.00 kada kilograma ba masi-midar

✅ ️Introdusaun impostu konsumu foun ho valór $3 kada litru ba bebida asukarada (Fanta, Coca-Cola, Sunkist, Sprite no sst). Ida-ne’e Governu introdus atu proteje sidadaun sira nia saúde públiku.

Aleinde ne’e, Governu mós  propoin atu hasa’e  impostu importasaun (Import Duty) husi 2,5% ba 5%.

Advertisement

“Liuhosi introdusaun impostu hirak-ne’e, Governu halo projesaun katak reseitas doméstika sei sa’e hosi millaun $153,7 iha 2022, ba millaun $174,9 iha 2023,” Hatutan.com sita komunikadu.

Introdusaun impostu hirak ne’e sai nu’udár instrumentu fiskál ida ne’ebé Governu uza atu hasa’e koleksaun reseitas doméstika iha tinan hirak tuir-mai hodi redús dependénsia ba Fundu Minarai.

Introdusaun Impostu hirak ne’e mós aliña ho Polítika Reforma Fiskál no Jestaun Finansas Publikas – ajenda Reforma importante ida ne’ebé inísia ona hosi Sestu Governu Konstitusionál iha tinan 2015 no Oitavu Governu Konstitusionál lideradu hosi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak ne’ebé komprometidu atu kontinua implementa.

Atu hasa’e koleksaun reseitas doméstika, desde 2018 Oitavu Governu Konstitusionál liuhosi Ministériu Finansas halo ona modernizasaun ba sistema Administrasaun Tributária.

Ezemplu, lansa ona Sistema R-Timor iha tinan 2018; Lansa ona Plataforma online 𝑒-𝑆𝑒𝑟𝑣𝑖𝑐𝑒𝑠 iha Outubru 2019; Lansa 𝑒-𝑅𝑒𝑞𝑢𝑒𝑠𝑡 iha Jullu 2020; Automatizasaun 𝐶𝑒𝑟𝑡𝑖𝑑𝑎̃𝑜 𝑑𝑒 𝐷𝑖́𝑣𝑖𝑑𝑎𝑠 iha tinan 2020; Introdusaun 𝐴𝑑𝑣𝑎𝑛𝑐𝑒 𝑇𝑟𝑎𝑐𝑘𝑖𝑛𝑔 & 𝐼𝑛𝑣𝑜𝑖𝑐𝑒 𝑇𝑟𝑎𝑐𝑘𝑖𝑛𝑔 iha Sistema GRP ne’ebé implementa ona desde 2021; iha Marsu 2021, Lansa ona plataforma eletróniku ba pagamentu impostu liuhusi mákina ATM P24; Lansa sistema administrasaun Tributária SIGTAS Versaun 3 iha 28 Novembru 2021.

Advertisement

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025

Published

on

By

Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli—  Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai  kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi  halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

MCAE Dúvida ho Dadus Produsaun Hare-Kulit Husi CLN

Published

on

By

Hatutan.com,  (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha  Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL

Published

on

By

Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU)   halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no  impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

(more…)

Continue Reading

Trending