Connect with us
Pakote Ahi

Polítika

PN Aprova Pedidu Urjénsia hosi Governu bá Diskusaun Lei CAC, FRETILIN La Partisipa no PLP “Walkout”

Published

on

Hatutan.com, (12 Abríl 2024), Díli– Bankada Parlamentár FRETILIN deside la partisipa iha prosesu diskusaun no votasaun pedidu Governu nian ho karater urjénsia bá diskusaun segundu alterasaun bá projetu Lei Comissão Anti Corrupção (CAC).  Nune’e, Bankada PLP mós hola pozisaun sai hosi plenária (walkout)  iha faze votasaun tanba la konkorda ho pedidu diskusaun ho karater urjénsia.

Lee Mós: Komisaun A Halo Apresiasaun bá Projetu Alterasaun Lei CAC ho Pedidu Urjénsia

Membru Bankada Parlamentár FRETILIN la partisipa iha diskusaun bá alterasaun Lei CAC, Sesta (12/04/2024). Foto/Zita Menezes

Iha loron 11  fulan-Abríl 2024, Governu haruka 2ª alterasaun bá Lei CAC ho karaktér urjénsia, nune’e, Sesta (12/04/2024), Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay,  ajenda plenária extraordinária hodi diskuti no aprová karaktér urjénsia bá Proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de jullu kona-bá Comissão Anti Corrupção (CAC).

Lei n°8/2009, 15 de jullu kona-bá CAC, prevé iha n°1 artigu 7° katak Parlamentu Nasionál mak dezigna Komissáriu ho maiória absoluta, bainhira hetan prezensa hosi pelu-menus ¾ hosi deputadu sira iha efetividade funsaun.

Advertisement

Alterasaun ne’ebé Governu propoin liu-liu iha artigu 7° hodi dezigna komisáriu, ho artigu 11° hodi halo ezonerasaun bá komissáriu ho maiória absoluta de’it 33 deputadu, hasai tiha ezijénsia prezensa ¾ hosi deputadu sira ho efetividade funsaun ka 49 deputadu.

“Situasaun ida ne’e hamosu ditadura maiória, la fortifika Estadu maibé konsolida de’it podér pesoál dsizaun ida-ne’e nia efeitu hamosu inserteza no halakon tiha independénsia Komisáriu nian hanesan órgaun ne’ebé bele garante boa Governasaun, tanba fó liu poder bá Primeiru-Ministru atu kontrola CAC,” Xefe Bankada PLP Maria Angelina Sarmento haktuir liuhosi konferénsia imprensa hamutuk ho Xefe Bankada FRETILIN, Aniceto Guterres iha sala Bankada FRETILIN.

Tuir nia, Lei ida-ne’e mós halo fraku kompeténsias Parlamentu Nasionál nu’udár orgaun  soberanu atu fiskaliza, fó liu kbi’it bá Primeiru-Ministru no maiória parlamentár ne’ebé ukun, atu kontrola órgaun ida-ne’e tuir interesse partidu nian. ho nune’e, Bankada FRETILIN ho PLP konsidera katak IX Governu partidariza Instituisaun Estadu nian.

FRETILIN ho PLP mó konsidera proposta alterasaun Lei CAC nian ne’e  kontra prinsípiu feitura Lei nian, katak atu altera Lei ida no troka ho Lei foun, substánsia Lei foun tenke di’ak liu Lei vigente, atu garante mellor funsionamentu órgaun Estadu nian

“Bankada FRETILIN ho PLP konsidera alterasaun bá Lei ida-ne’e halo fraku CAC  no fó monopóliu bá Primeiru-Ministru. Tanba ne’e, FRETILIN ho PLP, labele sai kúmplise bá desizaun sira ne’ebé mai viola prinsípiu legál ne’ebé garante ezisténsia Estadu direitu Democrátiku.  Em-vez  halo alterasaun bá Lei hodi enfrakese independénsia CAC, di’ak liu mak Komisáriu CAC  ninia knaar hela de’it ho prevensaun kriminál, no investigasaun kriminál fila-fali bá Ministériu Públiku hodi garante neutralidade, imparsialidade no efetividade iha kombate korrupsaun,” Deputada Maria Angelina Sarmento hateten.

Advertisement

Xefe Bankada FRETILIN, Aniceto Guterres ho Xefe Bankada PLP, Maria Angelina Sarmento halo konférensia imprensa iha sala Bankada FRETILIN. Foto/Zita Menezes

Xefe Bankada FRETILIN, Aniceto Guterres Lopes hatutan tán katak  Parlamentu Nasionál  iha ona esperiénsia eleze komisáriu rua ho konsénsu uza lei atuál tres kuartu entaun agora fila-fali bá kotuk atu kontrola buat hotu.

“Bankada PLP partisipa maibé parese la vota, ami FRETILIN deside ami la partisipa tanba altersaun ne’e simplesmente para atu altera de’it Kourum ida-ne’e. Ne’e kontra prinsípiu ita-nia demókrasia ké ita kle’ur tiha ona atu eleze komisáriu CAC ne’e dala barak ona agora ita fila-fali bá kotuk,” Xefe Bankada FRETILIN Aniceto Guterres Lopes afirma.

Aniceto Guterres konsidera ne’e perigozu bá imparsialidade no indepedénsia komisáriu CAC nian, loron ruma halo investigasaun bá membru Governu ka primeiru-ministru rasik karik PM bele ordena nian maiória iha Parlamentu Nasionál para atu hasai tiha komisáriu ne’e lakon imparsialidade no indepedénsia ne’e halo frakeza instituisaun CAC ho Komisáriu para atu hala’o sira nian knaar ho imparsialidade no indepedente.

“FRETILIN sei la partisipa to’o hotu. Sira maiória be sira bele aprová maibé ami sei la partisipa,” Aniceto Guterres afirma tan.

Rezultadu votasaun bá pedidu ho karater urjénsia ba diskusaun Lei CAC ne’e a-favór 37, abstensaun zero (0), kontra zero (0). Nune’e,  Prezidente Parlamentu Nasionál Maria Fernanda Lay deklara iha plenária katak  pedidu urjénsia hosi Governu bá diskusaun  alterasaun lei CAC ne’e pasa.

Jornalista Estajiária: Zita Menezes

Advertisement

 

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

FRETILIN Rekomenda Transforma Espasu Públiku Ne’ebé SEATOU Halo Evikasaun Hodi Kontribui Bá Reseita Estadu

Published

on

Hatutan.com, (29 Abríl 2024), Díli– Membru Parlamentu Nasionál (PN) hosi Bankada FRETILIN, Cristina Yuri Rebelo husu Governu atu labele uza espasu públiku ne’ebé  Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organisazaun Urbana (SEATOU) halo eviksaun  bá  de’it jardín, maibé tenke  kriá prioridade iha rai-laran ne’ebé bele kontribui mós bá rendimentu ka reseita  bá kofre Estadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

TL-ONU Kontinua Diskute Programa Prioridade Sira Ne’ebé Reflete ho ODS

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli- Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão kontinua diskute ho Sekretáriu Jerál Adjuntu ONU nu’udar mós Diretór Rejionál bá Asuntu Asia Pasífiku bá Sekretáriu Koordenasaun Dezenvolvimentu,  David McLachlan, hodi ko’alia kona-ba prioridade sira iha saúde, edukasaun, inklui kona-bá podér turizmu no ekonomia  verde no ekonomia kor-azúl bá futuru Timor-Leste nian ne’ebé reflete ho Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS).

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Semana oin, PN Submete Redasaun Fínal Proposta Alterasaun Lei CAC bá Prezidente Repúblika

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli—Komisaun A Parlamentu Nasionál (PN) ne’ebé trata asuntu Lejizlasaun no Justisa, halo ona pareser no redasaun final bá proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de Jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés).  Nune’e, semana oin, sei submete redasaun final bá Prezidente Repúblika atu promulga.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending