Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli-Bankada Parlamentár FRETILIN, Kuarta (17/04/2024), levanta problema eis-profesór kontratadu sira-nian no kestiona mós seriedade Governu nian atu fó solusaun bá situasaun ensinu aprendizajen iha eskola sira iha territóriu Timor-Leste.
Lee Mós: PN Sei Buka Solusaun bá Problema Eis-Profesór Kontratadu
Profesór kontratadu sira kontra desizaun ME Dulce de Jesus nian. Foto/Dok. Elio dos Santos da Costa
Hafoin IX Governu ne’ebé lidera hosi Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão liuhosi Ministériu Edukasaun la extende kontratu eis-profesór kontratadu sira-nian ne’ebé termina iha fulan-Dezembru 2023, afeta direta bá prosesu aprendizajen eskola sira iha territóriu nasionál.
Eskola barak menus profesora no barak mós alunu sira bá halimar de’it iha eskola tanba númeru profesór permanente sira la konsege asegura prosesu aprendizajen iha eskola sira ho efisiénsia no efikásia.
Iha inísiu tinan 2024, eis-profesór kontratadu sira-ne’e organiza malu halo presaun bá Governu, liuhosi asaun pasifika no deklarasaun oioin liuhosi konferénsia imprensa atu Governu bele buka lalais solusaun bá estatutu eis-funsionáriu kontratadu ne’ebé sira-nia kontratu termina ona.
“Haree bá realidade falta profesór sira iha teritóriu tomak ne’ebé afeta bá funsionamentu sistema edukasaun, liuliu ensinu aprendizajen estudante sira-nian iha períodu primeiru trimestre no haree katak problema ida-ne’e sei kontinua akontese iha segundu períodu, Bankada FRETILIN, PLP no KHUNTU iha Parlamentu Nasionál hakarak kontribui no ajuda Governu hodi rezolve problema profesó kontratadu sira hirak ne’e nian,” membru PN hosi Bankada FRETILIN, Nurima Ribeiro Alkatiri afirma liuhosi konferénsia imprensa iha sala Bankada FRETILIN iha PN.
Iha Plenária Parlamentu Nasionál aprezenta rezolusaun ida, rekere bá Governu atu fó solusaun emediata hodi rejolve problema eis-profesór kontratadu sira, liu husi avaliasaun dezempeñu bá profesór kontratadu 2023 no kontinua fó kontratu bá eis-profesór sira hodi garantia funsionamentu sistema edukasaun iha rai doben Timor-Leste.
“Maibé Meza Parlamentu Nasionál ne’ebé lidera husi Prezidente Parlamentu Nasionál Deputada Maria Fernanda Lay no Ministériu Edukasaun la hatudu vontande ida di’ak atu solusiona problema profesores kontratadu sira hodi garantia funsionamentu normál sistema ensinu aprendizajen iha Timor-Leste,” Norima Alkatiri hateten.
Bankada FRETILIN, PLP no KHUNTO iha Parlamentu Nasionál ejizé nafatin bá meza Parlamentu Nasionál atu deskute no aprová rezolusaun ne’ebé aprezenta ona, hodi bele solusiona problema eis-profesór kontratadu sira, nune’e Estadu kumpri nia mandatu konstitusionál hodi garantia edukasaun ida kualidade bá Timor-oan hotu-hotu.
Iha fatin hanesan membru Bankada FRETILIN, Antoninho Bianco hateten Bankada FRETILIN mós lamenta ho Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, ne’ebé dirije meza no Governu rasik ne’ebé marka prezensa la hatudu sira-nia vontade atu rezolve problema.
“Debate ne’e ita-boot sira akompaña to’o kalan 18:30 Otl, iha hanoin di’ak ne’ebé partidu FRETILIN hato’o, maibé meza PN ne’ebé dirije husi Prezidente Parlamentu Nasionál no Governu rasik mai marka nia prezenta la hatudu vontade di’ak atu rezolve,” Deputadu Antoninho Bianco afirma.
Nia haktuir tán katak Bankada FRETILIN mós aprezenta rezolusaun ida oinsá mak Governu bele asume responsabilidade atu rezolve nune’e reprezetante povu atu deside ho Governu tenke rezolve. Maibé, rezolusaun ne’e hasa’e bá meza Parlamentu Nasionál la konsidera no ikus mai debate ne’e remata no laiha solusaun bá distinu eis-profesór kontratadu sira-ne’e.
“Objetivu husi rezolusaun mak ne’e, tanba ita presiza halo kontinuasaun kontrasaun bá profesór sira-ne’e, no atu prienxe lakuna ne’ebé iha, tanba konsekuénsia iha primeiru trimestre ne’e materia sira balun la hola parte ezame,” Nia espliká
Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus, apresia ho Parlamentu Nasionál liuliu komisaun G trata asuntu Edukasaun ne’ebé kontinua tau atensaun bá setór edukasaun liuliu manorin na’in-sira ne’ebé kontrata remata ona iha tinan kotuk.
“Ami apresia tebetebes bá komisaun G ho membru sira hotu, ho tempu atu halo komunikasaun ho Ministériu Edukasaun atu nafatin solusiona situasaun ne’ebé mak sai kestaun iha servisu Ministériu Edukasaun no ita-boot sira konsege halo duni knaar ida di’ak tebes, no louva tebes ho ita-boot sira nia atensaun bá mai Ministériu Edukasaun,” Ministra Edukasaun Dulce de Jesus hateten.
Jornalista Estajiária: Zita Menezes