Hatutan.com, (03 Fevereiru 2025), Díli– Bankada Parlamentár FRETILIN liuhosi sira-nia deklarasaun polítika iha plenária Parlamentu Nasionál (PN), Segunda (03/02/2025), fó hanoin bá IX Governu atu halo servisu ho tranparánsia efikásia no efisiénte.
Lee Mós: Xanana Husu Bankada Fretilin Aprezenta Dadus Kona-bá Asesór Simu Saláriu $25,000

Plenária Parlamentu Nasionál. Foto/Dok.Tome da Silva
Membru Bankada FRETILIN, Dario Madeira haktuir deklarasaun polítika FRETILIN nian hodi kontinua fanun ema hotu atu hanoin kona-bá objetivu ukun ida ne’ebé iha respeitu bá prinsípiu direitu demokrátiku, iha desenvolivmentu ida ne’ebé partisipativu no respeita valór sira transparénsia no anti-korrupsaun nian.
Bankada FRETILIN fó lembra fali bá IX Governu Konstituisional ne’ebé hari husi partidu CNRT no PD, lidera husi Primeiru-Ministru Jose Alexandre Kay Rala Xanana Gusmão, iha nia diskursu bá presentasaun programa IX governu nian, iha Parlamentu Nasionál iha loron 18 fulan-Jullu 2023, ne’ebé aprezenta komprimisiu prinsipais ne’en (6), mak hanesan:
- Maka reafirma Estadu de Direitu Demokrátiku, liuhosi juriji iregularidade sira husi governasaun anteriór ne’ebé halakon tiha sistema boa governu, transparénsia, responsabilidade finanseira no administrativa.
- Desenvolve kapital social, nasaun ida justu no desenvolvidu.
- Desenvolve infraesturtura, ho obra ne’ebé kualidade no proporsionál bá investimentu.
- Desenvolve ekonomia,
- Konsolida Governasaun, governu kontinua fortalese polítika fiskál no polítika gestaun finansa públika ne’ebé ho transparásia, responsabilidade, efisiénsia no sustentabilidade.
- Promové boa governasaun no kombate korrupsaun.
Bankada FRETILIN haree katák IX Governu nia komprimisiu politiku hirak ne’e mesak furak no kapas, maibé buat sira ne’e hotu, FRETILIN haree mós furak iha surta-tahan no ibun tutun de’it.
Governu ida ne’e dehan promove boa-governasaun no kombate korrupsaun mas iha sorin seluk, Bankada FRETILIN konsidera sira kombina malu kria lei hodi liberta no asegura koruptor no kriminozu sira, ne’ebé na’uk no foti povu maubere ain tanan nia osan.
Alterasaun Lei Indultu no mòs Dekretu-Lei No.15/2024, de 20/03 kona-bá regime extraordinário de aprovisionamento por ajuste direito de contrato público por obras iniciadas sem formalização contratual nu’udár ezemplu balu.
“Primeiru Ministru Xanana Gusmao dehan sei kria polítika gestaun finansa públika ne’ebé ho transparansia, responsabilidade, efisiénsia no sustentabilidade, maibé iha nia pratika, Governu ida-ne’e halo de’it gastu bá gastu maibé laiha efeitu, besik semana-semana, ema boot sira, hahú hosi Presidente Repúblika, membru Governu no mós funsionariu sira ne’e lalin malu bá rai-li’ur duké tau matan bá ai-moruk sira iha ospitál nasionál to’o ospitál rejionál no sentru saúde ne’ebé falta bá beibeik,” Deputadu Dario Madeira haktuir.
Bankada FRETILIN konsidera át liu tán mak pratika partidarismu no KKN (Korupsaun, Koluzia no Ne’epotizmu) sai buras tebes iha ajudikasaun projetu no mós rekrutamentu funsiónariu sira ne’ebé ikus mai fó de’it naha todan bá estadu no povu ki’ik sira nia moris.
Iha IX Governu ida-ne’e, membru Governu balu kontinua implementa pratika sira ne’ebé la respeita bá prinsipiu transparénsia no mós anti korrupsaun nian. Ministru balu fahe no hatudu de’it projetu bá nia maluk sira. Membru Governu ne’ebé iha responsavel bá setór infraestrutura foin lalais ne’e halo ona ajudikasaun kontratu projeitu ida Kompania balu maské projeitu ida ne’e la hetan alokasaun iha Orsamentu Jeral Estadu 2025,”Nia Tenik.
Pratika tuan ida ne’ebé hanesan akontese iha 2017, bainhira membru Governu ida fahe projeitu sem contrato liu 144 projeitu ne’ebé to’o ohin loron kontinua fó naha todan ba estado nia orsamentu, maibé fó de’it benefisiu bá sira ne’ebé manan kontratu, biar sira falla atu konklui sira nia projeitu.
Familiarismu no favoritisimu iha sistema ajudikasaun projeitu ne’e halo tiha estadu tenke lakon osan, maibé povu labele hetan obra sira ne’ebé iha kualidade.
“Iha semana ne’e, ita akompaña hela oinsá projeitu “Halte” iha Dili laran ne’ebé nia kustu ne’e karun teb-tebes kompara ho deseñu projeitu ne’ebé iha. Mafia, korrupsaun no mós inkapasidade kontrolu hosi sistema aprovisiónamentu rai laran mak halo tiha ema balu hana’uk tiha estadu no povu ne’e nia osan ho fasil.”
Bankada FRETILIN haree katak iha projetu barak mak la’o sein kontratu, balu nia servisu hotu ona maibé seidauk iha kontratu. Pratika ida-ne’e Kontra Dekretu-Lei Nú. 22/2022, 11 de Maio kona-bá “REGIME JURÍDICO DE APROVISIONAMENTO, DOS CONTRATOS PÚBLICOS E DAS RESPETIVAS INFRAÇÕES.
Relatoriu no Pareser Camara das Contas kona-bá Conta Geral Estadu 2023 identifika katák Governu selu ona projetu laiha kontratu sira balu ne’ebe antes ne’e tama iha projeitu 144 ne’ebé ajudika iha 2017 hosi atual Ministru Planeamentu no Investimentu Estratejiku (MPIE) nian ne’ebé la tuir regra aprovisionamentu no Lei orsamental ne’ebé prevaleze iha Timor-Leste.
Bankada FRETILIN husu bá autoridade kompetente sira atu halo investigasaun no halo prosesu legal hasoru pratika violasaun Lei Orsamentu no mós Regime Juridiku Aprovisionamentu nian.
Bankada FRETILIN haree katák relatóriu no Pareser Camara das Contas ne’e iha nia justifikasaun legál ne’ebé forte hodi sai baze bá investigasaun tuir mai hosi entidade sira hanesan Ministériu Públiku no mós Komisaun Anti-Korrupsaun.
Bankada FRETILIN hakarak atu fó lia menon ida bá ema hotu katak bainhira ukun na’in sira la respeita valór sira transparénsia no anti-korrupsaun nian bainhira ajudika projetu públiku sira, ne’e hanesan la respeita valór ukun rasik aan no mós sakrifisiu hosi eroi no martir sira ne’ebé husik hela bá rai doben ida ne’e.
Iha fatin hanesan Vise-Ministru Asuntu Parlamentár Aderito Hugo da Costa, hateten Governu sei rejistu deklarasaun politīka husi Bankada sira ne’ebé mak nafatin fó hanoin bá IX Governu hodi halo servisu di’ak liután.
CNRT Propoin Auditoria Bá Tribunál
Membru Parlamentu Nasionál hosi Bankada CNRT, Virginia Anabela husu atu halo auditória bá tribunál tanba durante ne’e tribunál rasik mós uza osan estadu nian.
Deputada Bankada CNRT Virginia Anabela iha nian intervensaun polítika husu bá Governu atu halo mós auditória bá tribunál kona-bá ezekusaun orsamentu kada tinan bá servisu hirak hala’o durante ne’e hodi hatene verasidade.
Nia Afirma Governu presiza atu kria ekipa ida hodi halo auditóriu bá funsionamentu tribunál sira tanba ezekuta Orsamentu Jerál Estadu nian hanesan mós ho instituisaun estadu sleuk nian ne’ebé hetan auditória hosi kámara Konta maibé tanba saida mak labele halo fali auditória bá tribunál.
“Ha’u hakarak husu Vise-Ministru bainhira loos mak atu hahú auditória bá tribunais, labele instituisaun Estadu seluk mak hetan de’it auditóriu hosi kámara konta depois sira lae fali,” Deputada Virginia afirma.
Membru Bankada CNRT ne’e ezije Governu atu buka meius ruma hodi halo auditóriu bá tribunál atu hatene progresu servisu iha instituisaun ne’e rasik.
Hatan bá kestaun ne’e Vise-Ministru Asuntu Parlamentár, Adérito Hugo da Costa haktuir, kona-bá auditória ne’e rasik, Governu iha 2024 bazeia bá rezolusaun Parlamentu nian Governu dasia konsege koloka orsamentu propriu bá intensaun auditria ida-ne’e.
“Ha’u informa iha ne’e mós Parlamentu, iha tinan kotuk, sobre pontu situasaun ida-ne’e. Obrigasaun Governu nian mak indika orsamentu ne’e atu ezekuta auditória ba tribunál,” Vise-Minsistru Adérito Hugo da Costa hateten.
Nia esplika, tuir regras auditória bá tribunál tenke mai hosi tribunál rasik ne’ebé iha ona rezolusaun Parlamentu nian. nune’e, Governu fiar katak entidade rua ne’e bele pontusitusaun ida konsensual atu bele uza asesu bá osan ne’ebé tau hela dotasaun Governu atu implementa auditória iha tribunál tuir lei.
Jornalista Estajiária: Zita Menezes