Hatutan.com, (03 Jullu 2025), Díli– Parlamentu Nasionál liuhosi Komisaun B ba asuntu Negósiu Estranjeiru, Seguransa no Defeza, husu Polísia Nasionál Servisu Investigasaun Kriminál (PNSIK) atu halo investigasaun kle’an hodi deskobre no kombate kazu prostituisaun infantil.
Lee Mós: Polísia Asegura Menoridade Na’in-Neen Ne’ebé Otél Balun Esplora Bá Atividade Prostituisaun Infantíl

Autoridade Polísia asegura menoridade na’in-neen ne’ebé envolve iha atividade prostituisaun infantil . Foto/PNTL
Membru Komisaun B PN, Natalino dos Santos, hateten situasaun ne’e krime, agora Polísia oinsá kaptura ema sira ne’e depois fó sansaun no ema sira ne’ebé mak halo asuntu ida-ne’e la di’ak no violasaun grave.
“Polísia Nasionál Timor-Leste tenke halo atuasaun para depois autór sira ne’e responsabiliza sira ninia aktu krime ida grave no violasaun ba ema nia direitu, aat liu autor sira halo esplorasaun ba menoridade sira. Jornalista Hatutan.com tenke buka hatene no halo investigasaun buka motivu kazu ne’e tanba saida maka iha tranzaksaun no iha atividade prostituisaun infantíl ne’e,” Deputadu Natalino dos Santos bá jornalista sira iha PN, Kuarta ne’e.
Nia esplika seraké tanba serbisu laiha, tanba nesesidade ka oinsá, maibé haree ida-ne’e krime, maibé tenke atua agora sé mak atua ne’e Polísia no mós sidadaun sira ne’ebé mak hetan tenke fó informasaun idenfiká para depois hakotu tiha rede referé.
Nia esplika aktu sira halo ne’e la’os problema saúde de’it, maibé sira halo explorasaun sexual ne’e viola minoridade sira nia direitu, ne’e perigu tebtebes kuandu lae aban bainrua nasaun ne’e ema mai mós ta’uk.
“Loloos PNSIK análiza no buka took modus saida krime organizadu purké tanba iha situasaun ruma ida-ne’e presiza atu haree motivu saida, rede ne’e iha rai-laran ka keta rede ne’e iha rai-li’ur, ida ne’e mak papél PNSIK PSIK,” Deputadu Natalino hateten.
Iha sorin seluk membru PN husi Bankada FRETILIN Helena Martins hateten, situasaun ne’e krime lei mós iha bá hahalok ida-ne’e, maibé impletasaun bá lei ne’e mak ema ignora tiha.
“Situasaun ida ne’e tuir loloos ne’e krime, ita iha ona Lei númeru 6/2023 ne’e lei ida ne’ebé fó protesaun labarik no joven sira iha terrenu, naran katak oinsá maka sira iha prosesu, entaun ita haree verasidade lei ne’e ninian. Lei ne’e la’ós dehan forte ka fraku ita atu bá saida soke implementasaun lei ne’e mak ema ignora aat implementa lei ne’e ho di’ak, la’ós lei mak fraku,” Deputada Helena Martins esplika.
Nia afirma, ema atu komprende lei no ema atu halo andamentu bá lei ne’e sei presiza nafatin deziminasaun atu sidadaun sira ne’e labele bá komete iha hahalok explorasaun sira ne’e.
“Situasaun ida-ne’e bele dehan tama iha krime organizadu, maibé deteta Ona ninia dadus ruma ne’ebé akurat mais relevante mak foin bele ko’alia maibé keta iha krime organizadu ruma iha kotuk karik,” Deputada Natalino hateten.
Jornalista: Zita Menezes