Hatutan.com, (10 Outubru 2024), Díli—Komisáriu Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC, sigla portugés), Rui Pereira dos Santos, komprometidu atu investiga kazu korrupsaun sira la’ós to’o de’it iha tribunál, maibé tenke lori autór sira tama to’o otél prodeo Becora.
Lee Mós: Tribunál Haruka CAC Halibur Tán Evidénsia Kona-bá Kazu Abuzu Poder iha MAPPF

Rui Pereira simu pose hanesan Komisáriu CAC iha salaun konferénsia PN, sesta (05/07/2024). Foto: Elio dos Santos da Costa.
Ko’alia ba kargu diretór hosi instituisaun 25 Estadu nian iha salaun INAP, Comoro, Díli, Kuarta (09/10/2024), iha atividade formasaun prevene no kombate korrupsaun hodi atinje boa-governasaun, Komisáriu Rui Pereira dos Santos, afirma sé de’it mak lakohi servisu ho fuan ho laran di’ak ba serví povu ida-ne’e, tuir lei no regra sira ne’ebé Estadu hatuur ona, CAC sei halo esfrosu no sakrafisiu tomak hodi halo investigasaun ne’ebé kualidade hodi prosesa infratór sira ba Tribunál to’o hakotu lia tama prizaun.
“Ba oin, kazu sira ne’ebé ami investiga, análize, korrupsaun ne’e iha duni ka lae. Prova atu sustenta akuzasaun iha duni ka lae? Ami sei la servisu kolen, depois ba to’o tribunál absolve. Lae. Komisariu agora mai husi Juis no Advogadu, ne’ebé sasan sira ne’e, ami kolen, rezultadu tenke ba duni Becora. Ami la’ós kolen, rezultadu to’o de’it Tribunál,” Hatutan.com sita afirmasaun Komisáriu CAC, Rui Pereira dos Santos nian ne’ebé publika iha konta Facebook ofisial CAC nian (Comissão Anti-Corrupção Timor-Leste).
“Tanba ne’e, ba oin, ami sei trata kazu sira ne’e iha prosesu investigasaun ho di’ak, ho dadus no prova sira ne’e tenke sustenta duni akuzasaun Ministeriu Públiku nian. Atu nune’e, ba tribunál, Juis sira tesi lia karik kona,”Komisáriu Rui Pereira hateten.
Komisáriu Rui subliña tan katak durante mandatu tinan haat ne’e sei hamoos tiha persepsaun aat husi públiku ba CAC ne’ebé dehan CAC ne’e kawan amankan kawan. Ho nune’e, CAC ho nia dirijente tomak sei hatudu ba públiku iha asaun reál sira ba oin. Katak, nu’udar sujeitu ida ne’ebé mai ho kualidade hanesan eis ativista no jurista ida iha tinan barak nia laran luta ba justisa sosiál, sei la promove fali asaun familiarizmu, partidarizmu ka rejionalizmu ba interese Estadu no povu ida-ne’e nian, ne’ebé ema barak sakrifika-an ona ba.
“Nu’udár komisáriu, mai husi bakcground ativista no jurista, la haree ba ida ne’ebá hau nia maun nia kompaña, ka ha’u nia belun nia kompaña, ne’ebé tenke ajuda nia. Tanba ne’e mak ha’u dehan, membru Guvernu sira kuidadu. Tanba Komisariu mai la’ós atu halo tuir hanesan ema dehan, kawan amankan kawan. Ne’e la iha. Komisariu hatete tiha ona katak, la iha kawan amankan kawan”.
Komisáriu Rui fó atensaun ba kargu diretór sira na’in 25 no ba ema hotu ne’ebé lee hela eskrita ida ne’e atu tau aas espiritu patriotizmu ba nasaun no povu ida ne’e iha hanoin no fuan. Sira ne’ebé hala’o knaar iha instituisaun estadu ne’e atu mai serví, la’os mai atu aproveita hodi sama regra no lei no rakut povu nia rikusoin.
“Komisariu hakarak fó hanoin ba ita-boot sira katak, nu’udar lideransa, ita-boot sira mai atu serví estadu no povu ida-ne’e. Ita boot sira tenke halo jestaun ho di’ak. Ita-boot sira kuidadu. Tenke kumpre regra. Regra sira hanusa, tenke halo tuir”.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres