Hatutan.com, (11 Outubru 2024), Díli- Tribunál Judisial Primeira Instánsia Dili (TJPID), Sesta (11/10/2024), haleu tuku 11:00 dadeer Otl, kontinua hala’o julgamentu hodi rona deklarasaun sira hosi funsionáriu Comissão Anti Corrupção (CAC) na’in-rua ho inisial EFQ no FLEGG bá kazu Violasaun Segredu Justisa ho NUC 0257/22.PDDIL.
Lee Mós: MP Arkiva Parsiál Kazu Violasaun bá Segredu Justisa Hosi Jornalista Raimundos Oki

Funsionáriu CAC kontinua bá hatán iha Tribunál relasiona ho kazu violasaun segredu justisa. Foto/Elio dos Santos da Costa
Krime Violasaun Segredu Justisa, tanba funsionáriu CAC na’in-rua ne’e halo publikasaun iha pájina ofisial Facebook CAC nian kona-bá kazu Set-top Box bá projetu dijitalizasaun Rádiu Televizaun Timor-Leste, Empréza Públika (RTTL, E.P), no liu-liu relasaun ho ezekusaun bá mandadu buska no apreensaun ne’ebé CAC halo hasoru Ministru asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál (MAPKOMS), Francisco da Costa Pereira Jerónimo iha Palásiu Governu, Dili, loron 17 fulan-Outubru 2022.
Iha julgamentu ne’e Juíz rona deklarasaun hosi arguidu sira, hodi konfirma faktu sira bá iha arguidu ho inisial EFQ.
Iha sala julgamentu, arguidu EFQ deklara katak, mandadu buska ne’ebé halo hasoru eis MAPKOMS ne’e, nia iha koñesimentu, tanba nia mak lidera ekipa sira.
Tuir EFG, publikasaun ne’ebé nia halo iha nia konta Facebook, ho intensaun atu reponde de’it bá observasaun pro no kontra sira iha média sosial hasoru Komisáriu CAC ninia deklarasaun kona-bá buska ne’ebé ekipa CAC sira iha ezekuta iha tempu ne’ebá.
“Ha’u nia publikasaun ne’e atu responde bá komisariu nia deklarasaun bá média katak, buska ne’e la’os arguidu, maibé nia estatutu hanesan sasin entaun ho deklarasaun ne’e ataka fali ha’u, maibé liu tiha loron rua publikasaun ha’u retira tiha,” arguidu ne’e esklarese.
Arguidu mós deklara katak, altura bá halo buska ne’e, nia laiha kontaktu ho média sira, inkliu mós média CAC nian rasik, atu konvida sira halo kobertura bá atividade buska ne’e.
“Ha’u laiha kontaktu ruma ho média sira inklui média CAC, entaun iha momentu publika iha pájina CAC nian ha’u lahatene, kolega mak informa fali ha’u, no haree ha’u haruka hapus tiha tanba sei iha prosesu buska hela,” dehan nia.
Hafoin rona tiha arguidu EFQ Tribunál rona fali arguidu FLEGG tanba halo publikasaun iha CAC nia pájina ofisial Facebook. Arguidu FLEGG deklara katak, loos duni, nia mak hakerek informasaun hirak hanesan “breaking news” ida no halo publikasaun bá iha pájina Facebook média CAC nian.
“Ha’u mak hakerek buska apreensaun, tanba ha’u hetan kontaktu hosi kolega sira, ami halo buska, maibé média laiha. Entaun, iha momentu ne’e ha’u pulsa laiha, entaun, ha’u publika iha pájina Facebook atu média sira hatene ,” Arguidu FLEGG deklara iha audiénsia julgamentu.
Arguidu ne’e afirma, loos duni, atividade buska ne’e nia laiha koñesimentu, maibé iha publikasaun ne’e liu tiha minutu rua mak nia retra tiha tanba hetan kontatu hosi nia kolega sira.
“Iha momentu ne’ebá ha’u la tuir buska no laiha koñesimentu hosi konteúdu buska ne’e rasik tanba iha momentu ne’ebá ha’u lisensa anuál. Maibé, iha publikasaun ne’e, liu dois menitus, ha’u retira tiha tanba hetan kontaktu hosi ekipa investigadór sira katak apaga tiha,” tenik nia.
Hafoin rona tiha deklarasaun hosi arguidu sira, Juíz prosesu deside a-dia ka muda fila-fali loron julgamentu ne’e nian bá loron 31 fulan-Outubru 2024, tuku 17:00 Otl, hodi rona fali sasin sira.
Audiénsia julgamentu ne’e prezide hosi Juiz José Gonçalves, Ministériu Públiku (MP) reprezenta hosi Prokuradór Gustavo da Silva, Arguidu sira hetan Asisténsia Legál hosi Defensór Públiku (DP) Marçal Mascarenhas.
Ministériu Públiku nia Akuzasaun
Relasiona kazu halo violasaun bá segredu justisa nian ne’ebé deskonfia envolve hosi funsionáriu CAC na’in-rua ne’e, Ministériu Públiku (MP) halo ona mós akuzasaun sira iha autus-inkéritu nian ho NUC 0257/22.PDDIL.
Ministériu Públiku, tuir dispozisaun konjunta artigu 132 K-RDTL nian, númeru 3 a-línea d) hosi Lei númeru 14/2005, loron 16 fulan-Setembru ne’ebé altera ho Lei númeru 11/2011, loron 28 fulan-Setembru, lei númeru 07/2022, loron 19 fulan-Maiu no artigu 48 hosi Kódigu Prosesu Penál (CPP-sigla portugés), desus akuzasaun no ezíje julgamentu iha prosesu komún no hosi tribunál úniku hosi arguidu sira.
Tanba ne’e, rejistu sira indika ho sufisiente, tuir termu sira artigu 236 númeru hosi CPP.Arguidu EFQ, nu’udár investigadór iha Komisaun Anti-Korupsaun CAC, nu’udár xefe unidade investigasaun dezde tinan 2012 to’o ohin loron.
Arguidu FLEGG, nu’udár funsionáriu Komisaun Anti-Korrupsaun-CAC, nu’udar mídia ofisiál, no hala’o nia kna’ar dezde tinan 2012.
Iha loron 17 fulan-Outubru tinan 2022, maizumenus tuku 08:00 dadeer, arguidu Emílio Freitas Quintas, nu’udár xefe ekipa, ezekuta despaxu tribunál nian, katak, mandadu buska no apreensaun relasiona ho prosesu investigasaun NUC 0016/21.CACTL no suspeitu maka Francisco Martins da Costa Pereira Jerónimo, eis Ministru Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál (MAPKOMS), ne’ebé iha hela faze investigasaun.
Iha faze ezekusaun, iha loron hanesan, maizumenus tuku 8:51 dadeer, Arguidu FLEG, nu’udár ofisiál imprensa CAC nian, publika iha pájina Facebook CAC nian artigu relasiona ho prosesu ne’e ho konteúdu hanesan tuir mai ne’e: “Breaking News! CAC Kontinua Hala’o Busk no Apreensaun bá Kazu Set-top Box RTTL, EP iha MAPKOMS Gabinete Palásiu Governu” cf pages. 07 iha rejistu sira.
Maizumenus tuku 09:53 nia hetan instrusaun husi arguidu EF Quintas atu blokeia (apaga) notísia ne’ebé temi ona, no blokeia tiha.
Hafoin ezekusaun mandadu, iha loron tuir mai tuku 09:00 arguidu ba kazu sira ne’ebé temi ona hetan notísia ne’ebé publika husi mídia sira, hanesan mídia Tatoli no Smnewstl, no sente ofendidu no prejudikadu.
Publikasaun iha loron 17 fulan-Outubru tinan 2022 iha mídia Tatoli iha loraik, hato’o Komisáriu CAC nia komentáriu sira.
Publika iha loron 18 fulan-Outubru tinan 2022, maizumenus tuku 09:00 iha mídia Smnewstl, entrevista ida ho Francisco Martins da Costa Pereira Jerónimo, Ministru Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál (MAPKOMS).
Arguidu EFQ publika iha nia pájina Facebook kópia mandadu buska no apreensaun no komentáriu sira seluk hanesan “ita atu coor ida mós nein passu ida atu hatene ha’u nia profesionalismo nu’udár ajente ne’ebé hala’o lei iha orden”.
Arguidu EFQ nu’udár investigadór dezde 2010, iha kapasidade no koñesimentu kona-bá prosedimentu no padraun investigasaun nia.
Arguidu FLEGG, nu’udar ofisiál imprensa iha CAC, dezde tinan 2012, no iha kapasidade no koñesimentu ba matéria publikasaun iha mídia no nia limite, hanesan sira ne’ebé relasiona ho segredu justisa nian.
Aktu publikasaun ne’ebé arguidu sira halo refere hotu ba buka prova relasiona ho prosesu ne’ebé investiga hela iha investigasaun – NUC.0016/21.CACTL, iha ne’ebé suspeitu maka Francisco Martins da Costa Pereira Jerónimo, eis Ministru husi Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál (MAPCOMS, no tanba ne’e iha segredu judisiál nia okos.
Sira hatene nu’udár funsionáriu CAC nian, katak partisipante prosesuál sira ne’ebé tama iha kontaktu ho prosesu labele fó sai ninia konteúdu ka aktu prosesuál sira ne’ebé kompoin prosesu ne’e.
Sira hatene katak sira-nia hahalok hetan bandu no hetan kastigu hosi lei kriminál;
Bá buat sira iha leten, sira komete, iha ko-autória material, iha forma konsumadu, krime Violasaun bá Segredu Justisa, hosi artigu 291, númeru 1 Lei Kódigu Penal, no artigu 74 hosi Kódigu Prosesu Penál.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres