Hatuan.com, (22 Jullu 2025), Díli– Reprezentante povu iha Parlamentu Nasionál konsidera kazu fornesimentu kombustivel ho fornesimentu servisu manutensaun ba karreta sira Rádiu Televizaun Timor-Leste Empreza Públiku (RTTL,E.P) fó prejuizu bá Estadu no presiza instituisaun relevante, liuliu Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC, sigla portugés) hola nia papél investigasaun tanba kustu ba projetu sira-ne’e uza Orsamentu Estadu.
Lee Mós: Kazu Fornesimentu Kombustivel ho Manutensaun Karreta RTTL,E.P, JSMP Konsidera Viola RJA Artigu 64 no Husu CAC Labele Tuur Nonook

Dokumentu desizaun juri deside kompañia Aitula Fuel’s Unipessoal, Lda mak fornese kombustivel ba RTTL,E.P. Foto/repro
“Klaru katak aktu sira hanesan ne’e fó prejuizu bá estadu, projetu sira fó bá malu de’it no ema dehan ne’e prejudiká bá estadu nia osan,” Xefe Bankada Duarte Nunes bá Jornalista sira iha PN, Tersa (22/07/2025)
Deputadu Duarte Nunes hateten, sé loos duni katak projetu servisu fornesimentu kombustivel ne’ebé ekipa juri halo servisu tuir prosesu administrasaun hotu no deside kompañia Aitula Fuels, Unipessoal, Lda mak sai manan na’in ho razaun prienxe rekizitu sira hotu, inklui mós projetu fornesimentu manutensaun ba karreta sira iha RTTL,E.P ne’ebé ekipa juri deside ona empreza Fe Loog Unipessoal, Lda mak sai manan na’in, tuir regra loloos ne’e Prezidente RTTL,E.P aprova de’it. La bele foti desizaun foun fali no la bele hatún fali despaxu ba empreza kompetitór seluk ne’ebé la manan projetu sira ne’e tuir avaliasaun ekipa juri nian.
Iha dokumentu ne’ebé Hatutan.com asesu hatudu katak ekipa juri, kompostu husi Marcelino Osorio (prezidente juri), Lenia de Fátima Moreira (juri), Melchior Tino Ribeiro Rodrigues (juri), liuhosi enkontru iha loron 25 fulan-Abríl 2025, foti desizaun kona-bá servisu fornesimentu kombustivel deside kompañia Aitula Fuel’s Unipessoal, Lda mak manan hodi fornese kombustivel ba RTTL,E.P ho razaun presu razoavel no dokumentu ne’ebé kompañia submete ho kompletu.
Iha enkontru hanesan mós ekipa juri foti desizaun kona-bá servisu fornesimentu manutensaun karreta deside manan na’in mak kompañia Fe Loog Unipessoal, Lda, hodi halo manutensaun ba karreta RTTL,E.P ho razaun presu razoavel no dokumentu ne’ebé kompañia submete kompletu no tuir rekizitu ne’ebé RTTL husu.
Hafoin ekipa juri halo avaliasaun no propoin kompañia Aitula Fuel’s Unipessoal, Lda maka sai manan na’in ba servisu fornesimentu kombustivel ba RTTL,E.P no deside kompañia Fe Loog Unipessoal, Lda mak manan servisu fornesimentu manutensaun ba kerreta RTTL,E.P, maibé iha loron 15 fulan-Maiu 2025, Prezidente Konsellu Administrasaun RTTL,E.P, Elizeu Isaac Fernandes, hatún despaxu indika fila fali kompañia Mãe da Graça Unipessoal, Lda ne’ebé la liu selesaun dokumentu maka fornese fali servisu fornesimentu kombustivel no deside no indika fali mós kompañia Fastep Unipessoal, Lda ne’ebé la prienxe rekizitu tuir desizaun juri nian, mak fornese fali servisu manutensaun ba karreta RTTL,E.P.
“Aktu ida-ne’e kontra lei. Ha’u lakohi akuza ema mais prinsipíu maka ne’e ema ko’alia kuandu iha dadus nia parte bele ko’alia tanba hanesan politika iha plenária Parlamentu Nasionál no hanesan individu ha’u tenke respeita ema nian direitu atu haree nian dignidade, ha’u bele akuza nia, nia mós bele akuja ha’u, di’ak liu maka investiga tiha, no auditória ha’u konkorda. Halo auditória ne’e importante para ita hatene buat ne’ebé halo tuir regra ka lae, moos kalae, toman hanesan ne’e para aban bainrua jerasaun tuir mai bele banati tuir,” Deputadu Duarte Nunes hateten.
Lee Mós: Deskonfia Prezidente RTTL,E.P Halo Abuzu Podér no Hamosu Prejuízu Ba Estadu iha Projetu Fornesimentu Kombustivel no Manutensaun Karreta

Dokumetu desizaun ekipa juri ba servisu manutensuan karreta ne’ebé deside kompañia Fe Loog Unipessoal, Lda mak halo servisu manutensaun ba karreta sira RTTL,E.P. Foto/repro

Iha fatin hanesan membru Parlamentu Nasionál Bankada FRETILIN David Mandati Dias hateten, tuir loloos Inspetór Jeral Estadu ne’e haree hotu buat sira ne’e, tanba RTTL,E.P ne’e mídia estatál no 100% utiliza osan estadu.
“Ita nia mídia sira kuandu foti hanesan signifika ne’e posibilidade para loke matan bá boot sira katak ne’e buat ruma ladi’ak maka ita nian jornalista sira ko’alia. Tanba jornalista no mídia sira maka atu kontrola ita nia sosiedade la’o di’ak ka la’o aat. Loloos jornalista no mídia sira ko’alia ona asuntu sira hanesan ne’e ita buka tuir kedas,” Deputadu David Ximenes Mandati hateten.
Nia husu bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés) atu bele halo investigasaun. Iha sorin seluk, Xefe Bankada KHUNTO Deputadu António Verdial de Sousa hatutan tán katak “Ha’u la hateten katak nia halo abuju podér, maibé karik iha duni situasaun ne’e maka mosu iha ne’ebá, laiha razaun iha regra para atuá sé maka sente direitu bá violadu lori bá iha CAC, Ministériu Públiku atu bele investiga hodi haree buat sira ne’e la’o tuir regra ka lae.”
“Sé aktu ida-ne’e maka akontese klaru nia fó prejuizu bá estadu, nia halo lakon osan, tanba osan ne’e povu nian, ne’ebé laiha razaun dehan katak la halo prejuizu klaru iha prejuizu bá estadu,” Deputadu António Verdiál afirma tan.
Molok ne’e, iha loron Kinta, 17 fulan-Jullu 2025, Prezidente Konsellu Administrasaun RTTL,E.P, Elizeu Isaac Fernandes, konfirma ba Hatutan.com iha nia servisu fatin, katak desizaun ne’ebé nia foti tanba kompeténsia ierarkia foun RTTL,E.P nian.
Elizeu Issac Fernandes argumenta katak ba kestaun administrasaun iha konkursu ba servisu fornesimentu kombustivel ho servisu fornesimentu manutensaun ba karreta RTTL,E.P nian ne’e bele ekipa juri halo avaliasaun no irarkia mós tenke halo avaliasaun.
“Entaun, ita bele dehan katak depois ha’u mai iha ne’e (RTTL,E.P_red) mós enfrenta situasaun hanesan. Primeiru, karreta sira kuaze abandonadu, karreta hotu ne’ebé bá hadia iha ne’ebá ninia identifikasaun ne’e maka aat boot, ka hanesan prejudika gasta boot, prejudika RTTL tenke gasta kedan bá mesin sira ne’e, maibé depois ita haruka mekániku sira haree karreta aat maka travaun, mina bomba no buat sira ne’e hotu. Entaun bainhira tenderizasaun kompañia ne’e mai kompete nafatin no ita bele dehan katak hanesan irarkia ida, kuandu ita haree katak buat ida-ne’e iha ona tendensia hanesan, ita atu dehan katak liña ida maka ema atu sobu la di’ak,” Elizeu Issac Fernandes argumenta.
Elizeu Issac Fernandes haktuir, agora hansan ierarkia tanba nia haree katak servisu ne’ebé la tuir saída maka nia hakarak ne’e hanesan ofisina nian, karreta aat ida mosu fali hanoin ida, mosu fali indentifikasaun ida, buat sira ne’e hotu, depois nia asume pasta Prezidente RTTL, E.P karreta sira ne’e nia tenke bá haree fila fali oinsá atu buka fatin seluk hodi bele ajuda halo manuntensaun karreta balun buat sira ne’e hotu.
Tuir Elizeu nia hanoin katak, tempu ona troka fila-fali bá kompãnia foun ruma hodi halo sevisu masímu liután, tanba ne’e to’o agora kompañia ne’ebé manan tenderizasaun, servisu hela no laiha lamentasaun ruma husi kondutor sira katak servisu la di’ak no laiha lamentasaun ruma husi lojistiku katak servisu la di’ak.
“Parese ema ne’ebé fó informasaun ne’e maka sente la di’ak tanba ninia korrente ne’e ema hakotu ona,” Elizeu Isaac Fernandes hateten.
Kona-bá desizaun husi despaxu ne’ebé prezidente RTTL,E.P hatún hodi fó ba kompañia rua ne’ebé la prienxe rekizitu iha selesaun dokumentu no hatán valor ki’ik iha selesaun dokumentu inklui aprezenta kustu boot bele viola Rejime Jurídiku Aprovizionamentu (RJA) ba Kontratu Públiku no Respetiva Infrasaun iha Dekretu-Lei Nú.22/2022, loron 11 fulan-Maiu, iha artigu 64 (rekizitu adjudikasaun/Critério de adjudicação) nian, Elizeu Isaac Fernandes, afirma ekipa juri sira ne’ebé servisu nia sempre hateten tiha ona katak haree kompañia ne’ebé maka di’ak, kompañia ne’ebé servisu ho responsabilidade, la bele haree kompañia sira ne’ebé halo servisu hodi fó todan bá RTTL, E.P.
Elizeu Isaac FErnandes afirma tan sira mai nafatin juri antigu ho kompañia antigu mai nafatin no nia hanesan prezente foun ida, la bele tuir ritmu (irama) antigu nian.
“Durante iha ne’e ha’u sidauk halo korrupsaun, seidauk han buat ruma husi prosesu ida-ne’e. Ha’u nein hakfodak, tanba ne’e, ha’u atu hateten de’it katak, ha’u hakarak halo buat ne’ebé di’ak fornese bá RTTL, Ema sira ne’ebé sente lamentavel tanba sira nia korrente ne’e ha’u hakotu tiha, ha’u buka ona ema seluk para bele halo servisu,” nia hateten.
Kona-bá aktu ida-ne’e hatudu katak prezidente RTTL,E.P uza nia kompeténsia hodi halo abuzu podér no deskonfia no hamosu prejuízu ba Estadu, Elizeu Isaac Sarmento hatutan, lideransa ida, hanesan iha topu ida, nia mós iha poder atu define, kuandu buat ruma laloos.
“Ha’u atu hateten katak iha korrente ida maka la’o hela, mais prontu sira hakarak koko atu hanoin katak ida-ne’e tendensia korrupsaun, deskulpa husu took bá sira katak montante hira maka prezidente atu halo korrupsaun. Kuitadu, ha’u hanoin odiu no vigansa ida tanba nia sente katak saída maka nia kria ne’e ita hapara ona ita atu hamosu kondisaun no situasaun foun iha RTTL,EP,” nia argumenta.
Nia afirma, kompañia kobustivel ne’e mós tuir hela prosesu, la’ós RTTL foti fó de’it, no bazeia bá esperiénsia ne’ebé no rekolla informasaun sira katak haree bá kompañia ne’e servisu durante ne’e servisu ho sese sira hatene malu.
Lembra fali katak iha enkontru sira diskusaun orsamentu nian, liuliu diskusaun iha Komisaun Revizaun Orsamentu (KRO), Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão, alerta beibeik, atu membru Governu no membru instituisaun Estadu hotu-hotu tenke utiliza orsamentu Estadu nian ho didi’ak no kuidadu tanba osan ne’e povu nian.
Lee Mós: Kazu Fornesimentu Kombustivel, Deskonfia Prezidente RTTL,E.P iha Relasaun Família ho Empreza Mãe da Graça
Jornalista: Zita Menezes