Connect with us

Ekonomia

CCFP Prepara Paraser Kona-bá Andamentu Kapitál Fundu Petrolíferu Ne’ebé Iha Risku ba Sustentabilidade

Published

on

Hatutan.com, (13 Agostu 2022), Díli— Conselheiro Conselho Consultivo do Fundo Petrolífero (CCFP) sei elabora parser id aba Parlamentu Nasionál (PN) kona-bá andementu kapitál Fundu Petrolíferu ne’ebé iha risku ba sustentabilidade iha futuru.

Membru CCFP hala’o Enkontru Semanál. Foto/CCFP.

“Konsilleiru sira CCFP nian deisde atu iha tempu badak sei elabora pareser ida ba PN hodi fó-hanoin kona-bá andamentu kapitál Fundu Petrolíferu ne’ebé iha daudaun risku no bele fó ameasa ba ninia sustentabilidade iha futuru liuliu, ligadu ho situasaun jeo-polítika-ekonómika ne’ebé la estável,” Hatutan.com sita komunikadu.

Lee Mós:Janeiru-Jullu, Autoridade Aduaneira Kolleta Millaun $40,6

Desizaun ba elaborasaun parser ne’e, hafoin rona tiha aprezentasaun hosi Ofisiál Peskiza CCFP, Dírcio Amaral katak, Ekonomia globál hasoru difukuldade oi-oin inklui krize jeopolítika, liu hosi enkontru semanál foin lalais ne’e, kompostu hosi Konsilleiru sira Juvenal Dias (Prezidente), Nuno Goulart (Vise Presidente), Martinha da Silva (Membru) ho Hernani Agostinho Soares (Membru).

Advertisement

Parte estrutura prinsipál CCFP ne’e koa’lia liu kona-bá situasaun globál petróleu nian, espesifikamente kona-bá reseita Fundu Petrolíferu ne’ebé Timor Leste lakon desde trimestre primeiru to’o trimestre segundu.

Dírcio Amaral aprezenta katak, Ekonomia globál hasoru difikuldade oi-oin inklui crize jeopolítika, inflasaun ne’ebé sa’e makás, taxa de juru ne’ebé aumenta bei-beik no konfinamentu Covid-19 nian ne’ebé sei aplika iha fatin balun.

Probabilidade ba ekonomia globál atu enfrenta resessaun iha fulan-12 nian laran oin-mai aumenta makas tebes, maibé severidade hosi resessaun seidauk hatene klaru.

Fatór determinante sira hanesan, Inflasaun, Hasae taxa de juru, Rekursu enerjia ho Covid-19, sai kauza prinsipál ba reseita Fundu Petrolíferu Timor Leste lakon makas.

Iha rezumu badak ne’e hateten katak, bazeia Press release relatóriu Trimestrál (Abril-Juñu) hosi Banco Central de Timor Leste (BCTL), kapitál Fundu nian tun ba billiaun $17.84 kompara ho kapitál $19.12 trimestre primeiru (Jan-Mar) nian.

Advertisement

Retornu Investimentu Fundu Petrolíferu iha tinan 2022 to’o fulan Juñ, lakon nia investimentu ho valór totál millaun $1,938 ne’ebé dezagrega hanesan tuir mai: Jan-Mar (-US$910.353m), Abr-Jun (1,028.01m).

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025

Published

on

By

Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli—  Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai  kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi  halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

MCAE Dúvida ho Dadus Produsaun Hare-Kulit Husi CLN

Published

on

By

Hatutan.com,  (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha  Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL

Published

on

By

Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU)   halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no  impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

(more…)

Continue Reading

Trending