Connect with us
Pakote Ahi

Dili

Arte Moris Sei Lori SETP ba Tribunál

Published

on

Hatutan.com, (02 Dezembru 2021), Dili—Grupu Arte Moris sei lori Sekretáriu Estadu Terras no Propriedade (SETP) ba Tribunál, relasiona ho desizaun despezu administrativu ba rai Estadu ne’ebé Grupu Arte Moris okupa desde tinan 2003 to’o 2021.

Obra sira hosi Grupu Arte Moris, autoridade sira hasai ona hosi edifísiu maibé tau de’it iha arredór tanba parte Arte Moris hakarak atu lori prosesu ne’e ba Tribunál. Foto/Hatutan.com.

Advogadu Olívio Barros konsidera Estadu viola regra no lei ne’ebé iha, hodi hakat liu prosedimentu hotu.

“Entidade hotu inklui Estadu moris iha lei nia okos. Tanba ne’e, ami haree Estadu rasik la kumpri regra jerál no lei ne’ebé iha hodi hakat liu prosedimentu ne’ebé iha. Tanba ne’e, husi parte legal, ami sei defende sira nia direitu tuir lei hodi deside lori ba Tribunál. Tanba ne’e, iha tempu badak ami sei deside halo asaun ba iha Tribunál tuir lei haruka,” Advogadu Olivio Barros liu hosi konferénsia imprensa ne’ebé hala’o iha edifísiu Arte Moris, Comoro, Kinta (02/12/21).

Kona-bá deklarasaun ne’e, parte SETP konsidera katak, parte Arte Moris mak lakohi koopera ho Estadu durante halo aprosimasaun, tanba antes ezekuta despezu administrative, SETP husu grupu arte Moris muda fali ba fatin ne’ebé SETP prepara ona lokaliza iha Bebora, hodi bele kontinua hala’o sira nia atividade maibe ho arrendamentu ba Estadu.

Advertisement

“Ema hotu iha direitu atu halo rekursu ba Tribunál no Estadu prontu atu ba hatán, enkuantu SETP iha erru ruma. Bainhira laiha erru maka buat hotu klaru hela. Tanba Estadu nunka halo despezu arbiru tanba desizaun ne’ebé ami hasai bazeia ba orientasaun, desizaun no lei ne’ebé obriga ami tenki hasai obrigatóriu Grupu Arte Moris hosi fatin ne’e. Tanba sira hela iha ne’ebá kuaze tinan 18 la regulariza ho Estadu,” Diretór Jerál Terras no Propriedade, Rodrigo de Mendonça, hateten ba Hatutan.com.

SETP iha kompeténsia atu administra rai no uma Estadu ne’ebé iha ba interese Estadu ne’ebé bo’ot liu kualkér grupu, tanba pedidu hosi Consellu Combatente Libertasaun Nasional (CCLN) hanesan instituisaun Estadu ne’ebé presija rai hodi instala edifísiu hodi kontrola kombatente hotu iha territóriu tomak.

Tanba ne’e, SETP identifika fatin Arte Moris ba atribuisaun rai Estadu ba CCLN tanba ne’e laiha violasaun ba interese Estadu.

Antes ezekuta despaixu despezu administrativu ne’ebé sai iha loron 05 fulan Setembru, SETP sei kontinua notifika dala rua hodi fó tempu loron 30, hodi hamamuk ou muda ba fatin ne’ebé Governu prepara ona iha Bebora, maibé la sai no la halo rekursu ho DNTP halo pedidu ba MJ katak, Arte Moris la koopera ho alternativa no mekanizmu ne’ebé SETP halo, tanba ne’e solusaun ikus maka tenki iha despezu administrativa ba interese Estadu.

Arte Moris ho uma-ka’in hamutuk 14, hahú okupa rai Estadu ne’e desde tinan 2003 la arrenda ba Estadu, maske daudaun  ne’e uma-ka’in 14 konsege husik ona fatin ne’e.

Advertisement

Prezidente Conselho Combatente da Libertasaun Nasional (CCLN), Vidal de Jesus “Riak Leman”. Foto/ CCLN.

Nune’e mós Prezidente Conselho Combatente da Libertasaun Nasional (CCLN), Vidal de Jesus “Riak Leman” esplika, parte CCLN hetan ona karta legál hosi Ministériu Justisa (MJ) ba utilizasaun rai Estadu ne’ebé daudaun grupu Arte Moris okupa.

“Depois de harii CCLN liu hosi kongresu, maibé laiha fatin atu halo servisu. Tanba ne’e, ha’u ho ekipa ba hasoru Prezidente Republika ho Pimeiru Ministru hodi entrega fatin Arte Moris ne’e ba CCLN atu halo edifísiu CCLN ne’ebé halibur veteranu hotu iha Timor laran tomak. Tanba ne’e, iha tinan kotuk Ministériu Justisa (MJ) Entrega ona karta legál ou karta atribuisaun rai ne’e ba CCLN,” Riak Leman, hateten ba Hatutan.com.

Bazeia ba Lei númeru 13/2017, 05 Juñu rejime espesiál ba definisaun Titularidade bein imóvel artigu 2 alinea h hateten “DNTPSC” Direção Nacional de Terras, Propriedades no Serviço Cadastral ka kualkér entidade seluk Estadu nian ne’ebé haktuir lei, hala’o atribuisaun ne’e ba:

a) “Grupu vulneravál”, mak ema lubun ida ne’ebé, tanba kestaun sira relasiona ho sira-nia etnia, relijiaun, proveniénsia, kondisaun sosiál, jéneru, orientasaun seksuál, idade, inkapasidade fízika ka mentál, iha hela pozisaun ne’ebé fásil liu atu hetan violasaun ba sira-nia direitu hanesan sidadaun;

b) “Hak guna-bangunan”, maka direitu atu harii ka mantein konstrusaun ida, ho temporáriu, iha rai ema seluk nian, ne’ebé rekoñese hosi lei ne’ebé aplikável durante administrasaun indonézia;

c)“Hak guna-usaha”, maka direitu ba hetan aproveitamentu ekonómiku hosi rai domíniu Estadu nian, iha períudu tempu balu nia laran, ne’ebé rekoñese hosi lei ne’ebé aplikavel durante administrasaun indonézia;

Advertisement

d) “Hak milik”, maka direitu hodi goza ho kompletu no eskluzivu direitu sira ba uzu, gozu

Artigu 9.º Bein imovel hosi domíniu privadu Estadu nian

Bein imóvel Estadu nian maka:

a) Bein hirak-imóvel ne’ebé sai tiha nu’udár propriedade ka uza tiha hosi administrasaun públika portugueza nian to’o loron 07 Dezembru tinan 1975;

b) Bein imóvel hirak-ne’ebé sai tiha propriedade ka uza tiha hosi administrasaun públika indonezia to’o loron 19 Outubru 1999;

Advertisement

c) Bein imóvel hirak-ne’ebé iha pose atuál Estadu nian no uza ba atividade relasiona ho administrasaun públika ka ba atividade interese públiku nian;

d) Bein imóvel hirak-ne’ebé kona direitu uluk primáriu ka direitu uluk sekundáriu, ne’ebé pertense ba sidadaun estranjeiru sira, ne’ebé tuir termu lei ida-ne’e sei tama ba Estadu;

e) Bein imóvel hirak-ne’ebé kona direitu sira uluk sekundáriu nian ne’ebé tama ba Estadu tuir termu sira n.º 6 .

Observasaun

Obra sira hosi Grupu Arte Moris, autoridade sira hasai ona hosi edifísiu maibé tau de’it iha arredór tanba parte Arte Moris hakarak atu lori prosesu ne’e ba Tribunál. Foto/Hatutan.com.

Tuir observasaun hosi jornalista Hatutan.com iha terrenu katak, desde loron 01-02 Dezembru, ekipa negosiadór hosi parte CCLN akompañadu hosi membru Polísia Nasionál Timor Leste (PNTL), no mós parte pesoál guarda munisipál Dili nian halo negosiasaun ikus no hasa’i sasan iha edifísiu arte moris nian, maibé tau de’it iha arredór edisifísiu tanba hakarak atu lori prosesu ne’e ba Tribunál.

Nune’e, ohin, Eis Prezidente Repúblika José Manuel Ramos Horta deklara katak, nia pronetu atu  apoiu ka oferese fatin provizóriu ba Grupu Arte Moris atu bele asegura hela produtu sira ne’ebé iha, nune’e udan been labele estraga.

Advertisement

“Ha’u oferese ha’u nia fatin atu sira bele rai sira nia obra hodi buka fatin. Governu ne’e atu fó apoiu osan hodi rehabilita fatin foun nune’e sira bele utiliza  ka la’e, maibe hasai fali sira hosi fatin ne’e, Governu hanoin saida, tanba artístiku mós importante ba rai ne’e nia dezenvolvimentu,” Horta, hateten.

Parte Xanana Gusmão Reading Room mós hatudu ona nia solidariedade ho komunidade Arte Moris liuhusi oferese fatin hodi rai propriedade Arte Moris nian, inklui livru no sasán sira seluk.

Nune’e mós Deputada Bankada Congresso Nacional Reconstrução Timorense (CNRT) Veneranda Lemos, deklara iha debate jeneralidade Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2021, iha Parlamentu Nasionál, Kinta (02/12/21), katak, atuasaun Governu nian ba fatin ne’ebé arte moris utiliza durante ne’e hatudu Governu hamate espíritu arte hosi joven sira.

“Ami hato’o ami nia solidareidade ba maluk sira ne’ebé okupa fatin atuál edifísiu arte moris. Ami fó korajen ba maluk sira hotu,”  Veneranda Lemos, hateten.

Deputada ne’e hatutan, tuir loloos Governu tenke  konsidera arte no kreatividade sira ne’ebé foin sa’e sira iha, la’ós ba halo fali violasaun, tanba ida ne’e konsidera hanesan mós ho violasaun diretus umanus.

Advertisement

Jornalista: Carmelita Isaac

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Dili

Ramos-Horta Kestiona Prezensa Militár iha Eviksaun, Germano Dehan Presiza Seguransa Tanba Vida La Fa’an iha Loja

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli— Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta preokupa bainhira haree iha televizaun membru FALINTIL Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL) mós tun bá terrenu hodi akompaña Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias ne’ebé halo eviksaun bá populasaun ne’ebé okupa rasi Estadu iha Díli.

(more…)

Kontinua Le'e

Dili

Eviksaun Forsada La Refleta iha PEDN 2011-2030

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli – Forum ONG Timor-Leste (FONTIL)  konsidera evikasaun forsada hosi Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia Organizasaun Urbana (SEATOU)  bá komunidade iha Díli  laran la refleta iha planu estratéjia dezenvolvimentu nasionál (PEDN) 2011-2030.

(more…)

Kontinua Le'e

Dili

Governu ho AMD Presiza Prepara Fatin Dignu bá Komunidade Ne’ebé Hetan Eviksaun

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta husu bá Governu no Autoridade Munisípiu Díli (AMD) atu prepara fatin dignu bá komunidade ne’ebé hetan eviksaun, nune’e bele kontiua sira nia negósiu hodi sustenta ekonomia familia no kontribui bá dezenvolvimentu nasionál.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending