Connect with us

Nasionál

Ramos-Horta ho Lú Olo La Halo Reklamasaun, CNE Submete Akta Apuramentu Nasionál Bá TR

Published

on

Hatutan.com, (28 Abríl 2022) Díli-Comissão Nacional de Eleições (CNE), Kinta (28/04/2022), tuku 14:00 Otl, submete ona akta apuramentu nasionál bá Tribunál Rekursu (TR) hafoin kompleta oras 24 bá kontestasaun no reklamasaun husi kandidatu Prezidente Repúblika na’in-rua; José Manuel Ramos-Horta ho Francisco Guterres “Lú-Olo”.

Lee Mós: CNE Konklui Apuramentu Nasionál, Ramos-Horta Lidera ho Votu 62,1%

CNE konklui ona apuramentu nasionál bá votu branku, votu abandonadu, votu nulu no votu rejeitadu sira, Domingu (24/04/2022), tuku 13:35 Otl. Foto/Hatutan.com

To’o ohin, ekipa susesu ka kandidatu PR na’in-rua la hatama reklamasaun, nune’e CNE konsidera parte sira simu ho rezultadu apuramentu ne’ebé CNE halo.

Konteúdu husi akta ne’ebé CNE submete bá TR  kompostu husi urna ne’ebé iha laran priensidu ho rezultadu apuramentu nasionál husi munisípiu hotu, inklui estranjeiru no oferese mós USB hanesan file informátika hodi fasilita TR  foti desizaun.

Advertisement

“Tuir baze legal katak depois  apuramentu nasionál durante oras 72 ami konklui, oras 72 elabora akta hodi hasai rezultadu provizóriu no iha oras 24 bá kandidatu no entidade sira karik la aseita ho rezultadu ne’e, bele hatama rekursu ka reklamasaun, maibé laiha rekursu signifika parte hotu simu rezultadu refere, tanba ne’e tuir lei eleitorál, ohin, tenke submete bá TR hodi halo analiza no validasaun ne’ebé ikus mai TR sei fó sai rezultadu finál eleisaun prezidensiál 2022,” Prezidente CNE, José Agostinho Belo informa bá jornalista sira hafoin submete akta rezultadu apuramentu nasionál bá TR, Kinta (28/04/2022).

Tuir lei eleitorál, TR iha oras 72 hodi halo validasaun bá akta eleisaun  Prezidensiál  2022 hodi pronunsia rezultadu eleisaun.

Rezultadu apuramentu nasionál husi CNE hatudu katak kandidatu Prezidente Repúblika (PR), númeru sorteiu ida (1), José Manuel Ramos-Horta, lidera ho totál votu hamutuk 398,028 (62,1%), no kandidatu PR númeru seorteiu rua (2), Francisco Guterres “Lú Olo” ho de’it votu 242,939 (37,9%).

Total votu nulu iha apuramentu ne’e, hamutuk rihun-lima (5000) no konsege halo kontajen, verifikasaun iha votu 1200 maka sai válidu, hodi aumenta bá kandidatu na’in-rua nia votu, maka hanesan Ramos-Horta hetan atus-ualu-resin (800 resin), Lú Olo hetan atus-haat-resin (400 resin).

Eleitór ne’ebé rejistu hamutuk 859.925, ema ne’ebé tuir vota hamutuk 646.389, votu validu 640.967 (99,16), votu branku 1.643 ( 0,25%), votu nulu 3.734 ( 0,58%) votu rejeitadu 28 (0,00%) no votu abandonadu iha 15.

Advertisement

Jornalista: Carmelita Isaac

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

FONGTIL Preokupa ‘Korruptór’ Kalumban Mali, Fujitivu Husi Indonézia Hetan Protesaun iha Timor-Leste

Published

on

By

Hatutan.com, (09 Marsu 2026), Díli– Forum Organizasaun Noun Governamentál Timor-Leste (FONGTIL)  preokupa situasaun ‘kurruptór’ Kalumban Mali sai hanesan fujitivu ka DPO (Daftar Pencarian Orang) Prokuradoria NTT ho Prokuradoria Jerál Repúblika Indonézia nian dezde tinan 2016 ne’ebé hetan protesaun iha Timor-Leste.

(more…)

Continue Reading

Nasionál

Ramos-Horta Alerta Prepara Kondisaun Hasoru Krize Ekonómia Globál

Published

on

By

Hatutan.com, (05 Marsu 2026), Díli–  Funu iha Médiu Oriente entre Amerika hamutuk ho Izraél hasoru Iraun sei afeta ekonomia global, tanba ne’e, Prezidente Repúblika, José Ramos Horta, alerta ona bá Govenrnu  prepara osan husi  fundu soberanu   hodi asegura importasaun ai-han no proteje povu, liu-liu sira ne’ebé kiak liu bainihra mosu  krize ho folin mdrkadu global ne’ebé aas no karun.

(more…)

Continue Reading

Nasionál

Funu iha Médiu Oriente Nia Impaktu Bele Alastra Mai Timor-Leste

Published

on

By

Hatutan.com, (04 Marsu 2026), Díli-Ministru Petroleu no  Rekursu Minerál (MPRM), Francisco da Costa Monteiro, hateten funu iha Médiu Oriente to’o fulan oin nia  impaktu bele alastra mai Timor-Leste hodi fó influensia ba presu konbustivel,  mós impaktu maka’as ba iha ekonomia mundiál.

(more…)

Continue Reading

Trending