Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

EDTL, E.P Utiliza Xapa Matrikula Privadu Bá Veíkulu Estadu, CAC Sei Rekolla Dokumentu

Published

on

Hatutan.com, (06 Jullu 2022), Díli-Ekipa Comissão Anti Corrupção (CAC) daudaun ne’e, rekolla hela dokumentu komprovativu sira husi Eletrisidade Timor-Leste, Empreza Públika (EDTL, E.P) atu bele hetan prova ruma kona-bá utilizasaun veíkulu Estadu ho xapa matrikula privadu ne’ebé aplika iha EDTL,E.P.

Lee Mós : EDTL,E.P Uza Patrimóniu Estadu La ho Xapa Matrikula G

Karreta Prado ne’ebé sosa ho orsamentu Estadu hodi aloka bá superiór EDTL,E.P la uza Xapa Matrikula G. Foto/Dok.Hatutan.com

 “Ekipa sira husu hela dokumentu iha EDTL,E.P  atu hatudu loloos dokumentu balu bele konfirma dehan, loos duni, lei ruma ne’ebé mak prevalese bá sira ka lae, ne’e sei konfirma hela,” diretór jerál bá prevensaun iha Comissão Anti Corrupção (CAC), Rosário Salsinha Araújo, hateten bá jornalista sira, hafoin fiskalizasaun iha CNA, Balide, Dili, Kuarta (06/07/2022).

Oras ne’e, CAC nia ekipa sira deteta ona mós karreta Estadu sira ne’ebé mak durante EDTL, E.P uza matrikula privadu, liuliu karreta foun hirak ne’ebé kompra husi orsamentu Estadu nian hodi aloka bá Prezidente EDTL,E.P ho nia komisáriu sira.

Advertisement

 Tuir loloos, Rosário Salsinha Araújo hateten, karreta ka patrimóniu saida de’it mak Estadu nian, ne’ebé uza osan Estadu hodi sosa, halo parte bá patrimóniu Estadu nian, tanba ne’e tenke tau xapa matrikula G.

Tuir diretór prevensaun ne’e dehan, CAC ninia atividade sira bá prevensaun nian, la haree de’it ba asuntu kona-bá utilizasaun xapa matrikula, privadu ka Governu. Maibé bainhira funsionáriu públiku sira ka utilizadór sira mak utiliza la tuir regra, no iha indísiu irregularidade, CAC kondena duni.

“Aktu sira ne’e mós aktu la di’ak nian. Ita atu dehan loloos, sasán hothotu Estadu nian, utiliza loloos, kuandu utiliza sees hosi ida ne’e, krime,” Rosário Salsinha Araújo afirma.

Lee Mós : Karreta EDTL,E.P Kontinua Uza Xapa Matrikula Privadu

Iha fatin hanesan, Komisáriu Comissão Função Públika (CFP), António Freitas, esplika, bainhira iha administrasaun indireta sira hanesan, EDT,E.P mak utiliza patrimóniu Estadu nian la regra, CAC mak sei prosesa no kriminaliza tuir lei.

Advertisement

CFP ninia kompeténsia mak atu haree kona-bá funsionáriu sira ne’ebé mak servisu iha administrasaun direta sira hanesan iha liña ministériu no ho instituisaun Estadu sira.

Karreta ho marka Xpander ne’ebé EDTL,E.P sosa ho orsamentu la uza xapa matrikula G. Foto/Dok.Hatutan.com

Bá funsionáriu sira iha administrasaun direta sira ne’e, CFP rekolla hotu ona sira ninia karreta ho motorizada bá iha Diresaun Jerál Jestaun Patrimóniu Estadu (DGGPE) tanba involve mós iha kazu ne’ebé hanesan, katak, uza sasán Estadu nian, la tuir nesesidade servisu sira estadu nian.

CFP planeia ona atu iha tempu besik, sei komunika ho CAC, hodi fiskaliza bá funsionáriu sira iha administrasaun indireta sira hirak ne’ebé mak ninia karreta ho motorizada sira seidauk rekolla, tanba karreta sira ne’e la uza xapa matrikula Estadu, maibé uza fali matrikula privadu.

Alende ne’e, sei halo mós sorumutuk ho Diresaun Nasionál Transporte Terrestre (DNTT), atu esplika kona-bá razaun sira, tanba sá mak instituisaun ida ne’e, la tau xapa matrikula Governu (G), maibé, tau de’it matrikula (plat) baibain ka privadu.

“Hakarak ka lakohi tenke rekolla, no iha tempu badak, ami sei koordena malu ho DNTT para atu bele rekolla. Tanba saida mak instituisaun ida, ou ministériu ida, uza fali matrikula ida privadu, tanba sá. Afinál, ó uza karreta Estadu, uza osan Estadu, maibé tanba sá mak ida ne’e, no hakarak ka lakohi, iha tempu badak, ita sei armoniza,” António Fritas afirma.

Hatán kona-bá CFP prosesu bá karreta ho motorizada sira Estadu nian hamutuk 10 ne’ebé ekipa konjunta sira halo apreensaun hosi funsionáriu sira iha Sábadu (02/07/2022), Komisáriu António Freitas dehan, CFP hein hela rekomendasaun hosi CAC, bainhira konklui ona nia rezultadu investigasaun, sei entrega fali bá CFP atu aplika prosesu administrativa.

Advertisement

“Kuandu CAC haruka mai, klaru ke prosesu administrativa ne’e ami halo, prosesu kriminalizasaun ne’e hosi parte CAC nia kompeténsia, administrativamente ami halo, no ne’e CFP hala’o nia kna’ar ne’e dezde tinan rua bá kotuk, ami hala’o kna’ar ida ne’e, iha prosesu administrativa balu ami suspende,” António Freitas hateten.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

 

 

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

KSTL Ejize Governu Aprova Dekretu Lei Traballu ho Saláriu Mínimu $150 to’o $164

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli—Konfederasaun Sindikatu Timor-Leste (KSTL) ejize bá IX Governu atu halo aprovasaun bá Dekretu Lei Traballu ho saláriu mínimu nasionál hahú hosi $164 tun to’o $150, liu hosi konferénsia imprensa iha sede KSTL Bemori, Kuarta (17/04/2024).

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

CI ho ABC-ID Lansa Matadalan Jornalizmu Inkluzivu

Published

on

Hatutan.cm, (16 Abríl 2024), Díli—Conselho de Imprensa (CI) servisu hamutuk ho Australia Broadcasting Coorporation-International Development (ABC-ID) hala’o lansamentu bá Matadalan Jornalízmu Inkluzivu.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Projetu Reabilitasaun Estrada iha Díli Laran “La Obedese” bá Prinsípiu Transparénsia

Published

on

Hatutan.com, (16 Abríl 2024), Díli– Iha Rejime Jurídiku Aprovizionamentu (RJA) fó sentidu katak  projetu fíziku (projetu ho karater emerjénsia ka karater normal)  ne’ebé iha implikasaun bá Orsamentu Estadu nian tenke tane as no garante prinsípiu transparénsia.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending