Connect with us
Pakote Ahi

Justisa & Krime

Família 104 Iha Hera Preokupa Ho Rai Ne’ebé Okupa Hosi Komponente Navál

Published

on

Hatutan.com, (25 Agostu 2022), Díli—Uma-ka’in 104 iha área Kampung-Baru, aldeia Ailok Laran, Suku Hera, Postu Administrativu Cristo Rei, Díli, oras-ne’e preokupadu no lamentantável ho desizaun Governu nian, liuhosi Sekretária Estadu Protesaun Sivíl (SEPS) ne’ebé entrega ‘fali’ sira nia rai privada ba instituisaun FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Komponente Navál, atu hala’o atividade treinamentu militár.

Uma-ka’in 104 iha área Kampung-Baru, aldeia Ailok Laran, Suku Hera, Postu Administrativu Cristo Rei, Díli, oras-ne’e preokupadu ho desizaun Sekretária Estadu Protesaun Sivíl (SEPS) ne’ebé entrega ‘fali’ sira nia rai privada ba instituisaun FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Komponente Navál, atu hala’o atividade treinamentu militár. Foto/Hatutan.com.

Molok ne’e, família 104 ne’e, hela duni iha sira nia rai ne’e, maibé tanba inundasaun iha 04 Abríl 2021, rezulta mota tun hodi sobu totál uma komunidade nian, nune’e komunidade sira tenke muda ba hela temporáriu iha fatin seguru hirak ne’ebé governu prepara.

Lee Mós: Vítima Inundasaun Iha Hera Ezíje Governu Harii Bairru Foun

Hafoin situasaun normál, família vítima sira ne’e deside fila-fali ba haree sira ninia uma ne’ebé aat  atu hadi’a, inklui halo lutu iha kintál hodi kuda ai-hán, maibé Komandu F-FDTL liuhosi Komponente Navál bandu atu sira hela iha área ne’ebá.

Advertisement

“Ami preokupa no kestiona ho Parte Protesaun Sivíl nia konversa verbalmente hosi telefone mai ami katak, rai ne’e atuál Protesaun Sívil entrega ona ba Forsa Mariña Komponente Navál,” Portavós vítima afetada, Apolónia Pires Pereira hateten liuhosi konferénsia imprénsa iha área Kampung Alor, Aldeia Ailok Laran, Suku Hera, Postu Administrativu Cristo Rei, Munisípiu Díli, Kuarta (24/08/2022).

Portavós ne’e konsidera desizaun SEPS nian hodi entrega fali ba F-FDTL ne’e nu’udár prosesu ne’ebé viola tebes Lei ba Rai nian, tanba tuir loloos atu foti ka entrega rai ka propriedade ruma tantu indivídu ka koletiva, ne’e kompeténsia Ministériu Justisa (MJ) ho Diresaun Nasionál Terras no Propriedade nian.

“Tuir Lei ba Rai nian, Ministériu Justisa mak iha kompeténsia tomak atu esplika no identifika hodi ko’alia kona-bá ami nia estatutu rai. Maibé to’o agora Ministériu Justisa nunka mai atu esplika kona-bá ami nia direitu hirak ne’e. Ita nia forsa navál mós iha interese atu hasai ami hosi fatin ida-ne’e,” Apolónia Pereira informa.

Komunidade Hera, hanesan mós vítima inundasaun iha 04 Abril 2021.

La’ós ne’e de’it, maibé família vítima sira mós sente triste tanba membru F-FDTL sira bandu atu komunidade ba uza fila-fali sira ninia rai ka kintál ne’e hodi halo to’os nian, kuda ai-hán hodi sustenta moris família.

“Estadu tenke rekoñese no fó direitu legál, liu-liu estatutu klaru ba ami nia hela fatin hodi ami labele hetan despezu arbiru, bainhira dezenvolvimentu tama iha área ne’e. Labele diskrimina hasoru ema kbi’it la’ek ka ema vulnerável no ema ho defisiénsia sira, tanba ema hothotu iha direitu hanesan tuir ida-idak nia nesesidade,” Apolónia hateten.

Iha sorin seluk, Xefe Suku Hera, Antóninho Marcos da Silva dehan, nia parte iha duni informasaun kona-bá Forsa Komponente Navál sira bandu komunidade atu okupa rai ne’e. Maibé, seidauk iha justifikasaun ruma ba komunidade no hateten de’it katak, komunidade labele hela iha fatin ne’e, tanba fatin risku ba dezastre.

Advertisement

“Tanba ne’e maka bainhira atu halo buat sira hanesan ne’e, parte Terras no Propriedade mak tenke tun ba halo esplikasaun klaru ba komunidade  no ha’u rasik husu ba parte komponente atu bele buka tempu oinsá husu Ministériu Justisa liuhosi Terras Propriedade, atu bele mai halo konusultasaun ka, ba komunidade sira mais até agora seidauk. Sé la’e maka oras ida bele mosu deskonfia entre komunidade ho ami lider komunitáriu sira,” Xefe Suku Antóninho Marcos da Silva afirma.

To’o oras ne’e parte autoridade lokál sira rasik, seidauk bele halo aviza ruma ba komunidade afetadu sira ne’e, tanba seidauk iha despaixu klaru hosi ministériu kompetente, katak fatin ida ne’e Komponente Navál atu uza ba treinu nian.

“Ha’u hato’o bebeik ona diretamente ba ha’u nia superiór sira, liu-liu Administradór Postu, atu bele levanta ba iha Prezidente autoridade hodi bele hato’o ba leten. Mais até agora ha’u seidauk simu informasaun ruma hosi parte relevante atu responde ba problema hirak ne’e,” Antoninho esplika.

Parte autoridade lokál fó sasin katak, komunidade sira ne’ebé mak hela iha área ne’e, hahú kedan iha tinan 1991, bainhira muda hosi Bidau.

Enkuantu, Suku Hera kompostu hosi aldeia lima mak hanesan, Akanunu, Mota-Ki’ik, Hali-Dolár, Ailok-Laran, Sukaer Laran ho Moris Foun.

Advertisement

Tenke Aplika Lei Expropriasaun

Koordenadór Lei no Polítika, Rede Ba Rai, Júlio da Silva esplika, iha lei númeru 13, Lei ba Rai nian, iha artigu ida mak ko’alia kona-bá Protesaun ba Pose.

Konteúdu hosi Lei ne’e hatete katak, ema ne’ebé hela iha fatin ida ho pasífiku, la ho violénsia, pose públiku, kondisaun hotu-hotu mak sira prienxe, entaun bainhira iha situasaun ida ne’e mak komunidade ninia pose ne’e mosu interrupsaun, iha lei númeru 13 ne’e fó hela protesaun.

Maibé, mekanizmu ne’ebé Rede ba Rai tenke halo maka, iha negosiasaun buat ruma, ko’alia ho entidade kompetente, hanesan F-FDTL Komponente Navál. Baibhira laiha ona solusaun maka  tenke husu fila-fali ba iha Tribunál, atu bele hetan fila-fali sira nia Protesaun ba Pose.

“Sé sira foti la liuhosi prosedimentu ida. Sé bainhira sira dehan katak sira nia nesesidade foti rai ne’e tanba uza ba iha interese públiku nian, tanba ne’e uza ba defeza. Maibé, iha prosedimentu ida atu foti ne’e mak tenke liuhosi regra ida, no regra ne’e mak ne’e, ita iha Lei Expropriasaun. Durante ne’e mós ema nia intendimentu, hanoin katak aplika Lei Expropriasaun ne’e, ema ne’e tenke sai propriedade privádu,” Júlio da Silva hateten iha Faról.

Advertisement

Advogadu Rede ba Rai ne’e afirma, Lei Expropriasaun ne’e aplika ba ema sira ne’ebé titulár, iha direitu ba propriedade, ema ne’ebé iha direitu obrigasionál, hanesan ema halo arrendamentu ba sira, aluga, halo negósiu inklui ema ne’ebé okupa.

“Okupa ne’e, nia laiha obrigasaun. Maibé nia hela iha fatin ne’ebé, mezmu rai ne’e Estadu nian, nia la haree ba sé mak nu’udár na’in, maibé iha kondisaun sira ne’e mak tenke aplika lei expropriasaun,” Júlio da Silva, hateten.

Rede ba Rai sei la nonook, no sei kontinua halo advokasia ba komunidade sira ne’e, atu bele hetan direitu asesu ba rai iha RDTL.

DNTP Seidauk Informadu

Diresaun Nasionál Terras no Propriedade (DNTP) sei buka informasaun hosi tékniku sira hodi hatene kona-bá atribuisaun rai Estadu hosi parte Protesaun Sivíl ba forsa Komponente Navál, tanba tuir loloos atribuisaun rai ne’e kompeténsia DNTP nian. 

Advertisement

“Sobre ida ne’e ha’u seidauk apar ho prosesu ne’e tanba ha’u foin mai hanesan Diretór Jerál foin fulan ida ho balun. Tanba ne’e ha’u sei akompaña no seidauk bele fó informasaun maibé ida ne’ebé ha’u hatene ha’u bele fó no ida ne’ebé ha’u seidauk hatene ha’u seidauk bele fó. Ha’u sei hakas aan atu buka lai informasaun kona-bá asuntu ne’e,” Diretór Jerál Terras no Propriedade Lucas da Costa hateten ba Hatutan.com via telefónika, Kinta (25/08/2022).

Nia promete katak, hosi buka infomasaun liu husi tékniku DNTP tanba sira mak hatene liu kona-bá problema refere no sei partilla ba públiku.

Kona-bá preokupasaun ne’e Hatutan.com mós esforsu atu konfirma ho Prezidente Autoridade Protesaun Sivíl, Ismael Babo, maibé sei hala’o hela serbisu iha estranjeiru.

Parte Hatutan.com seidauk halo konfirmasaun ho Komandu F-FDTL espesialmentu Komandante Komponente Navál ne’ebé oras ne’e utiliza fatin ne’e hodi hala’o treinamentu.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres/Carmelita Isaac

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

Absolve “Kalohan” Hosi Pena Efetivu Tinan-Lima La’ós A-favór bá Korrupasaun

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli—Prezidente Tribunál Rekursu (PTR), Deolindo dos Santos konsidera desizaun Tribunál Rekursu (TR) nian hodi absolve Sekretáriu Jerál Partidu Demokrtátiku (PD), António da Conceição “Kalohan” hosi pena prizaun efetivu tinan-lima, la’ós a-favór bá korrupsaun maibé ne’e fundamentasaun hosi Lei.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Fujitivu Arnolfo Teves Jr Submete Rekursu bá TR

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli-Fujitivu Arnolfo “Arnie” Alimpit Teves Jr submete ona rekursu bá Tribunál Rekursu (TR) kona-bá prosesu sira liga ho estradisaun ne’ebé Ministériu Públiku sei halo hamutuk ho Tribunál Estadu Filipina.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

FONGTIL Preokupa Autoridade Sira Nonook ho Kazu Ró Tranship II no Expo Dubai

Published

on

Hatutan.com, (22 Abríl 2024), Díli– Forum ONG Timor-Leste (FONGTIL) preokupa ho prosesu transparénsia hosi Ministériu Públiku (MP) kona-bá kazu Ró Tranship II ho Expo Dubai ne’ebé FONGTIL submete to’o agora la iha follow-up no MP nonook tiha de’it.

(more…)

Kontinua Le'e

Trending