Connect with us
Pakote Ahi

Justisa & Krime

Jerasaun 12 Novembru 1991 Husu Sidadaun Hotu Hakaruk Bá Konstituisaun ho Lei

Published

on

Hatutan.com, (14 Outubru 2022), Díli- Sekretáriu Jerál Jerasaun 12 Novembru 1991, António Alves Fernandes, hateten Republika Demokratika Timor-Leste (RDTL) ne’ebé proklama nia independénsia iha 28 Novembru 1975 no restaura  fali iha  loron 20 Maiu 2002 nu’udár nasaun demokrátiku, no nu’udár nasaun independente ida Konstituisaun no Lei sira mak boot no aas iha rai doben ida-ne’e.

Lee Mós : Vise-Ministru Justisa “Haruka Duni” Karta Bá PM, Vise-MI ho Komandu PNTL Ezonera Gastão Peidade

Jerasaun 12 Novembru 1991. Foto/Elio dos Samtos da Costa

Jerasaun 12 Novembru 1991 sira preokupa tamba Timor-Leste nu’udár nasaun demokratika ida kontinua eziste hahalok poder informal hodi nafatin viola lei no konatituisaun tuir vonta pessoal ka grupu balun nian.

Sekretáriu Jerál Jerasaun 12 Novembru 1991, António Alves Fernandes ba jornalista sira liuhosi konferénsia bá imprensa ne’ebé hala’o iha resintu Sede Komité 12 Novembru, Balide, Díli, Sesta (14/10/2022) hateten, informasaun ne’ebé espalla iha Media Sosiál Facebook iha loron 08 fulan-Outubru 2022 ne’ebé mosu mós asaun dezrespeitu ne’ebé lider maximu partidu KHUNTO, José dos Santos “Naimori Bukar” ho membru Governu na’in-rua: Vise Ministru  Justisa José Edmundo Caetano ho   Vise-Ministru Interior, António Armindo, halo hasoru  Diretór Nasional Informasaun Interna Servisu Nasional Intelejensia (DNII-SNI) Gastao Piedade ne’ebé ho maneira halo intervensaun hasoru desizaun ne’ebé tuir lolos sei hein indentifikasaun no investigasaun.

Advertisement

Tuir Lei Numeru 5/2013 Artigu 10 ko’alia kona-bá Brankeamentu Kapital no Finansiamentu Terrorizmu, maka Jerasaun 12 Novembru 1991 nu’udar Asosiasaun ne’ebé halibur sobrevivente Massacre Santa Cruz nia oan sira no hamri’ik independentemente no apartidariu no hanesan mós organizasaun  Sosiedade Sivíl ida, deskorda no protesta maka’as bá hahalok ne’ebé órgaun másimu partidu KHUNTO sira hatudu.

“Ami konsidera hahalok ne’e dezrespeitu bá Konstituisaun no Lei sira ne’ebé mak vigora iha RDTL ida-ne’e,”  António Alves Fernandes haktuir.

Porta voz ne’e hatutan jerasaun 12 Novembru 1991 konsidera katak iha Estadu Direitu Demokratiku, mekanizmu kontrolu ne’e presiza forte hodi halo kontrola bá aktu sira hanesan ne’e tamba se uainhira lakon mekanizmu kontrolu mak iha oras ne’e dunik  kesi rasik tali bá Estadu ida-ne’e nia kakorok tamba deit vontade ema ida nian.

Jerasaun 12 Novembru 1991 husu bá Ministériu Públiku atu aselera hodi fó sai prosesu bá kazu ne’e rasik to ona iha ne’ebe. Nune’e, husu Konselleiru Másimu partidu KHUNTO, José dos Santos Naimori Bucar fó klarifikasaun bá públiku  kona-bá razaun fundamentál saida mak nia halo asaun ne’e hodi telefone bá Primeiru Ministru.

Husu ba membru Governu sira ne’ebé halo intervensaun bá kazu ne’ebé agora daudaun sai konsumu públiku halo favor tau aan nu’udár ukun na’in ne’ebé iha responsabilidade no la’ós ukun na’in ne’ebé ho intensaun.

Advertisement

Jerasaun 12 Novembru 1991 husu bá komandu PNTL no Tribunál atu fo sai kona-bá prosesu Investigasaun kazu Droga bá membru na’in-9 ne’ebé komete droga iha fulan hirak liuba nia prosesu too ona iha ne’ebé.

Jerasaun 12 Novembru 1991 sira ezije justisa bá PNTL no Tribunal atu fó sai kona-bá rezultadu investigasaun bá membru Jerasaun 12 Novembru 1991 ho naran Jose Bernardo ne’ebe mak hakotu iss iha sela polísia Caicoli, Díli tamba agora daudaun prosesu ne’e iha hela nakukun laran.

“Ami husu ba Nai Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta no Nai Primeiru Ministru Taur Matan Ruak atu bele tau atensaun ne’ebé sériu bá problema hirak ne’ebé ami mensiona iha leten,” Nia afirma.

Jornalista: Vito Salvadór

 

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

Xanana Enkoraza PCIC Servisu Onestu no Profisionál, Koopera ho PNTL-SNI

Published

on

Hatutan.com, (14 Maiu 2024), Díli Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão husu bá instituisaun Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla portugés) atu servisu ho onestu no profisionál.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Reforma Estrutura Lei Ne’ebé La Kompativel Bá PCIC no Iha Ona Relatóriu Reforma Justisa

Published

on

Hatutan.com, (14 Maiu 2024), Díli-Iha serimónia pose bá membru IX Governu Konstitusionál nian, Sábadu 01 fulan-Jullu 2023, Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão  deklara no kompromete halo re-estruturasaun bá Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC,sigla portugés) tanba la hatudu liu integridade no profisionalizmu.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Candice Teves Husu Estadu TL Salva Nia Kaben Fujitivu Arnolf Teves

Published

on

Hatutan.com, (12 Maiu 2024), DíliCandice Teves husu Estadu Timor-Leste (TL) atu salva nia kaben Fujitivu Arnolf Teves Jr hodi aseita no aprova pedidu aziliu politiku ne’ebé fujitivu ne’e husu.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending