Ekonomia
OJE 2023 Billaun $3,16 Aprovadu iha Finál Globál
Published
3 years agoon

Hatutan.com, (17 Novembru 2022), Díli—Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) bá tinan 2023 aprovadu iha votasaun finál globál iha Parlamentu Nasionál (PN) ho montante billaun $3,16, ho votus afavór 42, kontra 21 no abstensaun 2, Kinta (17/11/2022).

Deputadu sira halo aprovasaun ba Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2023 iha finál globál, iha loron 17 fulan-novembru tinan 2022, ho votu afavór 42, abstensaun 2 no votu kontra 21.
Deskrisaun detallada kona-bá Propósta OJE 2023 hateten, totál despezas globál billiaun $3,16 ne’e kompostu hosi Orsamentu Administrasaun Sentrál billiaun $2,8 (montante ne’e inklui ona Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál, billiaun $1). Orsamentu Seguransa Sosiál hetan alokasaun millaun $235,7 no RAEOA millaun $120.
Lee Mós: Prezidente Repúblika Preokupa OJE 2023 La Refleta Situasaun Atuál TL
Propósta OJE tinan 2023 mak Primeira Propósta OJE ne’ebé Oitavu Governu Konstitusionál prepara bazeia ba regras orsamentál foun aprovadu hosi Lei Enkuadramentu Orsamentál.
Propósta Orsamentu ne’e kontempla ona Orsamentu tuir Programa no alokasaun orsamentu ba prioridade nasionál ne’ebé mak defini ona iha Lei das Grandes Opções do Plano 2023 ne’ebé mak promulga hosi Prezidente Repúblika, José Ramos Horta iha fulan-juñu tinan ne’e.
Propósta ne’e mai ho lema “Investimentu Produtivu no Kresimentu Inkluzivu ba Jerasaun Futuru” – aprezenta distribuisaun rekursu nasionál ne’ebé justu no ekuitativu hodi mellora prestasaun servisu, rekuperasaun ekonómiku no reziliénsia, promove kresimentu ekonómiku ida ne’ebé inkluzivu no sustentável iha médiu prazu.
Iha Propósta OJE 2023, Governu aloka millaun $17 ba konstrusaun, reabilitasaun no manutensaun estrada no ponte sira iha área rurál.

Deputadu sira halo aprovasaun ba Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2023 iha finál globál, iha loron 17 fulan-novembru tinan 2022, ho votu afavór 42, abstensaun 2 no votu kontra 21.
Aleinde ne’e, aloka mós millaun $15 ba konstrusaun estrada nasionál Pante Macassar no millaun $7,8 bá reabilitasaun estrada munisipál entre Laga no Baguia hamutuk kilometru 30, inklui inisiativa sira seluk ho intensaun atu kontinua implementa programa konstrusaun estrada, ponte no ligasaun rede elétrika nasionál iha territóriu laran tomak.
Atu garantia katak to’o iha 2030 populasaun sira hotu iha rai-laran iha asesu ba eletrisidade nasionál ho presu ne’ebé baratu no enerjia renovável ho eskala ki’ik liuhosi EDTL, iha propósta orsamentu ba tinan oin, Governu aloka ona millaun $118.
Governu mós aloka ona orsamentu millaun $25 hodi aselera diversifikasaun ekonómia, millaun $14,5 investe iha setór telekomunikasaun, millaun $6,4 hodi promove produsaun nasionál, millaun $2 aloka ba kriasaun balkaun úniku ba rejístu empreza no millaun $1,3 hodi harii parke indústria, iha tinan oin.
Investe millaun $21 iha setór agrikultura atu apoia aumentu produsaun no produtividade ne’ebé sustentável ho intensaun atu redús pobreza, hasa’e seguransa alimentár no promove kresimentu ekonómiku iha área rurál.
Millaun $3,6 ba sistema irrigasaun Laivai no millaun $2,6 ba Galata. Apoiu estensaun área agrikultura ho orsamentu alokadu millaun $2,6 no millaun $2,1 hodi dezenvolve zona agrikultura integradu iha área irrigasaun.
Alokasaun ba Kapitál Sosiál 36%
Distribuisaun Tetu Agregadu Orsamentu Administrasaun Sentrál iha OJE 2023, Setór Kapitál Sosiál ne’ebé inklui Saúde, Edukasaun no Protesaun Sosiál hetan alokasaun millaun $772 ka 36%.
Seitór ida-ne’e mak maiór benefisiariu hosi finansiamentu Propósta OJE 2023. Ida-ne’e refleta importansia ne’ebé mak Governu fó ba iha asesu universál ba edukasaun ne’ebé kualidade (millaun $137), saúde (millaun $92) no protesaun sosiál (millaun $301), liu-liu ba grupu vulnerável.
Governu propoin ba Parlamentu Nasionál orsamentu ho montante millaun $19,2 hodi implementa programa Bolsa da Mãe.
Hosi montante ne’e, millaun $5,3 sei aloka ba kontinuasaun programa inísiu no millaun $13,7 sei aloka ba espansaun Bolsa da Mãe Jerasaun Foun, ne’ebé nia objetivu mak atu apoiu inan isin-rua no mellora saúde no nutrisaun durante inísiu loron rihun-ida nomós apoiu labarik ho moras króniku no defisiénsia.
Alokasaun ba Programa Nutrisaun Millaun $10
Iha Proposta OJE 2023, Governu mós propoin ba Parlamentu Nasionál orsamentu ba Programa Nutrisaun ho montante millaun $10.
Ida-ne’e reprezenta aumentu 𝑞𝑢𝑎𝑡𝑟𝑜 𝑣𝑒𝑧𝑒𝑠 ka porsentu atus-haat (400%) kompara ho orsamentu alokadu ba programa Nutrisaun iha OJE 2022.
Propósta OJE 2023 ne’e mós kobre alokasaun orsamentu millaun $22,4 hodi espande programa Merenda Eskolár, mellora kualidade hahan hodi alkanse labarik sira nia kualidade nutrisaun, hasa’e despesa ba kada labarik no kada hahan husi $0,25 to $0,42.
Propósta OJE 2023 ne’e formula bazeia ba Objetivu Estratejiku husi Oitavu Governu Konstitusionál ne’ebé nia objetivu atu fornese sidadaun sira:
1) Oportunidade atu iha moris saudável, seguru no moris naruk;
2) Asesu ba konesimentu, teknolójia no inovasaun;
3) Asesu ba rekursu sufisiente hodi garantia vida moris ida ne’ebé dignu.
𝗜𝗻𝘁𝗿𝗼𝗱𝘂𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗜𝗺𝗽𝗼𝘀𝘁𝘂 𝗶𝗵𝗮 𝗣𝗿𝗼𝗽𝗼𝘀𝘁𝗮 𝗢𝗝𝗘 𝟮𝟬𝟮𝟯

Deputadu sira halo aprovasaun ba Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2023 iha finál globál, iha loron 17 fulan-novembru tinan 2022, ho votu afavór 42, abstensaun 2 no votu kontra 21.
Liuhusi Proposta OJE 2023, Governu propoin ba Parlamentu Nasionál atu hasa’e impostu seletivu konsumu foun ne’ebé inklui:
10% impostu ba karreta ho valór liu $10.000
20% ba karreta ho valór liu $25.000
30% ba karreta ho valór liu $50.000
Aumentu iha impostu konsumu ba tabaku no produtu tabaku seluk husi US $50 kada kilograma sa’e ba $100 kada kilograma
Impostu konsumu foun $1.00 kada kilograma ba masi-midar
Introdusaun impostu konsumu foun ho valór $3 kada litru ba bebida asukarada (Fanta, Coca-Cola, Sunkist, Sprite no sst). Ida-ne’e Governu introdus atu proteje sidadaun sira nia saúde públiku.
Aleinde ne’e, Governu mós propoin atu hasa’e impostu importasaun husi 2,5% ba 5%.
Liuhusi introdusaun impostu hirak ne’e, Governu halo projesaun katak reseitas doméstika sei sa’e husi millaun $153,7 iha 2022, ba millaun $174,9 iha 2023.
Introdusaun impostu hirak ne’e sai nu’udar instrumentu fiskál ida ne’ebé Governu uza atu hasa’e koleksaun reseitas doméstika iha tinan hirak tuir-mai hodi redús dependénsia ba Fundu Minarai.
Medidas hirak ne’e mós aliña ho Polítika Reforma Fiskál no Jestaun Finansas Publikas ajenda Reforma importante ida ne’ebé inísia ona husi Sestu Governu Konstitusionál iha tinan 2015 no Oitavu Governu Konstitusionál lideradu husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak komprometidu atu kontinua implementa.
Sesaun Plenária ne’e prezide hosi Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, akompaña hosi membru Meza ho prezensa hosi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, Ministru Finansas, Rui Gomes, inklui Membrus Governu.
Tuir kalendáriu iha fulan-novembru ne’e, Governu sei submete ka haruka orsamentu ne’e bá Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta, hodi estuda, tetu no promulga ka veta tuir kompeténsia ne’ebé hatuur iha lei.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres
You may like
Ekonomia
Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025
Published
4 weeks agoon
12/01/2026
Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli— Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

Hatutan.com, (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.
Ekonomia
BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL
Published
2 months agoon
05/12/2025
Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU) halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

Rekrutamentu Kadetes PNTL Diskriminativu, Ministériu Interiór ho Komandu PNTL Dezobediénsia Ba Desizaun Tribunál

Komisaun B Sei Buka Faktu Diskriminasaun iha Rekrutamentu Kadetas Foun PNTL

PNTL Kaptura Suspeitu JG ho UF Ba Kazu Violasaun no Koasaun Seksuál

Kandidatu Ajente PNTL Na’in-50 Submete Keixa Ba PDHJ

Deskonfia, Familiarizmu iha Rekrutamentu Kadetes Foun PNTL

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Dili4 days agoOfisiál Mídia SEKOMS Impede Jornalista Hatutan.com Halo Kobertura iha RTTL,E.P
Justisa & Krime4 days agoTribunál Rekursu Deside Estadu Selu Kompensasaun bá Gil da Costa “Puto Naldo Rei”, Antigu Prezidente RTTL,E.P
Nasionál1 week agoPM Xanana Aprésia Hatutan.com Kestiona Liberdade Imprensa iha SEKOMS Nia Oin
Saúde1 week agoIha HNGV, Família Kous De’it Pasiente Moras Dengue Tuur iha Kadeira Hodi Baixa no Hetan Tratamentu
Dili5 days agoAsidente Tráfiku iha Área Eskola UNAMET, Joven Na’in-rua Lakon Vida
Saúde1 week agoPrezidente Ramos-Horta Dehan Imposivél Evita Kazu Moras Dengue iha Timor-Leste
Saúde1 week agoMS Élia dos Reis Amaral Husu Komunidade Labele Soe Lixu Arbiru
Polítika5 days agoKomisaun A Preokupa Servisu Asesór iha Ministériu Sira









