Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

OJE 2023 Billaun $3,16 Aprovadu iha Finál Globál

Published

on

Hatutan.com, (17 Novembru 2022), Díli—Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) bá tinan 2023 aprovadu iha votasaun finál globál iha Parlamentu Nasionál (PN) ho montante billaun $3,16, ho votus  afavór 42, kontra 21 no abstensaun 2, Kinta  (17/11/2022).

Deputadu sira halo aprovasaun ba Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2023 iha finál globál, iha loron 17 fulan-novembru tinan 2022, ho votu afavór 42, abstensaun 2 no votu kontra 21.

Deskrisaun detallada kona-bá Propósta OJE 2023 hateten, totál despezas globál billiaun $3,16 ne’e kompostu hosi Orsamentu Administrasaun Sentrál billiaun $2,8 (montante ne’e inklui ona Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál, billiaun $1). Orsamentu Seguransa Sosiál hetan alokasaun millaun $235,7 no RAEOA millaun $120.

Lee Mós: Prezidente Repúblika Preokupa OJE 2023 La Refleta Situasaun Atuál TL

Propósta OJE tinan 2023 mak Primeira Propósta OJE ne’ebé Oitavu Governu Konstitusionál prepara bazeia ba regras orsamentál foun aprovadu hosi Lei Enkuadramentu Orsamentál.

Advertisement

Propósta Orsamentu ne’e kontempla ona Orsamentu tuir Programa no alokasaun orsamentu ba prioridade nasionál ne’ebé mak defini ona iha Lei das Grandes Opções do Plano 2023 ne’ebé mak promulga hosi Prezidente Repúblika, José Ramos Horta iha fulan-juñu tinan ne’e.

Propósta ne’e mai ho lema “Investimentu Produtivu no Kresimentu Inkluzivu ba Jerasaun Futuru” – aprezenta distribuisaun rekursu nasionál ne’ebé justu no ekuitativu hodi mellora prestasaun servisu, rekuperasaun ekonómiku no reziliénsia, promove kresimentu ekonómiku ida ne’ebé inkluzivu no sustentável iha médiu prazu.

Iha Propósta OJE 2023, Governu aloka millaun $17 ba konstrusaun, reabilitasaun no manutensaun estrada no ponte sira iha área rurál.

Deputadu sira halo aprovasaun ba Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2023 iha finál globál, iha loron 17 fulan-novembru tinan 2022, ho votu afavór 42, abstensaun 2 no votu kontra 21.

Aleinde ne’e, aloka mós millaun $15 ba konstrusaun estrada nasionál Pante Macassar no millaun $7,8 bá reabilitasaun estrada munisipál entre Laga no Baguia hamutuk kilometru 30, inklui inisiativa sira seluk ho intensaun atu kontinua implementa programa konstrusaun estrada, ponte no ligasaun rede elétrika nasionál iha territóriu laran tomak.

Atu garantia katak to’o iha 2030 populasaun sira hotu iha rai-laran iha asesu ba eletrisidade nasionál ho presu ne’ebé baratu no enerjia renovável ho eskala ki’ik liuhosi EDTL, iha propósta orsamentu ba tinan oin, Governu aloka ona millaun $118.

Governu mós aloka ona orsamentu millaun $25 hodi aselera diversifikasaun ekonómia, millaun $14,5 investe iha setór telekomunikasaun, millaun $6,4 hodi promove produsaun nasionál, millaun $2 aloka ba kriasaun balkaun úniku ba rejístu empreza no millaun $1,3 hodi harii parke indústria, iha tinan oin.

Advertisement

Investe millaun $21 iha setór agrikultura atu apoia aumentu produsaun no produtividade ne’ebé sustentável ho intensaun atu redús pobreza, hasa’e seguransa alimentár no promove kresimentu ekonómiku iha área rurál.

Millaun $3,6 ba sistema irrigasaun Laivai no millaun $2,6 ba Galata. Apoiu estensaun área agrikultura ho orsamentu alokadu millaun $2,6 no millaun $2,1 hodi dezenvolve zona agrikultura integradu iha área irrigasaun.

Alokasaun ba Kapitál Sosiál 36%

Distribuisaun Tetu Agregadu Orsamentu Administrasaun Sentrál iha OJE 2023, Setór Kapitál Sosiál ne’ebé inklui Saúde, Edukasaun no Protesaun Sosiál hetan alokasaun millaun $772 ka 36%.

Seitór ida-ne’e mak maiór benefisiariu hosi finansiamentu Propósta OJE 2023. Ida-ne’e refleta importansia ne’ebé mak Governu fó ba iha asesu universál ba edukasaun ne’ebé kualidade (millaun $137), saúde (millaun $92) no protesaun sosiál (millaun $301), liu-liu ba grupu vulnerável.

Advertisement

Governu propoin ba Parlamentu Nasionál orsamentu ho montante millaun $19,2 hodi implementa programa Bolsa da Mãe.

Hosi montante ne’e, millaun $5,3 sei aloka ba kontinuasaun programa inísiu no millaun $13,7 sei aloka ba espansaun Bolsa da Mãe Jerasaun Foun, ne’ebé nia objetivu mak atu apoiu inan isin-rua no mellora saúde no nutrisaun durante inísiu loron rihun-ida nomós apoiu labarik ho moras króniku no defisiénsia.

Alokasaun ba Programa Nutrisaun Millaun $10

Iha Proposta OJE 2023, Governu mós propoin ba Parlamentu Nasionál orsamentu ba Programa Nutrisaun ho montante millaun $10.

Ida-ne’e reprezenta aumentu 𝑞𝑢𝑎𝑡𝑟𝑜 𝑣𝑒𝑧𝑒𝑠 ka porsentu atus-haat (400%) kompara ho orsamentu alokadu ba programa Nutrisaun iha OJE 2022.

Advertisement

Propósta OJE 2023 ne’e mós kobre alokasaun orsamentu millaun $22,4 hodi espande programa Merenda Eskolár, mellora kualidade hahan hodi alkanse labarik sira nia kualidade nutrisaun, hasa’e despesa ba kada labarik no kada hahan husi $0,25 to $0,42.

Propósta OJE 2023 ne’e formula bazeia ba Objetivu Estratejiku husi Oitavu Governu Konstitusionál ne’ebé nia objetivu atu fornese sidadaun sira:

1) Oportunidade atu iha moris saudável, seguru no moris naruk;

2) Asesu ba konesimentu, teknolójia no inovasaun;

3) Asesu ba rekursu sufisiente hodi garantia vida moris ida ne’ebé dignu.

Advertisement

𝗜𝗻𝘁𝗿𝗼𝗱𝘂𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗜𝗺𝗽𝗼𝘀𝘁𝘂 𝗶𝗵𝗮 𝗣𝗿𝗼𝗽𝗼𝘀𝘁𝗮 𝗢𝗝𝗘 𝟮𝟬𝟮𝟯

Deputadu sira halo aprovasaun ba Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2023 iha finál globál, iha loron 17 fulan-novembru tinan 2022, ho votu afavór 42, abstensaun 2 no votu kontra 21.

Liuhusi Proposta OJE 2023, Governu propoin ba Parlamentu Nasionál atu hasa’e impostu seletivu konsumu foun ne’ebé inklui:

10% impostu ba karreta ho valór liu $10.000

20% ba karreta ho valór liu $25.000

30% ba karreta ho valór liu $50.000

Aumentu iha impostu konsumu ba tabaku no produtu tabaku seluk husi US $50 kada kilograma sa’e ba $100 kada kilograma

Advertisement

Impostu konsumu foun $1.00 kada kilograma ba masi-midar

Introdusaun impostu konsumu foun ho valór $3 kada litru ba bebida asukarada (Fanta, Coca-Cola, Sunkist, Sprite no sst). Ida-ne’e Governu introdus atu proteje sidadaun sira nia saúde públiku.

Aleinde ne’e, Governu mós propoin atu hasa’e impostu importasaun husi 2,5% ba 5%.

Liuhusi introdusaun impostu hirak ne’e, Governu halo projesaun katak reseitas doméstika sei sa’e husi millaun $153,7 iha 2022, ba millaun $174,9 iha 2023.

Introdusaun impostu hirak ne’e sai nu’udar instrumentu fiskál ida ne’ebé Governu uza atu hasa’e koleksaun reseitas doméstika iha tinan hirak tuir-mai hodi redús dependénsia ba Fundu Minarai.

Advertisement

Medidas hirak ne’e mós aliña ho Polítika Reforma Fiskál no Jestaun Finansas Publikas ajenda Reforma importante ida ne’ebé inísia ona husi Sestu Governu Konstitusionál iha tinan 2015 no Oitavu Governu Konstitusionál lideradu husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak komprometidu atu kontinua implementa.

Sesaun Plenária ne’e prezide hosi Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, akompaña hosi membru Meza ho prezensa hosi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, Ministru Finansas, Rui Gomes, inklui Membrus Governu.

Tuir kalendáriu iha fulan-novembru ne’e, Governu sei submete ka haruka orsamentu ne’e bá Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta, hodi estuda, tetu no  promulga  ka veta tuir kompeténsia ne’ebé hatuur iha lei.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Projetu Obras Públika 62 Laiha Formalizasaun Kontratu

Published

on

Hatutan.com, (25 Abríl 2024), Díli— Governu liuhosi reuniaun Konsellu Ministru, foin lalais ne’e, deside no identífika ona   projetu obras públika hamutuk 62 ne’ebé  la’o hela ka on going iha terrenu maibé  la iha formalizasaun kontratu.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Oé-Cuse Oan iha PN Husu Aero Dili Tulun Povu Oé-Cuse ho Presu Tikete $25

Published

on

Hatutan.com, (22 Abríl 2024), Díli- Membru Parlamentu Nasional hosi  Bankada CNRT, Firmino Taequi,  nu’udár Oé-Cusse oan husu Governu atu halo kontratu ho aviaun Aero Dili ne’ebé sei halo operasaun aéreu Díli-Oe-Cusse no Oé-Cusse-Díli ho presu tikete  $25.00.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Ekipa Konjunta Seidauk Rekolla Ice Cream “Foer” iha Loja Sira Tanba Relatóriu Tarde no Falta Rekursu

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli— To’o oras ne’e ekipa konjunta seidauk bele tun ba terrenu hodi rekolla ice cream ho marka CYC ne’ebé konsidera foer no sirkula iha loja sira iha Dili laran inklui munisipiu, tanba prodús relatóriu kleur no mós falta transporte ho rekursu umanu.

(more…)

Kontinua Le'e

Trending