Connect with us

Ekonomia

Impostu Ne’ebé Aplika Iha Portu Tibar Razoável

Published

on

Hatutan.com, (01 Dezembru 2022), Díli—Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak klarifika katak,  impostu ne’ebé Governu no Portu Tibar aplika ba emprezáriu sira razoável tuir kondisaun no prestasaun servisu ne’ebé iha ho atendimentu ne’ebé kualidade.

Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak.

Kona-bá impostu ne’ebé aplika iha Portu Tibar, Taur Matan Ruak hateten kada kontentór ho media 20 feet nia presu $2.300 no 40 feed nia presu $4.600 ne’e razoável tanba antes ne’e Ministériu Finansas, Portu Tibar hasoru-malu ho emprezáriu sira no esplika ona ba sira razaun kona-bá presu ka taxa importasaun iha Portu ne’e rasik.

Lee Mós: Kompañia Stevedore Lima Haruka Karta Aberta Bá PM Taur

Xefe Governu ne’e dehan, bainhira servisu di’ak no lais, nia presu mós tuir ida-ne’e, uluk iha Portu Díli, bele hein to’o semana rua to’o fulan tomak ne’e nia presu oin seluk, maibé agora fásil no lalais tebes nia presu mós tuir ida-ne’e.

Advertisement

“Mais ha’u husu atu parte Portu Tibar nafatin iha komunikasaun ho emprezáriu sira atu haree.  Maibé, ida-ne’e negósiu ita selu tuir sira nia prestasaun servisu,” Taur Matan Ruak hateten iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato Bairru-Pité, Kinta (01/12/2022).

Kona-bá impaktu hosi impostu ba iha sasan nia folin iha merkadu nasionál, Xefe Governu hateten ninia implikasaun ba sasán folin sa’e iha merkadu nasionál laiha tanba Timor Leste aplika sistema merkadu livre, hanesan sasán ne’ebé sosa iha Bali ho folin $100 mai to’o Timor $200, ne’e tanba ema sosa barak maibé fa’an oituan entaun nia folin sa’e, bainhira ema sosa laiha sasán rai de’it konserteza nia folin sei tun.

Kona-bá lamentasaun hosi Estevedór sira, Taur Matan Ruak hateten antes Portu ne’e hahú, sira hatene ona katak ida-ne’e risku ida, halo nusa mak Portu ne’e hotu tiha sira sei ko’alia nafatin buat ne’ebé konsekuensia hosi desizaun governu nian kuandu hari Portu ne’e.

“Kuandu harii Portu nia konsekuénsia mak ida-ne’e, katak nia moderniza, nia reduz servisu, hadi’a efisiénsia, efikásia no rapidéz tanba ne’e sira tenke preparadu atu simu ida-ne’e,” subliña.

Jornalista: Vito Salvadór

Advertisement

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

OJE 2026 Aloka Bá MCAE ho Montante Millaun $8 Resin Aprovadu

Published

on

By

Hatutan.com (14 Nobembru 2025),Díli— Bankada CNRT ho PD  trava propósta tolu husi Bankada opozisaun FRTILIN ho PLP, ne’ebé husu atu  hasai tiha  $985.50.000 husi  Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2026 ne’ebé atribui bá  Ministériu Koordenadór bá Asuntu Ekonómia (MCAE).

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

Timor-Leste iha Difikuldade Kompete Kuantidade Produtu iha Merkadu ASEAN

Published

on

By

Hatutan.com, (06 Novembru 2025),Díli— Vise-Ministra bá Asuntu ASEAN, Milena Rangel rekoñese  Timor-Leste  iha difikuldade kona-bá kuantidade produtu lokal atu kompete iha merkadu nasaun sira Estadu membru ASEAN.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

Debate OJE 2026 iha Jeneralidade, Komisaun C Hato’o Rekomendasaun Forte Bá Governu

Published

on

By

Hatutan.com,  (05 Novembru 2025),Díli—Debate  Orsamentu Jerál Estadu (OGE-sigla portugés) 2026 iha faze jeneralidad, Kuarta (05/11/2025),  Komisaun C  Parlamentu Nasionál ba asuntu Finansas Públika  hato’o rekomedasaun forte bá IX Governu Konsititusionál  hodi anota no sai hanesan prioridade.

(more…)

Continue Reading

Trending