Connect with us
Pakote Ahi

Polítika

Prezidente Repúblika Sei Haruka Karta ho OGE 2023 bá Governu Hodi Husu Hasai Tiha Fundu CLN

Published

on

Hatutan.com, (14 Dezembru 2022), Díli—Prezidente Repúblika (PR), José  Ramos-Horta, sei haruka karta no Orsamentu Jerál Estadu (OGE) 2023 nian bá Governu hodi husu hasai tiha fundu Kombatente Libertasaun Nasionál (FCLN) ne’ebé Tribunál Rekursu deklara inkonstitusionál.

Lee Mós : Breaking News: TR Deklara Fundu Veteranu iha OJE 2023 Inkonstitusionál

Prezidente Repúblika José Ramos-Horta. Foto/Elio dos Santos da Costa

Informasaun ne’ebé Hatutan.com asesu hosi fontes importante iha Gabinete Prezidénsia  Repúblika, informa katak  Prezidente Repúblika simu ona notifikasaun hosi Tribunál Rekursu (TR) kona-bá inkonstitusionalidade fundu CLN ne’ebé Governu kria iha OJE 2023. Nune’e, Prezidente Repúblika sei haruka karta ho OJE 2023 ne’e bá Governu atu bele hasai ka elimina tiha fundu CLN ho montante billaun $1.

“Prezidente  Repúblika sei haruka karta no OGE 2023 bá Governu hodi husu hasai tiha fundu CLN hosi ne’ebá no haruka fali para Prezidente Repúblika promulga de’it ona,” fontes importante ne’e haktuir bá Hatutan.com, Kuarta (14/12/2022).

Advertisement

Juiz sira ne’ebé konsititui hosi plenáriu Tribunál Rekursu akordu hamutuk hodi deklara, iha forsa obrigatóriu jerál, inkonstitusionalidade, violasaun bá prinsípiu proporsionalidade utilizasaun rekursu natruais ne’ebé justa no igualilitária, respetivamente iha rtigu 1 no 139 hosi Konstituisaun.

Iha artigu 139 hateten katak, riku soin rai nian ka rekursu naturál, iha kontinete no zona ekonomia eskluzivu ne’ebé fó moris ba ekonomia rai ne’e nian, nu’udár propriedade nasaun ne’e nian tenke utiliza ho justa no igualitária tuir interese nasionál.

Tanba ne’e maka desizaun koletiva hosi juiz sira iha Tribunál Rekursu atu halo fiskalizasaun abstrata ba konstitusionalidade hosi FCLN ne’ebé Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta rasik husu.

Ramos-Horta konsidera katak, kriasaun FCLN ne’e ho totál billiaun $1, laiha relasaun ho objetivu ne’ebé hatuur iha OJE atu ajuda ka apoia populasaun ne’ebé maka sofre ba dezastre naturál no situasaun ekonomia globál oras ne’e daudaun.

Xefe Estadu husu fiskalizasaun ne’e hodi haree didi’ak bá fundu ne’e rasik ninia relasaun ho artigu lima iha Konstituisaun liga ho objetivu Estadu, valorizasaun rezisténsia, universalidade ho igualidade, ambiente ho dezenvolvimentu sustentável no rekursu naturais.

Advertisement

Jornalista : Vito Salvadór

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

FRETILIN Rekomenda Transforma Espasu Públiku Ne’ebé SEATOU Halo Evikasaun Hodi Kontribui Bá Reseita Estadu

Published

on

Hatutan.com, (29 Abríl 2024), Díli– Membru Parlamentu Nasionál (PN) hosi Bankada FRETILIN, Cristina Yuri Rebelo husu Governu atu labele uza espasu públiku ne’ebé  Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organisazaun Urbana (SEATOU) halo eviksaun  bá  de’it jardín, maibé tenke  kriá prioridade iha rai-laran ne’ebé bele kontribui mós bá rendimentu ka reseita  bá kofre Estadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

TL-ONU Kontinua Diskute Programa Prioridade Sira Ne’ebé Reflete ho ODS

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli- Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão kontinua diskute ho Sekretáriu Jerál Adjuntu ONU nu’udar mós Diretór Rejionál bá Asuntu Asia Pasífiku bá Sekretáriu Koordenasaun Dezenvolvimentu,  David McLachlan, hodi ko’alia kona-ba prioridade sira iha saúde, edukasaun, inklui kona-bá podér turizmu no ekonomia  verde no ekonomia kor-azúl bá futuru Timor-Leste nian ne’ebé reflete ho Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS).

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Semana oin, PN Submete Redasaun Fínal Proposta Alterasaun Lei CAC bá Prezidente Repúblika

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli—Komisaun A Parlamentu Nasionál (PN) ne’ebé trata asuntu Lejizlasaun no Justisa, halo ona pareser no redasaun final bá proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de Jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés).  Nune’e, semana oin, sei submete redasaun final bá Prezidente Repúblika atu promulga.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending