Connect with us
Pakote Ahi

Defeza & Seguransa

Orgullu ho Dezenvolvimentu Komponente Navál

Published

on

Hatutan.com, (12 Janeiru 2023), Díli-Xefe Estadu Timor-Leste, José Ramos-Horta, orgullu haree dezenvolvimentu infra-estruura ho rekursu umanu sira iha  Komponente Navál, FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL).

Lee Mós : Regulamentu Medalla Militár no Komemorativa Defeza ho F-FDTL Aprovadu

PR Ramos-Horta partisipa iha aniversáriu Komponente Navál, Kinta (12/01/2023). Foto/Elio dos Santos da Costa

Iha seremónia aniversáriu Komponente Navál bá dala-XXI (21) iha baze Navál Hera, Kinta (12/01/2023), Ramos-Horta hateten, kleur ona maka nia la mai iha fatin Komponente Naval nian  no nia haree infra-estrutura barak di’ak mosu.

“Dezenvolvimentu ita-nia komponente navál halo buat barak, dezde tinan 20 liubá,” Ramos-Horta hateten.

Advertisement

Ramos-Horta lembra tinan 20 liubá, bainhira partisia iha primeira reuniaun ka segunda reuniaun, entre Taur Matan Ruak, Roque Rodriguês, no Sergio Viera  de Melo (matebian), inklui nia rasik, nia rona sira diskute kona-bá F-FDTL planeia atu harii Komponente Navál. Maibé, altura ne’ebá, parseiru internasional sira kontra Timor-Leste atu halo Komponente Navál.

“Ha’u hatete nune’e, ami illa ida, ho Tasi haleu ami. Bá ne’e de’it, ami iha vokasaun iha Mariña ida. Mariña oinsá, saida-saida, ne’e tenke kestaun bá debate. Mais tenke  iha duni, no ha’u hatete nune’e, no ami nu’udár illa ida, País litóral ida, ami iha mós obrigasaun para labele husik ami nia tasi, sai hanesan fatin bá atividades ilegais ilisitas, no bele impaktu bá ami nia viziñu sira. Entaun, imi lakohi ami halo ami nia mariña ida, entaun momentu ne’e, sira muda kedas iha ne’e,” Ramos-Horta haktuir.

Liu tiha ida-ne’e, bainhira iha seremónia ida atu simu ró-ahi ki’iak-oan rua mak apoia hosi Portugal, Ramos-Horta hanoin hetan liafuan hosi Roque Rodriguês ho matebian Sergio Viera de Melo, sira koalia, nia naran, katak, agradese bá nia (Ramos-Horta), tamba nia ideia sira ne’e mak konsege manán tiha debate ne’e, tanba parseirus internasional sira momentu ne’e la konkorda.

“Ha’u akompaña evolusaun debate harii ita-nia Komponente Navál. Tanba ita la’ós de’it para defende ita nia soberania, aguas territóriais, Zona ekonómika eskluziva, imposivel defende 100%, Austrália mós la konsege, no Amerika mós la konsege, tanba ema ilegál tama barbarak, maibé sira la konsege. Sira bele kaer, mais la signifika sira la konsege kombate atividade ilegal iha tasi laran,” Ramos-Horta heteten.

Ramos-Horta dehan, TL mós tenke marka niania prezensa, tenke halo buat ruma, no halo oinsá, ne’e depende, bá oin, debate sei kontinua, sei iha Komponente Áerea, Trandisionál, ho Aviaun ne’ebé Amérika atu fó, aviaun CESNA, ka ho kámera Droom.

Advertisement

Hatán kona-bá tinan 20 liu ona, Komandu F-FDTL sempre simu doasaun ró hosi rai viziñu sira, no Governu TL rasik seidauk hanoin sosa ró foun ne’ebé bele dura bá tempu naruk, Ramos-Horta dehan, sé parseiru sira fó apoiu, tanba sá mak labele, ne’e di’ak, no agradese.

Iha tinan  2023 Austrália sei entrega Ró Guardiaun 2 tán mai Komponente Navál. Ró ne’e kualidade, sira halo konstrusaun foun dezde uluk kedan, depois sira mak halo manutensaun.

“Mas ita sosa duni, la’ós katak la sosa. Ita sosa ró-ahi rua bolu Sanghai Class, ne’e ita-nia osan duni, la’ós oferta Xina nian. Sanghai Class ne’e iha ne’ebé, dada dadaun hela ne’e, manutensaun laiha, depois ita simu oferta hosi Korea Súl, roo ahi tolu, kuaje mak nunak funsiona, tanba manutensaun laiha. Ha’u kontra ita simu roo ka buat ne’ebé segunda mão,” José Ramos-Horta afirma.

Horta dehan, durante ne’e parseiru ‘sempre’ fó ekipamentu segunda mão bá TL, tanba sira la presija ona. Sé fó mak ema la simu, sira soe tiha. Tanba ne’e, envezde soe iha sira-nia rasik, sira entrega mai Timoroan sira ne’e uza, depois Governu gasta osan boot liu ho manutensaun.

Iha fatin hanesan, Xefe Estadu Maiór F-FTDL, Tenente Jenerál Domingos Raúl “Falur Rate Laek”, hato’o ninia rekoñesimentu esplísitu bá membru sira ninia esforsu no kontribuisaun, dezde komandu sira, to’o soldadu, sira nia kontribuisaun para bele hetan susesu barak lubun ida ne’ebé mak Komandu soma, hatudu rezultadu ne’ebé pozitivu ho levantamentu infra-estrutura, ho mós rekursu umanu sira ne’ebé nia formasaun iha nivel espesialidade oioin.

Advertisement

Falur Rate Laek afirma, F-FDTL liuhosi Komponente Navál preparadu atu halo mesak navegasaun bá hodi halo patrulla oseánika sira ne’e, F-FDTL mesak halo, rekursu umanu, hirak ne’ebé hetan formasaun espesialidade, supuñamus sira morgulladór sira, komandu kapasita, no falta de meius para depois bele fasilita sira halo sira nia servisu.

“Parabéns bá Komponente Navál, parabéns bá ninia família tomak, parabéns bá instituisaun, komponente hothotu ne’ebé fó apoiu, kontribuisaun direta ka indireta bá kresimentu no dezenvolvimentu bá instituisaun F-FDTL, espesial bá komponente Navál,” Tenente Jenerál Domingos Raúl “Falur Rate Laek”, hateten.

Sei Konstrui Portu Navál

Iha biban ne’e, Tenente Jenerál Domingos Raúl “Falur Rate Laek”, dehan, iha ona hanoin atu konstrui Portu foun bá Komponente Navál, tanba kondisaun portu atuál, la kondisiona. Lakleur tán F-FDTL sei simu doasaun ró rua hosi Governu Austrália, tanba ne’e, presija duni hadi’a portu bá navál.

“Ha’u sente iha planu nia laran para halo konstrusaun. Ha’u hanoin, ita kuandu hakarak ne’e, ita sei preparadu para sei la repete fali sala sira ne’ebé uluk halo. Ita agora dadauk, atu fó solusaun bá problema sira manutensaun, reabilitasaun, meius infra-estruturas sira,” Falur Rate Laek tenik.

Advertisement

Falur Rate Laek dehan, liuhosi konstrusaun sira ne’e sira mak agora mak temi ona kona-bá dezenvolvimentu forsa nian, komandu halo ona lei, no lei ida kona-bá aprovizionamentu bá militár nian, oras ne’e iha ona Komisaun B, Parlamentu nasionál.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Defeza & Seguransa

Membru PNTL ho F-FDTL Ne’ebé Viola Lei Kódigu Estrada Sei Simu Konsekuénsia

Published

on

Hatutan.com, (22 Abríl 2024), Díli-Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liuhosi Departamentu Tránzitu Nasionál (DTN) sei aplika sansaun administrativa bá membru PNTL ho membru FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL)  ne’ebé viola Lei Númeru 03/2006, kona-bá Kódigu Estrada durante halo sirkulasaun iha territóriu nasionál.

(more…)

Kontinua Le'e

Defeza & Seguransa

Forsa Konjunta Preende Tabaku Pohon Sagu Kaixa 320 iha Tasi-Tolu

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli—Forsa konjunta kompostu hosi Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liuhosi Departamentu Investigasaun Kriminál (DIK), Servisu Informasaun Polisia (SIP), FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) liuhosi Unidade FALINTIL (UF) no Servisu Nasionál Intelijénsia (SNI), halo apreensaun bá evidénsia tabaku ho marka Pohon Sagu hamutuk kaixa 320 iha área Tasi-tolu, Díli.

(more…)

Kontinua Le'e

Defeza & Seguransa

Komandu PNTL Distribui Karreta 47 bá Munisípiu no Unidade Sira

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Komandu Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) iha Kinta 18 Abríl distribui tán karreta unidade hamutuk 47 bá komandu munisípiu 12, Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse Ambeno (RAEOA), Unidade Espesiál Polísia (UEP), Unidade Polísia Marítima (UPM) ho Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF).

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending